— Koka kuģus varbūt, — kanadietis atbildēja, — lai gan arī to man nekad nav nācies pieredzēt. Un, kamēr man negadīsies novērot ko citu, es palikšu pie ieskata, ka vaļi, kašaloti un narvaļi to vienkārši nespēj.
— Bet klausieties, Ned…
— Nē, profesora kungs, nē! Visu, ko vēlaties, tikai to es nevaru. Varbūt tas ir kāds milzīgs astoņkājis?
— Tas nu vēl mazāk ticams, Ned. Astoņkājis ir molusks, jau viņa nosaukums pats par sevi apzīmē mīkstaudu dzīvnieku. Arī pieci simti pēdu garš astoņkājis, kas nepieder mugurkaulnieku dzimtai, nevar apdraudēt tādus kuģus kā «Skotija» vai «Ābrams Linkolns». Pilnīgi izdomāti ir visi nostāsti par Krakenu un tamlīdzīgu nezvēru briesmu darbiem.
— Tātad, dabas zinātnieka kungs, — Neds Lends iebilda ar tikko manāmu ironiju, — jūs tomēr ticat šim neredzētam milzīgam valim? …
— Jā, Ned. Un vēlreiz uzsveru, ka mana pārliecība dibinās uz loģisku faktu sakarību. Es ticu, ka ir tāds zīdītāja dzīvnieks, nepieredzēti stiprs, mugurkaulnieku sugas, tāpat kā vaļi, kašaloti un delfini, apbruņots ar ārkārtīgi spēcīgu ragu vai ilkni.
— Hm! — harpunists noņurdēja un pašūpoja galvu kā cilvēks, kas nevēlas piekrist.
— Lieciet vērā, cienījamais kanadieti, — es turpināju, — ja tāds dzīvnieks vispār ir, ja viņš mājo okeana dzīlēs, vairāk jūdžu zem ūdens līmeņa, tad tam, dabiski, ir tik stiprs organisms, ar kuru itin nekas nevar mēroties.
— Un kāpēc viņam vajadzīgs tāds organisms?
— Tāpēc, ka nepieciešams ārkārtīgs spēks, lai dzīvotu okeana dziļumā un izturētu ūdens masu spiedienu.
— Vai tiešām? — Neds ievaicājās, piemiegtām acīm nolūkodamies manī.
— Tiešām. Es jums to ar skaitļiem varu pierādīt.
Ak, šie skaitļi! — Neds atbildēja. — Ar skaitļiem var pierādīt visu, ko vien vēlas!
— Tirdzniecības lietās, Ned, bet nevis matematikā. Paklausieties! Iedomāsimies vienu atmosfēru lielu spiedienu trīsdesmit divas pēdas augsta ūdens staba spiediena veidā. Taisnību sakot, stabs var būt arī zemāks, jo runa ir par juras ūdeni, kurš ir daudz blīvāks nekā saldūdens. Tātad, ja jūs, Ned, nonirstat jurā, ikreiz, kad virs jums ir trīsdesmit divas pēdas dziļš ūdens, jūsu ķermenim jāiztur vienas atmosfēras spiediens vai tikpat daudz kilogramu svara katram jūsu auguma virspuses kvadrātcentimetram. Iedomāsimies, ka jūs esat nolaidies trīs simti divdesmit pēdas dziļi, tad spiediens būs desmit atmosfēras; trīs tūkstoši divi simti pēdu dziļumā — simts atmosfēras, bet trīsdesmit divi tūkstoši pēdu, t. i., ap divarpus jūdžu dziļumā spiediens būs jau tūkstoš atmosfēru liels. Tātad, ja jums izdotos nokļūt šādās okeana dzīlēs, katram jūsu auguma virspuses kvadrātcentimetram būtu jāiztur tūkstoš kilogramu liels spiediens. Un vai jūs, mīļais Ned, zināt arī, cik kvadrātcentimetru vispār ir jūsu ķermeņa virspusei?
— Par to, Aronaksa kungs, man nav ne mazākās jēgas.
— Apmēram septiņpadsmit tūkstoši.
— Vai patiešām tik daudz?
— Jā. Un, tā kā īstenībā atmosfēras spiediens ir mazliet lielāks nekā kilograms uz kvadrātcentimetru, tad jūsu septiņpadsmit tūkstošiem centimetru tādā gadījumā jāiztur septiņpadsmit tūkstoši pieci simti sešdesmit astoņi kilogrami liels svars.
— Bet kā tad es nekā no tā nemanu?
— Protams, ka jūs nekā nemanāt. Tāpēc, ka gaiss jūsu ķermenī darbojas pretī ar tādu pašu spēku. Tā rodas pilnīgs līdzsvars starp ārējo un iekšējo spiedienu — tāpēc jūs arī no tā nekā nemanāt. Bet ūdenī tas pavisam citādi.
— Jā, es saprotu, — Neds, ar vislielāko uzmanību klausījies, atbildēja. — Ūdens man ir visapkārt, bet manā ķermenī tas neiespiežas.
— Tā tas ir, Ned. Trīsdesmit divu pēdu dziļumā jums būs jāiztur septiņpadsmit tūkstoši pieci simti sešdesmit kilogramu liels svars; trīs simti divdesmit pēdu dziļi — desmitreiz vairāk, proti, simts septiņdesmit pieci tūkstoši seši simti astoņdesmit kilogramu; trīs tūkstoši divi simti pēdu dziļumā spiediens būs simtreiz lielāks — septiņi simti piecdesmit seši tūkstoši astoņi simti kilogramu. Un, beidzot, trīsdesmit divi tūkstoši pēdu dziļumā spiediens būs vēl tūkstoš reizes lielāks — septiņpadsmit miljoni pieci simti sešdesmit astoņi tūkstoši kilogramu. Vārdu sakot, jūs saspiedis ta, it kā jūs būtu atradies zem hidrauliskās spiedes!
— Nu, velns lai parauj! — Neds iesaucās.
— Tātad, cienījamais harpunist, ja jau tādā dziļumā dzīvo vairāk simts metru gari un attiecīga resnuma mugurkaulnieki, kuru ķermeņa virspuse mērojama miljonos kvadrātcentimetru, tad viņiem izturamais spiediens aprēķināms miljardos kilogramu. Padomājiet tagad, cik lielam jābūt viņu kaulu sistēmas pretsvaram un vispār to organisma spēkam, lai izturētu tādu spiedienu.
— Nu, tad jau viņiem, tāpat kā bruņu fregatēm, jābūt pagatavotiem no astoņas collas biezām dzelzs plāksnēm, •— Neds atbildēja.
— Pareizi, Ned. Bet nu iedomājieties, kādus postījumus spēj veikt tāds radījums, ja viņš ar ātrvilciena straujumu uzbrūk kādam tvaikonim.
— Jā … to patiešām var iedomāties … — kanadietis noņurdēja, nevarēdams atspēkot manus skaitļus, bet vēl arvien nepiekāpdamies.
— Vai es jūs beidzot pārliecināju?
— Jūs, profesora kungs, pārliecinājāt mani par to, ka tādiem dzīvniekiem jābūt ārkārtīgi stipriem — ja viņi vispār mājo jūras dziļumos.
— Bet, ja nu viņu tur nav, — kā tad jūs, tiepīgais harpunist, izskaidrojat notikumu ar «Skotiju»?
— Tas varētu būt. . . — viņš stostījās.
— Sakiet, sakiet!
— Tas varētu būt .. . pilnīgi izdomāts! — kanadietis nobeidza.
Bet tāda atbilde tikai apliecināja vecā vaļu mednieka lielo stūrgalvību. Tajā dienā es viņam vairāk neuzplijos. Par uzbrukumu «Skotijai» nebij ne mazāko šaubu. Ielauzums taču bij tik reāls, ka to nācās aizlāpīt, es nezinu, kāpēc vēl lai mēģinātu pierādīt, ka tāds tur patiešām ir. Pats no sevis tas tur nevarēja rasties, un, tā kā te nebij vainīga ne zemūdens klints, ne zemūdens mašina, tad taču vienīgais cēlonis, bez šaubām, bij kāda dzīvnieka svārpstveidīgs ilknis.