M. Bulgakova melnais humors, kas saistīts ar kailajiem bajāriem kā Mcierholda nāves cēloni, drausmīga kārtā ir gandrīz vai pravietisks, jo Meierholds tika nošauts cietuma Maskavā 1940. gada februāri kā tautas ienaidnieks un ārvalstu spiegs. Bet viņa vajāšanas kampaņa un teatra slēgšana notika jau 1938. gadā, apsūdzot viņu formālismā. Un — kas gan cits ir "kailie bajari", ja ne spilgts tēls "formālismam" jeb modernisma teātrim.
Taču olu izpratne seksuālajā aspektā nav saistīta vienīgi ar vodevilisku noskaņojumu. Vistu mēris un tam sekojošie padomju iestāžu "stingrie mēri", lai iedzīvotājiem atņemtu olas kā potenciāli saindētus pārtikas produktus ar brīdinājumiem sodīt katru, kurš savas olas paturēs pie sevis, izaug metaforiskā vestijuma par sabiedrību, kas piespiedu karta tiek varmācīgi izkastrēta. Precīzāk runājot — kura pati sevi izkastrē, iznīcinot savu potenci — gan fiziskā, gan garīgā nozīmē. Tā M. Bulgakovs cilvēkam bīstamo padomju režīma būtību atklāj arī bioloģiskā līmenī. Šajā aspektā intriģējoša ir "Liktenīgo olu" tipoloģiska, lai arī, iespējams, neapzināta sasaukšanās ar krievu romantismam raksturīgo "kastrāci- jas kompleksa" metaforu25 . Runa ir par Nikolaja Gogoļa stāstu "Deguns", kur majoram Kovaļovam paģirās aizbēg deguns, kuru 20. gadsimta literatūras zinātnieki un režisori traktē kā fallisko simbolu. Tāpat, kā raksta J. Jablokovs, aktuālas ir asociācijas ar Aleksandra Puškina erotisko poēmu "Cars Ņi- kita un viņa četrdesmit meitas", kas autora dzīves laikā nav publicēta un mūsdienās izlasāma tikai viņa akadēmisko kopoto rakstu 2. sējuma 1. daļā. M. Bulgakova stāstā avīzes virsraksts vēsta, ka notiek "Olu masveida iepirkšana ārzemēs". Puškina caram Ņikitam piedzimst 40 brīnišķīgas meitas, kurām viss ir pilnīgā kārtība, trūkst tikai vienas lietiņas. Kad kalps ierodas pie raganas pēc vajadzīgās mantas, viņš saņem šķirstiņu un piekodinājumu to neatvērt. Taču kalpa ziņkārība izrādās stiprāka, un no šķirstiņa izlido 40 putniņi. Dabūt atpakaļ lādītē tos izdodas vienīgi tad, kad kalps atkailina savu "mantu".
"Liktenīgas olas" tiek publicētas Maskavas žurnālā "Ņcdra" 1925. gada 6. numurā. Pēc tam Maskavā — krājuma "Sātaniade" (1926). Gandrīz tulit pat "Liktenīgās olas" kļūst zināmās ari Rīgā. Izdevniecība "Literatūra", kas atrodas Baznīcas ielā un izdod grāmatas krievu valodā, laiž klaja M. Bulgakova stāstu krājumu "Liktenīgās olas", kur ievietots arī šis stāsts. Bet avīze "Latvis" 1929. gadā pub- lic "Liktenīgas olas" 15 turpinājumos latviešu valodā. Tulkojumu veikusi kāda pašlaik nenoskaidrota persona, kura parakstījusies ar pseidonīmu "A".
Silvija Radzobe
paskaidrojumi
Izdevējs — apgads "jumava", Dzirnavu ielā 73, Rīga LV 1011. Iespiests un iesiets SIA "Tipogrāfijā Ogrē", Brīvības ielā 31, Ogre LV 5001.
* Hitoni — jūras gliemji ar astoņu plātnīšu čaulu. [Tulk.
piez.)
* Lūdzu, atvainojiet, profesora kungs, ka jūs traucēju. Esmu laikraksta Berliner Tageblatt līdzstrādnieks.
* Veselības aizsardzības tautas komisārs.
* Maskavas veselības aizsardzības nodaļa.
[1] * pīpa — bezastes abinieku dzimta. Pazīstamākās —
[2] gpu — glavnoje političeskoje upravļeņije — Galvenā politiskā pārvalde.
[3] * pašreiz esmu ļoti aizņemts, tāpēc nevaru jūs pieņemt.
[4] starp mums runājot… (franču vai.)
[5] * zemkopības tautas komisārs.
[6] * maskavas padome.
[6] Oriģinālā darba nosaukumā vārdu spēle — varoni, kurš izprovocē liktenīgos notikumus, sauc par Roku, bet krieviski vārds rok nozīmē "liktenis". [Tulk. piez.)
[7] "dobrokurs" — m. bulgakova veidots saīsinājums reāli nepastāvošai organizācijai, kuras nosaukuma saīsinājumā izšķiramas daļas no diviem vārdiem — dobrovoļnij — brīvprātīgs un kurica — vista. (Zin. red. piez.)
[8] zinātnieku sadzīves apstākļu uzlabošanas centrālā komisija.
[9] dobrohim — saīsinājums no "Dobrovoļnoje obščestvo soģeistvija stroiķcļstvu himičeskoi Promišļennostji" — Brīvprātīga biedrība ķīmiskās rūpniecības attīstības veicināšanai. 20. gadu pirmajā pusč Padomju Krievijā reāli eksistējoša organizācija. Pastāv vēl dažas organizācijas, kuru nosaukumi darināti līdzīgi. Dobroflot — Dobrovoļnij flot — Brīvprātīgo flote; Dobroarmija — Dobrovoļčeskaja armija — Brīvprātīgo armija. [Zin. red. piez.)
[10] iespējams, te autors dod mājienu par reāliem, prātam neaptveramiem notikumiem Padomju Krievijā 1921. gadā, kad maršals Mihails Tuhačevskis lietoja indīgās gāzes Tambovas guberņā, lai iznīcinātu jaunajai varai nepakļāvīgos zemniekus. Boja gāja vairāki tūkstoši, bet varbūt pat desmiti tūkstoši cilvēku, to starpā sievietes un bērni. 1921. gadā Tambovā indīgās gāzes pret mierīgajiem, neapbruņotajiem iedzīvotājiem tika lietotas pirmoreiz cilvēces vēsturē. (Tuvāk par to: Sokolov B. Tuhačevskij. — M., 2003 — Zin. red. piez.)