It kā apburti mēs ar elkoņiem bijām atinetušies pret šīm vitrinām, neviens no mums nebij pārtraucis izbrīnās klusumu. Tad Konsels ierunājās:
— Jūs vēlējāties redzēt, draugs Ned, — skatieties nu!
— Brīnišķi! brīnišķi! — kanadietis attrauca, gluži aizmirsis savas dusmas un bēgšanas plānus un paļāvies nepārvaramai ziņkārei. — No nezin kāda tāluma varētu nākt šurp, lai redzētu tādas ainas!
— Ak! — es iesaucos. — Tagad es saprotu tā cilvēka dzīvi. Viņš ir atradis pats savu pasauli, kura paglabājusi tam vispārsteidzošākos brīnumus!
Bet zivis? — ieminējās kanadietis. — Es te neredzu nevienas zivs.
— Kam jums zivis, draugs Ned? — Konsels atsaucās. — Jūs jau viņas tik un tā nepazīstat.
— Nepazīstu? — iekliedzās kanadietis. — Es — profesionāls zvejnieks!
Par šo jautājumu izcēlās strīds abu draugu starpā; abi viņi gan pazina
zivis, bet tikai katrs pavisam citādi.
Katram zināms, ka zivis pieskaitāmas ceturtai un līdz ar to pēdējai mugurkaulnieku klasei. Zivju zinātniskais raksturojums ir loti pareizs: «Mugurkaulnieki ar aukstām asinīm un divkāršu asinsriņķošanu, elpo ar žaunām un dzīvo tikai ūdenī.» Zivis sadala divās atsevišķās grupās: kaula zivis, kurām mugurkauls sastāv no kaula skriemeļiem, un skrimšļa zivis, kurām mugurkauls ir no skrimšļa skriemeļiem.
Varbūt arī kanadietim nebij gluži svešs šis sadalījums, bet Konsels to, bez šaubām, zināja daudz labāk un tagad, sadraudzējies ar Nedu, nevarēja pielaist, ka būtu mazāk mācīts nekā tas. Viņš teica:
— Draugs Ned, jūs esat zivju nāvētājs, ļoti izveicīgs zvejnieks. Jūs esat sagūstījis daudz šo interesanto dzīvnieku. Bet deru, ka jūs nezināsiet, kādās grupās viņi sadalāmi.
— Kā tad es nezinu, — harpunists atsaucās nopietni. — Zivis sadala divās grupās — vienā tās, kuras var ēst, un otrā tās. kuras nevar ēst.
— Tas ir īsts gardēža sadalījums, — Konsels zobojās. — Bet pasakiet man, vai jūs zināt, kāda starpība starp kaula zivīm un skrimšļa zivīm?
— Tīri labi zinu, Konsel.
— Un abu šo lielo grupu sadalijumu kārtas?
— To varbūt gan ne tik labi, — kanadietis atbildēja.
— Nu labi, draugs Ned, tad klausieties un iegaumējiet. Kaula zivis sadalās sešās kārtās. Pirmā — cietspurainās ar pilnīgi kustīgu virsējo žokli un ķemmēm līdzīgām žaunām. Pie šīs kārtas pieder piecas dažādas dzimtas un līdz ar to trīs ceturtdaļas no visām pazīstamajām zivīm. Kā pārstāvi var uzskatīt parasto asari.
— Tā ir diezgan garšīga zivs, — Neds Lends piezīmēja.
— Otrā, — Konsels turpināja, — vēderspurainās; tām vēdera spuras apakšā, aiz krūšu spurām, un nav savienotas ar pleciem. Šī kārta sadalās piecās dzimtās, kuras pa lielākai daļai mājo saldūdeņos. Pārstāvji — karpa un līdaka.
— Pē! — kanadietis nicinoši iesaucās. — Saldūdeņu zivis!
— Trešā, — Konsels teica, —mīkstspurainās, kam vēdera spuras zem krūšu spurām un pie tam tieši savienotas ar plecu kauliem. Šai kārtai ir trīs dzimtas. Pārstāvis — bute.
— Lieliska! Lieliska! — iejaucās harpunists, kas neatzina cita zivju sadalījuma kā tikai pēc noderības ēšanai.
— Ceturtā, — Konsels pārtrauca, nevērodams Neda atestaciju, — kail- vēderainās ar slaidu rumpi, bez vēdera spurām, biezu, parasti glumu ādu — visas vienas dzimtas. Pārstāvis — zutis.
— Nu tas nav nekas sevišķs, — Neds Lends piezīmēja.
— Piektā, — Konsels turpināja, — pušķžaunu zivis ar pilnīgi kustīgiem žokļiem; žaunas tām sastāv it kā no pāros savienotām, izlokus piestiprinātām sarenītēm. Arī šai kārtai tikai viena pati dzimta. Pārstāvis — jūras zirdziņš.
— Neder ne velnam! — harpunists atkal iejaucās.
— Un pēdīgi sestā, — Konsels nobeidza, — kopžokļa zivis. Tām žokļu kauli stipri saauguši ar starpžokļiem, bet apakšžokļa izdobumu sevišķa šuve savieno ar galvaskausu, tāpēc žoklis ir nekustīgs. Šai kārtai trūkst īstu vēderspuru, un tajā skaitās divas dzimtas. Pārstāvji — adatvēderis un mēness zivs.
— Ar tiem tikai katlu var piegānīt! — kanadietis sprieda.
— Nu, vai sapratāt, draugs Ned? — mācītais Konsels vaicāja.
— Itin nekā, draugs Konsel, — harpunists attrauca. — Bet turpiniet vien, ļoti interesanti klausīties, kad jūs runājat.
— Zīmējoties uz skrimšļa zivīm, — Konsels turpināja, kā sācis, — jāsaka, ka tās sadalās tikai trijās kārtās.
— Jo labāk, — Neds ieminējās.
— Pirmā — apaļmutes, kurām žokļi izliekti kustīgā gredzenā, bet žaunas veras daudzām spraugām. Šai kārtai ir tikai viena dzimta. Pārstāvis — nēģis.
— Ne šāds, ne tāds, — Neds Lends iebilda.
— Otrā — ar apaļmutēm līdzīgām žaunām, tikai apakšējais žoklis viņām kustīgs. Šī ir pati galvenā skrimšļa zivju kārta ar divām dzimtām. Pārstāvji — raja un haizivs.
— Ko? — Neds iekliedzās. — Rajas un haizivis vienā un tajā pašā kārtā! Klausieties, Konsel, raju labā es jūs lūdzu, nelieciet viņas abas vienā traukā!
— Trešā, — Konsels turpināja savu, — ir storveidīgās. Žaunas tām, kā parasts, atveras tikai ar vienu spraugu, kurai vēl pieaudzis aizsarga vāciņš. Šai kārtai pavisam četras dzimtas. Pārstāvis — store.
— Ai draugs Konsel! To labāko jūs esat pataupījis beigām. Mazākais tāds ir mans ieskats. — Un tas ir viss?
— Jā, brašo Ned, — Konsels atbildēja. — Bet iegaumējiet vēl to, ka tas, kas zina šo, nezina vēl nekā, jo dzimtas savukārt atkal sadalās ģintīs, apakšģintīs, sugās un pasugās. .
— Labi, labi, draugs Konsel, — harpunists atteica, noliekdamies pie loga rūts. — Palūkojiet, te jums būs visas tās «pasugas».
— Jā, patiešām, zivis! — Konsels iesaucās. — Tas izskatās gluži pēc akvarija!
— Nē, — es iebildu, — akvarijs ir tikai būris; tās zivis tur ir brīvas kā putni gaisā.