Mani apturēja, prasīja dokumentus.
Es atbildēju:
— Esmu dakteris Jašvins. Bēgu no petļuriešiem. Kur viņi ir?
Man paskaidroja:
— Naktī aizgāja. Kijevā ir revolucionārā komiteja.
Un redzu, ka viens no patruļniekiem ielūkojas man acīs, tad tā kā žēlsirdīgi atmet ar roku un saka:
— Ejiet, dakter, mājās!
Un es gāju.
Pēc klusuma brīža es Jašvinam pavaicāju:
— Vai viņš nomira? Vai jūs viņu patiesi nogalinājāt vai tikai ievainojāt?
Jašvins ar savu mazliet dīvaino smaidu atbildēja:
— Ak, varat būt droši. Es nogalināju. Varat paļauties uz manu ķirurga pieredzi.
1926