Robērs de Senremī piemiedza acis, kā gribēdams pārliecināties, vai tālumā redzamais cietoksnis nav tikai tuksneša uzburta vīzija, un
* * *
Sārtenajā rīta gaismā Lisabona mirdzēja visā krāšņumā. Zoau de Tomaru ceļā bija aizvadījis vairākas dienas — ilgāka aizkavēšanās gadījās, kad viņa zirgs bija savainojis kāju.
Savu uzticamo biedru un draugu pamest un apmainīt pret citu rikšotāju Zoau negribēja. Šis zirgs bija iznesis viņu cauri daudzām kaujām un ne reizi vien izglābis no nāves. Un tagad Žoau pats ārstēja ievainoto draugu, kaut ari mestrs noteikti nosodītu šādu kavēšanos. Tikai tad, kad zirgs bija puslīdz atlabis, Zoau turpināja ceļu un, lai sargātu tā kāju no pārmērīga smaguma, pats sēdās mugurā tikko nopirktam bērim.
Karaļa Diniša valdīšanas laikā Portugāle bija uzplaukusi. Valdnieks bija nodibinājis universitāti, valstī uz beigām ritēja nopietna zemes
[1] no jaunās derības apokrifiem.
[2] no jaunas derības apokrifiem.
[3] Krodziņš.
[4] atdzejojis dcns dimiņš.