Persona, kas labprātīgi atteikusies no nozieguma izdarīšanas līdz galam, saucama pie kriminālatbildības tikai tai gadījumā, ja tas faktiski izdarītajā nodarījumā ir cita nozieguma sastāvs.
17. pants. Līdzdalība
Par līdzdalību uzskatāma divu vai vairāku personu kopīga fīša piedalīšanas nozieguma izdarīšanā.
Bez izpildītājiem^ par nozieguma līdzdalībniekiem uzskatāmi arī organizētāji, uzkūdītāji un atbalstītāji.
Treša nodaļa SODS
20. pants. Soda mērķis
Sodu piemēro, ne vien lai sodītu par izdarīto noziegumu, bet soda mērķis ir arī labot notiesātos un tos pāraudzināt, lai tie godīgi izturētos pret darbu, precīzi pildītu likumus, cienītu sociālistiskās sadzīves noteikumus. Soda mērķis ir arī panākt, lai tiklab notiesātie, kā arī citas personas neizdarītu jaunus noziegumus.
Soda mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu.
21. pants. Sodu veidi
Personām, kas izdarījušas noziegumus, var tikt piemēroti šādi pamatsodi:
1) brīvības atņemšana;
2) nometinājums;
3) izsūtījums;
4) labošanas darbi bez brīvības atņemšanas;
5) tiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības
atņemšana uz zināmu nodarbošanos;
6) atbrīvošana no amata;
7) naudas sods;
8) sabiedriskais nopēlums.
Obligātā dienesta karavīrus var sodīt arī ar nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu.
Bez pamatsodiem notiesātajiem var piemērot šādus papildsodus:
1) mantas konfiskāciju;
2) vecāku tiesību atņemšanu;
3) militārās dienesta pakāpes vai speciālā nosaukuma at-
ņemšanu.
Izsūtījumu, nometinājumu, tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos, atbrīvošanu no amata un naudas sodu var piemērot ne vien kā pamatsodu, bet ari ka papildsodu.
22. pants. Izņēmuma soda veids — nāves sods
Nāves sodu — nošaušanu — kā izņēmuma soda veidu līdz tā pilnīgai atcelšanai atļauts piemērot par dzimtenes nodevību (59. pants), spiegošanu (60. pants), terora aktu (61. panta pirmā daļa un 62. panta otrā daļa), diversiju (63. pants), bandītismu (72. pants), tīšu slepkavību pastiprinošos apstākļos (99. pants), priekšnieka vai citas karadienesta pienākumus pildošas personas slepkavību ar nodomu (229. panta 3. punkts), bet kara laikā vai kaujas apstākļos arī par citiem sevišķi smagiem noziegumiem gadījumos, kas īpaši paredzēti PSR Savienības likumos.
Nāves sodu nevar piespriest personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm, kas nozieguma izdarīšanas laikā vai sprieduma taisīšanas brīdī bijušas grūtniecības stāvoklī. Nāves sodu nevar piemērot sievietei, kas sprieduma izpildīšanas brīdī atrodas grūtniecības stāvoklī.
23. pants. Brīvības atņemšana
Brīvības atņemšana nosakāma uz laiku no trim mēnešiem līdz desmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem un sevišķi bīstamiem recidīvistiem PSR Savienības un Latvijas PSR likumos paredzētajos gadījumos — uz laiku, ne ilgāku par piecpadsmit gadiem.
Brīvības atņemšanas laiks nosakāms gados un mēnešos.
Nosakot sodu personai, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, brīvības atņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus.
Ar brīvības atņemšanas sodu notiesātie sodu izcieš labošanas darbu kolonijā vai cietumā, bet nepilngadīgie — nepilngadīgo darba kolonijā.
Brīvības atņemšanu, ieslogot cietumā uz visu soda laiku vai tā daļu, tiesa var noteikt personām, kas izdarījušas smagus noziegumus, kā arī sevišķi bīstamiem recidīvistiem.
Personām, kas izcietušas ne mazāk kā pusi no ieslodzījuma laika cietumā, ja tās ir priekšzīmīgi uzvedušas, pēc tiesas lēmuma ieslodzījumu cietumā var aizstāt ar ievietošanu kolonija.
Personām, kas ļaunprātīgi pārkāpj labošanas darbu kolonijas režīmu, soda izciešanu kolonijā pēc tiesas lēmuma var aizstāt ar ieslodzījumu cietumā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem. Soda atlikušo daļu šīs personas izcieš labošanas darbu kolonija.
Brīvības atņemšanas soda izciešanas kārtību un noteikumus nosaka labošanas darbu likumdošana.
24. pants. Sevišķi bīstams recidīvists
Par sevišķi bīstamu recidīvistu pēc tiesas sprieduma var atzīt personu, kas jau bijusi notiesāta par agrāk izdarītu sevišķi bīstamu valsts noziegumu (59.-68. pants), bandītismu (72. pants), valsts vai sabiedriskās mantas izlaupīšanu lielos apmēros (85. panta trešā daļa; 86. panta trešā daļa; 88. panta trešā daļa un 89. panta trešā daļa), tīšu slepkavību (98. un 99. pants), par smaga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu (105. pants),. izvarošanu (1.21. pants), laupīšanu (87. un 141. pants) un atkal izdarījusi kādu no minētajiem noziegumiem,_neatkarīgi no tā, par kuru no tiem attiecīgā persona bijusi notiesāta pirmo reizi.
Tiesai ir tiesība atzīt par sevišķi bīstamu recidīvistu ari personu, kura jau trīs reizes bijusi notiesāta par zādzību (85., 139. un 219. pants), atklātu zādzību (86. un 140. pants), krāpšanu (89. un 142. pants), spekulāciju (149. panta pirmā un otra daļa), ļaunprātīgu huligānismu (204. panta otra daļa), vai arī kaut divas reizes bijusi notiesāta par kadu no šiem noziegumiem un par vienu no noziegumiem, kas minēti šā panta pirmajā daļā un pēc tam no jauna izdarījusi kādu noziegumu, kas minēts šā panta pirmajā vai otrajā daļā.
Izlemjot jautājumu, vai personu atzīt par sevišķi bīstamu re-cidīvistu, tiesa ņem vērā izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīgā personību un lietas apstākļus.
Pamats atzīšanai par sevišķi bīstamu recidīvistu nevar būt sodāmība par noziegumu, ko šī persona izdarījusi pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, vai sodāmība, kas dzēsta vai noņemta likuma noteiktajā kārtībā.