Выбрать главу

Tādā pašā kārtībā sods nosakāms, ja pēc sprieduma taisīšanas konstatēts, ka notiesātais vainīgs vēl ari citā nozieguma, ko viņš izdarījis pirms sprieduma taisīšanas pirmajā lietā. Šai gadījuma soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pec pirmā sprieduma.

39. pants. Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem

Ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziegumu, tiesa jaunajā sprie­dumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno soda daļu, kas vēl nav izciesta pēc iepriekšējā sprieduma.

Saskaitot sodus šai pantā paredzētajā kārtībā, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt šā veida sodam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus, bet par noziegumiem, par kuriem likumā atjauts noteikt brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, tas nedrīkst pārsniegt piecpadsmit gadus.

40. pants. Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi

Saskaitot vai aizstājot dažāda veida pamatsodus, piemēro Šādus noteikumus:

1)     saskaitot dažāda veida sodus, tiesa izraugās galīgo sodu pēc visstingrākā soda veida;

2)     brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst vienai dienai disciplinārajā bataljonā, trim dienām nometinājumā, izsūtījumā vai labošanas darbos bez brīvības atņemšanas. Pamatsods, ja tas ir labošanas darbi, tiesības atņemšana ieņemt noteiktus ama­tus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos, atbrīvošana noamata, naudas sods. un sabiedriskais nopēlums, tiek izpildīts patstāvīgi;

3) dažāda veida papildsodi tiek izpildīti patstāvīgi;

4) ja brīvības atņemšanas, nometinājumā, izsūtījuma, labo-

šanas darbu bez brīvības atņemšanas laikus saskaita vai sodus

aizstāj, tad laiku skaita dienām, mēnešiem un atbilstošos gadīju-

mos gadiem.

41. pants. Vieglāka soda noteikšana par likumā paredzēto sodu

Ja tiesa, ievērojot sevišķus lietas apstākļus un vainīgā perso­nību, atzīst par nepieciešamu noteikt viņam sodu, zemāku par zemāko robežu, kas par attiecīgo noziegumu paredzēta likumā, vai atzīst par nepieciešamu noteikt citu, vieglāka veida sodu, tā var sodu attiecīgi mīkstināt, obligāti norādot mīkstināšanas motīvus.

42. pants. Nosacīta notiesāšana

Ja tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu vaj labošanas darbus un ņemot vērā lietas apstākļus un vainīgā personību, iegūst pārliecību, ka nav lietderīgi likt vainīgajam izciest pie­spriesto sodu, tā var vainīgo notiesāt nosacīti, spriedumā obligāti norādot nosacītās notiesāšanas motīvus. Šādā gadījumā tiesa nolemj spriedumu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laika notiesātais neizdarīs jaunu tāda paša veida vai ne mazāk smagu noziegumu.

Nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes laiku no viena līdz pieciem gadiem.

Nosacīti notiesāto personu uzvešanos pārrauga un audzinā­šanas darbu ar tām veic notiesātās personas darba vai mācību vietas sabiedriskā organizācija vai darbaļaužu kolektīvs, bet at­tiecībā uz personu, kas nestrādā un nemācās, — vietējā Darba­ļaužu deputātu padome. Šos pienākumus pret nepilngadīgajiem veic viņu vecāki vai aizbildņi.

Ņemot vērā lietas apstākļus, vainīgā personību, kā ari vainīgā darba vietas sabiedrisko organizāciju vai strādnieku, kalpotāju vai kolhoznieku kolektīva lūgumus notiesāt viņu nosacīti, tiesa var nodot nosacīti notiesāto šīm organizācijām vai kolektīvam pār­audzināšanai un labošanai.

Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvešanos pierādīs, ka viņš ir labojies, tad, ja būs pagājis ne mazāk par pusi no tiesas noteiktā pārbaudes laika, tiesa pēc sabiedriskas organizāci­jas vai darbaļaužu kolektīva, vai tās personas lūguma, kam uz­dots uzraudzīt nosacīti notiesāto, var samazināt viņam noteikto pārbaudes laiku vai atcelt atlikušo pārbaudes laiku.

Nosacīti notiesājot, nevar piemērot citādus papildsodus ka tikai naudas sodu.

Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu tāda paša veida vai ne mazāk smagu noziegumu, tiesa nosaka viņam sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

43. pants. Sprieduma izpildīšanas atlikšana karavīram vai karadienestam pakļautai personai kara laikā

Ja brīvības atņemšana piespriesta karavīram vai karadienes­tam pakļautai personai, kas iesaucama vai mobilizējama, tad kara laikā tiesa var atlikt sprieduma izpildīšanu līdz karadar­bības beigām, nosūtot notiesāto uz aktīvo armiju. Šādos gadī­jumos tiesa var atlikt arī papildsodu izpildīšanu.

Ja uz aktīvo armiju nosūtītais notiesātais būs nelokāms so­ciālistiskās Dzimtenes aizstāvis, tad pēc attiecīgās kara pavēlnie­čības lūguma tiesa var atbrīvot viņu no soda vai aizstāt sodu ar citu, vieglāku sodu.

Ja persona, kurai sprieduma izpildīšana atlikta, izdara jaunu noziegumu, tiesa pievieno jaunajam sodam agrāk piespriesto sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

44. pants. Iepriekšējā apcietinājuma ieskaitīšana

Iepriekšējo apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, notiesājot ar brīvības atņemšanu un nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu, — dienu pret dienu, notiesājot ar labošanas darbiem, nometinājumu vai izsūtījumu, — dienu pret trim dienām.

Piespriežot citus sodus, tiesa, ieskaitot iepriekšējo apcietinā­jumu, var attiecīgi mīkstināt sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgo no soda izciešanas.

45. pants. Kriminālatbildības noilgums

Nevienu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad ta izdarījusi noziegumu, pagājis šāds laiks:

1)      seši mēneši no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru var ierosināt lietu pēc cietušā sūdzības (šā kodeksa 109. panta otra daļa, 11L panta pirmā daļa, 127. panta pirmā dala un 128. panta pirmā daļa);