LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par Latvijas PSR kriminālkodeksa apstiprināšanu
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome nolemj:
1. pants. Apstiprināt Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas kriminālkodeksu un noteikt tā spēkā stāšanos 1961. gada 1. aprīlī.
2. pants. Noteikt, ka Latvijas PSR kriminālkodeksa 23. parīts daļā par brīvības atņemšanas laiku neattiecas uz personām, kuras notiesātas līdz PSR Savienības un savienoto republiku kriminālās likumdošanas pamatu pieņemšanai 1958. gada 25. decembrī par sevišķi bīstamiem valsts noziegumiem, kas paredzēti Latvijas PSR kriminālkodeksa sevišķās daļas pirmajā nodaļā, par bandītismu, slepkavību ar nodomu pastiprinošos apstākļos, valsts vai sabiedriskās mantas izlaupīšanu lielos apmēros un laupīšanu.
3. pants. Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam noteikt Latvijas PSR kriminālkodeksa spēkā stāšanās kārtību un apstiprināt Latvijas PSR likumdošanas aktu sarakstu, kuri zaudējuši spēku sakarā ar Latvijas PSR kriminālkodeksa stāšanos spēkā.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Priekšsēdētājs J. KALNBERZIŅS Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Sekretārs K. GAILIS
Rīga, 1961. gada 6. janvārī.
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas kriminālkodekss
VISPĀRĪGĀ DAĻA
..
Pirmā nodaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants. Latvijas PSR kriminālās likumdošanas uzdevumi
Latvijas PSR kriminālās likumdošanas uzdevums ir aizsargāt pret noziedzīgiem apdraudējumiem padomju sabiedrisko un valsts iekārtu, sociālistisko īpašumu, pilsoņu personu un tiesības un visu sociālistisko tiesisko kārtību.
Lai veiktu šo uzdevumu, Latvijas PSR kriminālā likumdošana nosaka, kādi sabiedriski bīstami nodarījumi ir noziedzīgi, un nosaka sodus, kas piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
2. pants. PSR Savienības kriminālā likumdošana un Latvijas PSR kriminālā likumdošana
Latvijas PSR kriminālkodeksu izdod, pamatojoties uz Latvijas PSR Konstitūcijas 19. panta «n» punktu, saskaņā ar PSR Savienības un savienoto republiku kriminālās likumdošanas pamatu principiem un vispārīgiem noteikumiem.
Vissavienības likumi par kriminālatbildību par valsts noziegumiem un militārajiem noziegumiem, ka ari Vissavienības krimināllikumi, kas nosaka atbildību par citiem noziegumiem, kuri vērsti pret PSRS interesēm, jāiekļauj šajā kodeksā. Līdz Vissavienības krimināllikumu iekļaušanai Latvijas PSR kriminālkodeksa šie likumi tiek piemēroti tieši.
3. pants. Kriminālatbildības pamats
Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kas vainīga nozieguma izdarīšanā, tas ir, kas ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu sabiedriski bīstamu nodarījumu.
Kriminālsods piemērojams tikai pēc tiesas sprieduma.
4. pants. Krimināllikumu spēks attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti Latvijas PSR teritorijā un citu savienoto republiku
teritorijā
Visas personas, kas izdarījušas noziegumus Latvijas PSR teritorijā, atbild pēc krimināllikumiem, kas ir spēkā Latvijas PSR teritorijā.
Personas, kas izdarījušas noziegumus citu savienoto republiku teritorijā un nodotas tiesai Latvijas PSR teritorija, atbild pēc krimināllikumiem, kas ir spēkā nozieguma izdarīšanas vieta.
Ja noziegumu Latvijas PSR teritorijā izdara ārvalstu diplomātiskie pārstāvji vai citi pilsoņi, kuri krimināllietas saskaņa ar spēkā esošajiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem nav pakļauti padomju tiesu iestādēm, jautājums par šo personu kriminālatbildību izlemjams diplomātiskā ceļā.
5. pants. PSR Savienības un Latvijas PSR krimināllikumu spēks attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām
PSRS pilsoņi, kas izdarījuši noziegumus ārzemēs, atbild pēc krimināllikumiem, kas ir spēkā Latvijas PSR teritorija, ja viņi saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai Latvijas PSR teritorijā.
Uz tā paša pamata, personas, kas atrodas Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā un kam nav pilsonības, atbild par noziegumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām.
Ja minētās personas par izdarītajiem noziegumiem sodītas ārzemēs, tiesa var attiecīgi mīkstināt tām piespriesto sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgo no soda izciešanas.
Ārvalstnieki atbild par noziegumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām, pēc padomju krimināllikumiem starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.
6. pants. Krimināllikuma spēks laikā
Nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.
Likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu vai mīkstina sodu, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas ari uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms tā izdošanas.
Likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu vai pastiprina sodu, atpakaļejoša spēka nav.
Otra nodaļa. NOZIEGUMS 7. pants. Nozieguma jēdziens
Par noziegumu atzīstams krimināllikumā paredzēts sabiedriski bīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kas apdraud padomju sabiedrisko vai valsts iekārtu, sociālistisko saimniecības sistēmu, sociālistisko īpašumu, pilsoņu personu un viņu politiskas, darba, mantiskas un citas tiesības, kā arī citāds sociālistisko tiesisko kartību apdraudošs, sabiedriski bīstams nodarījums, kas paredzēts krimināllikuma.
Nav atzīstama_ par noziegumu darbība vai bezdarbība, kam formāli gan ir kāda krimināllikumā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kas sava mazsvarīguma dēļ nav sabiedriski bīstama.
8. pants. Nozieguma izdarīšana ar nodomu (tīši)
Noziegums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo raksturu, paredzējusi tās sabiedriski bīstamās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.
9. pants. Nozieguma izdarīšana aiz neuzmanības