Noziegums atzīstams par fzdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības sabiedriskibīstamo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanas iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.
10. pants. Nepilngadīgo atbildība
Pie kriminālatbildības saucamas tikai personas, kas līdz nozieguma izdarīšanai sasniegušas sešpadsmit gadu vecumu.
Četrpadsmit līdz sešpadsmit gadus vecas personas, kas izdarījušas noziegumu, saucamas pie kriminālatbildības tikai par slepkavību (98.—103. pants), par miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, kas radījuši veselības satricinājumu (105.—108. pants un 109. panta pirmā daļa), par izvarošanu (121. pants), par laupīšanu (87. un 141. pants), atklātu zādzību (86. un 140. pants), zādzību (85., 139. un 219. pants), ļaunprātīgu huligānismu (204.
panta otrā daļa), valsts, sabiedriskās vai pilsoņu personiskas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, kas radījusi smagas sekas (95. panta otrā daļa un 146. panta otrā daļa), ka arī par tadu tīšu darbību, kas var būt par cēloni vilciena katastrofai (81. pants).
Ja tiesa atzīst, ka personu, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi noziegumu, kuram nav lielas sabiedriskās bīstamības, iespējams labot, nepiemērojot tai kriminālsodu, tiesa var šādai personai piemērot šā kodeksa 58. pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, kas nav uzskatāmi par kriminālsodu.
Ja ir šā panta trešajā daļā norādītie apstākļi, nepilngadīgo var atbrīvot no kriminālatbildības un soda, nosūtot viņu uz nepilngadīgo lietu komisiju jautājuma izskatīšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu viņam.
11. pants. Nepieskaitāmība
Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas sabiedriski bīstama nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, gara darbības pārejošu traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ. Šādai personai pēc tiesas lēmuma var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, kurus nosaka šā kodeksa 55. pants.
Tāpat nav sodāma persona, kas izdarījusi noziegumu pieskaitāmības stāvoklī, bet, pirms tiesa taisījusi spriedumu, saslimusi ar gara slimību, kas atņēmusi tai iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt. Pēc tiesas lēmuma šādai personai var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, bet pēc izveseļošanās to var sodīt.
12. pants. Atbildība par dzērumā izdarītu noziegumu
Persona, kas noziegumu izdarījusi dzērumā, nav atbrīvojama no kriminālatbildības.
13. pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās
Nav uzskatāma par noziegumu darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet izdarīta nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot pret sabiedriski bīstamu apdraudējumu Padomju valsts intereses, sabiedriskās intereses, savas vai citas personas tiesības vai personu tādējādi, ka apdraudētājam tiek nodarīts kaitējums, ja pie tam nav pārkāptas nepieciešamās -aizstāvēšanās robežas.
Par nepieciešamas aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīm redzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību.
14. pants. Galējā nepieciešamība
Par noziegumu nav uzskatāma darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet kas izdarīta galējas nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud Padomju valsts interesēm, sabiedrības interesēm, konkrētajai personai vai citiem pilsoņiem un viņu tiesībām, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
Par izpildītāju uzskatāma persona, kas noziegumu tieši izdarījusi.
Par organizētāju uzskatāma persona, kas nozieguma izdarīšanu organizējusi vai to vadījusi.
Par uzkūdītāju uzskatāma persona, kas pamudinājusi izdarīt noziegumu.
Par atbalstītāju uzskatāma persona, kas veicinājusi nozieguma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedznieku, nozieguma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, nozieguma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus. _
Nosakot sodu, tiesai jāņem vēra, kada mera katrs līdzdalībnieks piedalījies noziegumā un kads ir viņa līdzdalības raksturs.
15. pants. Atbildība par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu
Par gatavošanos_ noziegumam atzīstama līdzekļu vai rīku sameklēšana vai pielāgošana, vai citāda tīša labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai.
Par nozieguma mēģinājumu atzīstama tīša darbība, kas tieši vērstā uz nozieguma izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīga gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
Par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu sodu nosaka pēc likuma, kas paredz atbildību par konkrēto noziegumu. Nosakot sodu, tiesa ņem vērā vainīgā izdarīto darbību sabiedriskas bīstamības raksturu un pakāpi, noziedzīgā nodoma realizēšanas pakāpi un iemeslus, kuru dēļ noziegums nav izdarīts līdz galam.
18. pants. Slēpšana
Par noziedznieka, kā arī nozieguma izdarīšanas riku un līdzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīga kārta iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolītu slēpšanu atbildība iestājas tikai ša kodeksa 182. pant,ā paredzētajos gadījumos.
19. pants. Neziņošana
Par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts noziegums, kriminālatbildība draud tikai gadījumos, kas paredzēti šā kodeksa 84. un 183. panta.
16. pants. Labprātīga atteikšanas no nozieguma izdarīšanas