25. pants. Nometinājums un izsūtījums
Nometinājums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas,
obligāti nometinot viņu noteiktā apvidū.
Izsūtījums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas ar aizliegumu dzīvot noteiktos apvidos.
Nometinājumu un izsūtījumu var piespriest tiklab kā pamat-sodu, ta arī kā papildsodu. Nometinājumu var piespriest uz laiku no diviem līdz pieciemgadiem, izsūtījumu — no viena līdz pieciem gadiem. Nometinājuma un izsūtījuma laiku nosaka gados un mēnešos.
Nometinājumu un izsūtījumu kā papildsodu var piemērot tikai likuma īpaši noradītos gadījumos.
Nometinājumu un izsūtījumu nepiemēro personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu. Nometinājums netiek piemērots arī grūtniecēm un sievietēm, kuru apgādībā atrodas bērni līdz astoņu gadu vecumam.
Nometinājuma kārtību, vietu un izciešanas noteikumus, kā ari izsūtījuma kārtību un noteikumus nosaka PSR Savienības un Latvijas PSR likumi.
Vietējo Darbaļaužu deputātu padomju izpildkomiteju pienākums ir iekārtot nometinātos un izsūtītos darbā.
26. pants. Labošanas darbi bez brīvības atņemšanas
Labošanas darbi bez brīvības atņemšanas nosakāmi uz laiku no viena mēneša līdz vienam gadam, un šo sodu izcieš saskaņā ar tiesas spriedumu vai nu notiesātā darba vietā, vai citās vietās notiesātā dzīves vietas rajonā.
No tās personas izpeļņas, kam piespriesti labošanas darbi bez brīvības atņemšanas, ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā piecu līdz divdesmit procentu robežās.
Darba nespējīgām personām vai personām, kas kļuvušas darba nespējīgas jau pēc tiesas sprieduma taisīšanas, tiesa labošanas darbu vietā nosaka naudas sodu vai sabiedrisku nopēlumu, vai arī atbrīvo tās no soda šā kodeksa 52. pantā paredzētajā kārtībā.
Ja notiesātais izvairās izciest labošanas darbu sodu darba vietā, tiesa var aizstāt labošanas darbu soda neizciesto laiku ar labošanas darbiem citās vietās notiesātā dzīves vietas rajona pec to iestāžu norādījuma, kas pārzina šos darbus.
Ja notiesātais izvairās izciest labošanas darbu sodu pēc to iestāžu norādījuma, kas šos darbus pārzina, tiesa var aizstāt neizciesto laiku ar brīvības atņemšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 40. pantā paredzētajiem noteikumiem.
Kārtību, kā izciest labošanas darbu sodu bez brīvības atņemšanas, nosaka labošanas darbu likumdošana.
27. pants. Tiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos
Tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos tiesa var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem tiklab kā pamatsodu, tā ari kā papildsodu.
Šo sodu var piespriest, ja tiesa atzīst, ka pēc vainīgā izdarīto noziegumu rakstura, kuri saistīti ar viņa amatu vai nodarbošanos, nav iespējams saglabāt vainīgajam tiesību ieņemt noteiktus amatus vai tiesību uz zināmu nodarbošanos.
Ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu, nosakot papildsodu — aizliegt ieņemt noteiktu amatu vai aizliegt zināmu nodarbošanos, tad šis aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kamēr persona izcieš brīvības atņemšanas sodu, kā ari pēc tā izciešanas uz laiku, kāds noteikts spriedumā. Nosakot šo papildsodu kopa ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda izciešanas laiku skaita no brīža, kad sākts izciest pamatsods.
28. pants. Atbrīvošana no amata
Atbrīvošanu no amata var noteikt kā pamatsodu vai papildsodu, ja tiesa atzīst par neiespējamu atstāt notiesāto amatā, kādu viņš ieņēmis nozieguma izdarīšanas brīdī vai notiesāšanas brīdī.
29. pants. Naudas sods
Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa uzliek likumā noteiktajos gadījumos un apmēros kā pamatsodu vai papildsodu.
Naudas soda apmēru nosaka atkarībā no izdarītā nozieguma smaguma un ievērojot vainīga mantas stāvokli.
Manta, kas nav izņemama, izpildot spriedumu daļā par konfiskāciju saskaņā ar šā kodeksa 32. pantu, nav izņemama, arī piedzenot naudas sodu.
Ja nav iespējams piedzīt naudas sodu kā pamatsodu, to aizstāj ar labošanas darbiem, rēķinot par desmit rubļiem naudas soda vienu mēnesi labošanas darbu, bet ne vairāk kā vienu gadu labošanas darbu.
Aizstāt naudas sodu ar brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanu ar naudas sodu nav atļauts.
30. pants. Sabiedriskais nopēlums
Sabiedriskais nopēlums ir nopēlums, ko tiesa publiski izsaka vainīgajam, vajadzības gadījuma darot to zināmu sabiedrībai prese vai citāda veida.
31. pants. Noziegumus izdarījušo karavīru nosūtīšana uz disciplināro bataljonu un labošanas darbu aizstāšana ar turēšanu
virssardzē
Obligātā karadienesta karavīrus, kas izdarījuši noziegumus, var nosūtīt uz disciplināro bataljonu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem tiklab likuma paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja tiesa, ievērojot lietas apstākļus un notiesātā personību, atzīst par derīgu brīvības atņemšanas vietā uz laiku līdz diviem gadiem piemērot nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu uz tādu pašu laiku.
Labošanas darbi bez brīvības atņemšanas karavīriem aizstājami ar turēšanu virssardzē uz laiku līdz diviem mēnešiem.
32. pants. Mantas konfiskācija
Mantas konfiskācija ir notiesātā personiskajā īpašumā esošās visas mantas vai tas daļas piespiedu pārņemšana valsts īpašumā bez atlīdzības.
Mantas konfiskāciju likumā paredzētajos gadījumos var piemērot tikai par valsts_ noziegumiem un smagiem noziegumiem, kas izdarīti mantkārīga nolūka.
Nav konfiscējami: notiesātajam un personām, kas atrodas viņa apgādība, vajadzīgie_ pirmās nepieciešamības mājturības priekšmeti; dzīvojama māja un saimniecības ēkas, kas pieder pie kolhoznieka sētas; lauksaimniecības inventārs un mājlopi, sekla un mājlopiem nepieciešamā lopbarība; ražošanas līdzekļi, kas notiesātajam nepieciešami viņa profesionāla darba; pārtikas produkti un naudas summas, kas nepieciešamas notiesāta apgādājamam personām, turklāt atstājamie partikas produkti un naudas summas pēc sava novērtējuma kopsumma nedrīkst būt mazākas par likumā noteikto strādnieka minimālo darba algu par trim mēnešiem uz katru ģimenes locekli.