Konfiscējot mantu, valsts neatbild par notiesata parādiem un saistībām, ja tādi radušies pēc tam, kad izmeklēšanas vai tiesu iestādes veikušas pasākumus mantas saglabāšanai, turklāt, ja tie radušies bez šo iestāžu piekrišanas.
Attiecībā uz pretenzijām, kas jāapmierina uz konfiscētas mantas rēķina, valsts atbild tikai aktīva apmēra, turklāt pretenziju apmierināšanas secīgumā jāievēro noteikumi, kādi paredzēti Latvijas PSR civilkodeksā un civilprocesa kodeksa.
33. pants. Vecāku tiesību atņemšana
Vecāku tiesību atņemšanu var piemērot kā papildsodu, ja tiesa konstatējusi, ka tiesājamais ļaunprātīgi izmantojis vecāku tiesības vai ļaunprātīgi izvairījies pildīt vecāku pienākumus.
Vecāku tiesību atņemšanu var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.
Notiesājot kādu personu ar brīvības atņemšanu un nosakot tai kā papildsodu vecāku tiesību atņemšanu, šī tiesību atņemšana attiecas uz laiku, kamēr izcieš brīvības atņemšanas sodu, un pēc ta izciešanas uz laiku, kāds noteikts sprieduma. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsodu veidiem, papildsoda izciešanas laiks jāaprēķina no brīža, kad sākas pamatsoda izciešana.
34. pants. Militāro dienesta pakāpju un speciālo nosaukumu, kā ari ordeņu, medaļu un goda nosaukumu atņemšana
Notiesājot par smagiem noziegumiem personu, kurai ir militārā dienesta pakāpe vai speciāls nosaukums, pēc tiesas sprieduma tai šo pakāpi vai nosaukumu var atņemt.
Notiesājot par smagu noziegumu personu, kura apbalvota ar ordeni vai medaļu, vai kurai ir goda nosaukums, ko piešķīris PSRS Augstākās Padomes Prezidijs, Latvijas PSR vai citas savienotās vai autonomās republikas Augstākas Padomes Prezidijs, vai militārā dienesta pakāpe vai speciāls nosaukums, ko piešķīris PSRS Augstākās Padomes Prezidijs, PSRS Ministru Padome, Latvijas PSR vai citas savienotas republikas Ministru Padome, tiesa, taisot spriedumu, izlemj jautājumu, vai ir vajadzīgs griezties pie valsts orgāniem, kas notiesāto apbalvojuši ar ordeni vai medaļu vai piešķīruši viņam nosaukumu, lai viņam tiktu atņemts ordenis vai medaļa, goda nosaukums, militārā dienesta pakāpe vai speciālais nosaukums.
Ceturta nodaļa. I. SODA NOTEIKŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO SODA
35. pants. Soda noteikšanas vispārīgie principi
Tiesa piespriež sodu tādās robežās, kādas nosaka likuma pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziegumu, stingrā sa-skaņa ar PSR Savienības un savienoto republiku kriminālās likumdošanas pamatu un Latvijas PSR kriminālkodeksa noteikumiem. Nosakot sodu, tiesa, vadīdamās no sociālistiskās tiesiskās apziņas, ņem vēra izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīga personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos lietas apstākļus.
36. pants. Atbildību mīkstinošie apstākļi
Nosakot sodu, par atbildību mīkstinošiem atzīstami šādi apstākļi:
1) ja vainīgais novērsis iedarītā nozieguma kaitīgās sekas vai labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu, vai novērsis nodarīto kaitējumu;
2) ja noziegums izdarīts smagu personīgu vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;
3) ja noziegums izdarīts draudu vai piespiešanas ietekmē, materiālas vai citādas atkarības dēļ;
4) ja noziegums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekme, ko izraisījusi cietušā prettiesiska darbība;
5) ja noziegums izdarīts, aizsargājoties pret sabiedriski bīstamu apdraudējumu, kaut arī pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas;
6) ja noziegumu izdarījis nepilngadīgais;
7) ja noziegumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī;
8) ja nozieguma izdarītājs vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis iz-
darīto vai pieteicies par vainīgu,
Nosakot sodu, tiesa var ņemt vērā arī tādus mīkstinošus apstākļus, kas likumā nav norādīti.
37. pants. Atbildību pastiprinošie apstākļi
Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem atzīstami šādi apstākļi:
1) ja noziegumu izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi
kādu noziegumu;
atkarībā no pirmā nozieguma rakstura tiesa var nepiešķirt šim noziegumam pastiprinoša apstākļa nozīmi;
2) ja noziegumu izdarījusi organizēta grupa;
3) ja noziegums izdarīts mantkārīgu vai citādu zemisku
tieksmju dēļ;
4) ja noziegumam bijušas smagas sekas;
5) ja noziegums izdarīts pret mazgadīgo, sirmgalvi vai personu, kas atrodas bezpalīdzības stāvoklī, kā arī izmantojot cietušā dienesta, materiālo vai citādu atkarību;
6) ja nepilngadīgie uzkūdīti izdarīt noziegumu vai ja nepilngadīgie iesaistīti noziegumā kā līdzdalībnieki;
7) ja noziegums izdarīts ar sevišķu cietsirdību vai ņirgāšanos par cietušo;
8) ja noziegums izdarīts, izmantojot sabiedriska posta apstākļus;
9) ja noziegums izdarīts vispārbīstamā veida
10) ja persona, par kuru bija galvojis kolektīvs, sabiedriskā galvojuma laikā vai viena gada laika pēc šāda galvojuma termiņa izbeigšanās izdarījusi jaunu noziegumu.
38. pants. Soda noteikšana vairāku noziegumu izdarīšanas gadījumā
Ja kāda persona atzīta par vainīgu_ divu vai vairāku noziegumu izdarīšanā, kuri paredzēti krimināllikumu dažādos pantos, un ja tā ne par vienu no šiem noziegumiem nav notiesāta, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru noziegumu, galīgi_ nosaka sodu pēc to kopības, vai nu ietverot vieglāko sodu smagākajā, vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus tajās robežas, kādas noteiktas likuma pantā, kas paredz smagāko sodu.
Pamatsodam var pievienot ikvienu papildsodu, kurš paredzēts tajos likuma pantos, kas nosaka atbildību par noziegumiem, kuru izdarīšanā persona atzīta par vainīgu.