— Pilnīgi, — es atbildēju.
— Tātad, — kapteinis atsāka, — tādos apstākļos «Nautils» ar vienu desmito daļu paliek virs ūdens. Bet, ja man būtu tā tilpuma desmitdaļas lieli rezervuāri, proti, ja tie uzņemtu simt piecdesmit un septiņdesmit divas simtdaļas tonnas lielu svaru un ja es tos piepildītu ar ūdeni, tad mans kuģis izspiestu tūkstoš pieci simti septiņas tonnas ūdens, tas ir, tikpat daudz, cik sver viņš pats, un pilnīgi iegrimtu ūdenī. Tā tas arī patiesībā notiek, profesora kungs. Šādi rezervuāri ir ierīkoti «Nautila» iekšējo telpu apakšdaļā. Kad es atveru krānus, tie piepildās ar ūdeni un kuģis nogrimst līdz jūras līmenim.
— Labi, kapteiņa kungs, bet man liekas, ka nu tikai vēl sākas pats grūtākais jautājums. Es vēl saprotu, ka tā jūs varat nogremdēt kuģi līdz jūras līmenim. Bet vai zem šā līmeņa jūsu zemūdens kuģim nav jāiztur pretspiediens no apakšas uz augšu, kura lielumu var rēķināt vienu atmosfēru uz katrām trīsdesmit pēdām ūdens jeb apmēram kilogramu uz katru kvadrātcentimetru?
— Pilnīgi pareizi, profesora kungs.
— Un, tā kā jūs visu savu «Nautilu» nepiepildāt ar ūdeni, es nesaprotu, kā jūs varat nolaisties pavisam jūras dibenā?
— Profesora kungs, — kapteinis Nemo uz to atbildēja, — nevajag sajaukt statiku ar dinamiku, jo tad nokļūst dziļos maldos. Nemaz nevajag lielu pūļu, lai nolaistos okeana dibenā, jo katram ķermenim ir, tā sakot, tieksme šķelt pretestību. Vai jūs sekojat maniem apsvērumiem?
— Es klausos, kapteiņa kungs.
— Lai noteiktu, par cik jāpavairo «Nautila» svars, lai kuģis varētu iegrimt dzelmē, man jāpatur prātā tikai tas pakāpeniskais ūdens spiediena samazinājums, kāds rodas no augšējo slāņu spiediena dažādos dziļumos.
— Tas viegli saprotams, — es atbildēju.
— Jāņem vērā — lai gan ūdens ir saspiežams, taču šī ūdens īpašība stipri ierobežota. Un tiešām, pēc visjaunākiern pētījumiem, šo spiedienu rēķina četri simti trīsdesmit sešas desmitmiljonu daļas uz katru atmosfēru vai katrām trīsdesmit pēdām dziļuma. Tātad tūkstoš metru dziļumā jāņem vērā apjoma samazināšanās zem tūkstoš metru augsta ūdens staba vai simts atmosfēru spiediena. Šī samazināšanās tādā kārtā aprēķināma četri simti trīsdesmit sešās simttūkstošdaļās. Tātad man kuģa smagums — tūkstoš pieci simti septiņas un divas desmitdaļas tonnas — jāpavairo ar tūkstoš pieci simti trīspadsmit un septiņdesmit septiņām simtdaļām tonnas. Svars tātad pavairojams ne vairāk par sešām un piecdesmit septiņām simtdaļām tonnas.
— Tikai?
— Tikai, Aronaksa kungs, un šī aprēķina pareizību viegli var pārbaudīt. Man ir papildu rezervuāri ar simts tonnu lielu tilpumu. Es tātad varu nolaisties ievērojamā dziļumā. Ja nu es gribu pacelties virs līmeņa, man tikai jāizlaiž šis ūdens un pilnīgi jāiztukšo visi rezervuāri, lai «Nautils» ar vienu desmitdaļu sava apjoma paceltos virs jūras līmeņa.
Pret šiem skaitļu apstiprinātiem secinājumiem man nebij nekā ko iebilst.
— Es piekrītu jūsu aprēķiniem, kapteiņa kungs, — es teicu, — un būtu arī gluži aplam mēģināt tos apstrīdēt, jo katra diena apliecina to pareizību. Bet man tomēr radās vēl kāds grūti paveicams kavēklis.
— Kāds, profesora kungs?
— Tūkstoš metru dziļumā «Nautila» sienām taču jāiztur simts atmosfēru liels spiediens. Ja nu jūs gribat iztukšot savus papildu rezervuārus, lai samazinātu kuģa svaru un paceltos virspusē, tad jūsu sūkņiem jāpārvar šis simts atmosfēru spiediens, tas ir, simts kilogramu uz ikvienu kvadrātcentimetru … Un tas prasīs tādu spēku …
— Kādu tikai elektrība man var dot, — kapteinis Nemo pārtrauca mani. — Es atkārtoju, profesora kungs, ka manu mašinu dinamiskā iespēja ir gandrīz vai neaprobežojama. «Nautila» sūkņiem ir milzīgs spēks, par to jūs paši \.-īrējāt pārliecināties, kad to ūdens strāvas kā spēcīga straume gāzās pret Ābramu Linkolnu». Tomēr savus papildu rezervuārus es lietoju tikai, lai .asniegtu vidējo — tūkstoš pieci simti līdz divi tūkstoši metru dzijumu. Es laupu savas mašinas. Ja man rodas iedoma apmeklēt okeana dzīles divas vai Iris ljēl zem okeana līmeņa, es lietoju citādus, mazliet sarežģītākus, tomēr tikpat drošus manevrus.
— Kādus, kapteiņa kungs?
— Tad man jums jāpastāsta, kādā kārtā «Nautils» vispār tiek vadīts.
— Es ļoti vēlētos to dzirdēt.
— Lai pagrieztu šo kuģi uz labo vai kreiso pusi, lai virzītu taisni uz priekšu, vārdu sakot, lai vadītu to horizontālā virzienā, es lietoju parastu stūri, piestiprinātu ķīļa galā pie resna baļķa. Šo stūri virza stūres rats un Jūres troses. Bet es varu «Nautilu» virzīt arī no augšas lejup un no lejas augšup, proti, vertikālā virzienā; šai vajadzībai es lietoju divas sānos piestiprinātas, kustināmas, dažādi izliecamas ieslīpas plātnes; tās var ieņemt jebkuru stāvokli, un tās iedarbina no iekšējām telpām stipri virzuļi. Ja plātnes nostādītas paralēli kuģim, tad tas iet horizontālā virzienā. Ja tās pagriež slīpi, kuģis, skrūves dzīts, saskaņā ar slīpnes leņķi vai nu grimst pa manis izvēlēto diagonales garumu, vai arī paceļas augšup, tāpat sekodams šai diagonalei. Bet, ja man iepatīkas pacelties augšup sevišķi ātri, es apturu skrūvi, un kuģis no ūdens spiediena pa vertikāli šaujas tikpat ātri, kā ūdeņraža piepildīts balons uzlido gaisā.