Uz galda dažus metrus no manis ieklik šķējās un sāka darboties teletaips. Caur puspievērtiem plakstiem lasīju: «N-o F-a-u-l-e-r-a Š-o-k-e-n-a a-ģ-e-n-t-ū r-a-s f-i-l-i-ā-l-e-s. I-e-b-r-a-u-c-ē-j-u k-o-n t-r-o-l-p-u-n-k-t-a-m. P-i-e-p-r-a-s-ī-t-a i-z z-i-ņ-a. A-r š-o r-a-ķ-e-t-i n-e-v-i-e-n-u n-e g-a-i-d-ā-m. G-r-o-b-i-j-a m-ū-s-u š-t-a-t-o- n-a-v. Š-o-k-e-n-u š-ā-d-o-s j-a-u-t-ā-j-u- m-o-s n-e-a-p-g-r-ū-t-i-n-ā-m. Z-e-m-ā-k-ā-s k-a-t-e-g-o-r-i-j-a-s d-a-r-b-i-n-i-e-k-a i-e-r-a- š-a-n-ā-s s-l-e-p-e-n-ā n-o-r-ī-k-o-j-u-m-ā n-e-i-e-s-p-ē-j-a-m-a. R-ī-k-o-j-i-e-t-i-e-s p-ē-c
s-a-v-i-e-m i-e-s-k-a-t-i-e-m. A-c-ī-m-r-e- d-z-o-t n-a-v m-ū-s-ē-j-a-i-s. B-e-i-g-a-s.»
Patiešām beigas. Ierēdņi uzmeta man pāris aizdomīgu skatienu un klusi sarunājās. Tūlīt viņi pasauks Bernsa aģentūras detektīvus, kas neuzkrītoši grozījās tepat apkārt.
Es piecēlos no sola un iejuku pūlī. Man atlika tikai viens ceļš, un tas pats mani biedēja. Pacēlu roku un neuzkrītoši izdarīju kustības, kuras noteiktā secībā un tempā sastāda «konsu» ārkārtējo briesmu signālu.
Pēkšņi kāds detektīvs izlauzās cauri pūlim un uzlika savu plaukstu man uz pleca.
— Gribi sacelt nekārtības? — viņš noprasīja.
— Nē-, — es ar mokām izdvesu. — Rādiet ceļu.
Viņš familiāri pavicināja ar roku uz galda pusi, un ierēdņi smīnēdami pavicināja pretī. Detektīvs izveda mani cauri izbiedētajam pūlim, laiku pa laikam iebakstīdams ar steku mugurā. Mēmi ļāvu aizvest sevi no kontroles telpas uz tunelim līdzīgu ielu, kurā atradās daudz veikalu. LUNAS SUVENĪRI — VISLĒTĀKIE PILSĒTĀ.
UZ MĒNESS IR LAB' DZĪVO- SAN'
UN VĒL JO LABĀK' IEPIRK- sAN\
LASIET VIETĒJO AVĪZI.
ŠEIT IZNOMĀ MĒNESS TĒRPUS.
GARANTIJAS LAIKS — piecdesmit gadu.
* IZTURĪGU MĒNESS TĒRPU IZNOMĀŠANAS KOMPĀNIJA. Garantijas laiks — septiņdesmit trīs gadi.
MĒNESS MODES JAUNĀM MEITENĒM.
Žilbinoši paraugi. Pierādiet, ka esat bijuši uz Mēness.
V or ens A st rotīs — astrologs. Pieņem tikai pēc iepriekšējai pierakstīšanās.
Veikalu vitrīnās šīs reklāmas mirdzēja un vizuļoja, vilinādamas jaunatbraucējus, kuri,! mutes atpletuši, klaiņoja šurpu turpu.
— Stāvi! — pēkšņi norūca detektīvs.
Mēs apstājāmies iepretim Vorena Astronai izkārtnei, un viņš pēkšņi čukstēja:
— Izrauj man no rokām steku. Iekrauj pa-J matīgi pa galvu, vienu lādiņu ielaid ielas ap-* gaismojuma spuldzē. Meties iekšā pie Astronai un sarokojies ar slepeno rokas., spiedienu.I Labu veiksmi, un papūlies neiedragāt man galvaskausu.
— Jūs … jūs … — es stostījos.
— Jā, — viņš sausi izmeta. — Kaut esJ labāk nebūtu redzējis tavu signālu. Tas man maksās divas uzšuves un paaugstinājumu. Nu, ko gaidi!
Es negaidīju. Izrāvu viņam no rokām steku un iebelzu pa galvu ar tādu aprēķinu, lai sitiens nebūtu ne pārāk viegls, ne arī pārāk smags. No steka viena gala izšāvu lādiņu skrošu, kas sadragāja spuldzi man virs galvas un garāmgājējiem lika izbailēs iekliegties. Velvētajā ielā šāviens atbalsojās līdzīgi pērkona grāvienam. Pēkšņajā aptumsumā es iedrāžos pa Astrona uzņēmuma šķīsti baltajām durvīm un apmulsis blisināju acis, ieraudzīdams gara auguma slaidu vīru ar kazas bārdiņu.
— Ko tas nozīmē? — viņš jautāja. — Lasu horoskopus tikai pēc iepriekšējas pierakstīšanās.
Saspiedu viņa roku ar zināmo tvērienu.
— Patvērumu? — viņš steidzīgi jautāja, pēkšņi atmezdams savu nervozo profesionālo toni.
— Jā. Tūlīt.
Cauri pieņemšanas istabai viņš aizveda mani uz mazu, augstu observatoriju ar caurspīdīgu kupolu, kur bez dioptiskā teleskopa atradās hindu zvaigžņu kartes, vairāki pulksteņi un galdi. Vienu no šiem galdiem viņš ar spēcīgu rāvienu pacēla, un tas apgriezās eņģēs. Zem galda atradās. bedre un tās malās atbalsti rokām.
— Žigli zemē, — viņš steidzināja.
Vienā mirklī biju bedrē. Tā bija apmēram sešas pēdas dziļa, tikpat gara un pēdas četras plata. Šķita, ka vēl pavisam nesen te kāds strādājis. Pie sienas bija piesliets lauznis un
lāpsta, tiem blakus atradās divi spaiņi ar Mēness klinšu šķembām. Acīmredzot darbs vēl nebija pabeigts.
Es apgriezu apkārt vienu spaini un tumsā apsēdos. Saskaitīju pieci simti septiņdesmit sešus pulsa sitienus, tad novietojos uz grīdas un pārtraucu skaitīšanu. Kad arī uz grīdas! kļuva pārāk neērti, mēģināju novākt Mēness klinšu šķembas sāņus un apgulties. Kad biju reizes piecas izgājis cauri visām šīm fāzēm, pēkšņi izdzirdu virs sevis balsis. Viena bija Astrofta nervozā, lietišķā balss, otra varētu piederēt untumainai, resnai sievietei. Viņi laikam bija apsēdušies pie galda, kas aizsedza manu paslēptuvi.
— … šķiet mazliet par daudz, mīļo doktor.
— Kā cienītā kundze vēlas. Ja atļausiet, atgriezīšos pie saviem astroloģiskajiem novērojumiem.
— Bet, mister Astron, es taču negribu teikt, ka …
— Cienītā kundze piedos manus pārsteidzīgos secinājumus, bet es sapratu, ka jūs nevēlaties atalgot mani ar ierasto honorāru… Nu tad viss ir kārtībā. Jūsu dzimšanas diena un stunda?
Viņa kaut ko neskaidri nomurmināja, un man iešāvās prātā, ka Astronam droši vien tīrais negals ar sievietēm, kuras aizvien slēpj savu vecumu.
— Tā … Venēra Marsa stāvoklī… Mer- kurijs, kas uzaust trīskārtīgajā …
— Kas tad tas? — viņa spalgā, aizdomu pilnā balsī iesaucās. — Es zinu diezgan daudz par Lielo pareģošanas mākslu, bet kaut ko tamlīdzīgu vēl nekad neesmu dzirdējusi.
Astrons vēsi, bet pieklājīgi paskaidroja:
— Cienītajai kundzei jāsaprot, ka Mēness observatorijā kļūst iespējams da'udz kas tāds, par ko jūs agrāk neesat dzirdējusi. Līdz ar novērojumiem uz Mēness kļuvis iespējams gūt Lielajā mākslā tādus panākumus, par kuriem uz Zemes nevarēja pat sapņot, jo tur mūs traucēja biezais, netīrais atmosfēras slānis.
— Protams… protams. Es par to esmu dzirdējusi. Lūdzu, turpiniet, mister Astron. Vai man būs iespējams palūkoties jūsu teleskopā un atrast savas zvaigznes?
— Mazliet vēlāk, cienītā kundze. Tātad… Merkurijs. Tā ir strīdu un intrigu planēta, bet, ja tā atrodas Jupitera, bagātības nesēja, ceļā, tad …
Pareģošana ilga apmēram pusstundu, tad sekoja vēl divi seansi, un pēc tam iestājās klusums. Es iesnaudos un gulēju, kamēr kāda balss mani uzmodināja. Galds atkal bija nobīdīts, un taisnstūrainajā lūkas caurumā asi iezīmējās Astrona galva.
— Kāpiet ārā, — viņš sacīja. — Tagad jūs divpadsmit stundas esat drošībā.
Gluži stīvs izrāpos no bedres un ievēroju, ka observatorijas kupols kļuvis necaurredzams.
— Jūs tātad esat Grobijs! — viņš noteica. ;
— Jā, — es aizkapa balsi atbildēju.
— Mēs saņēmām par jums ziņojumu ar kurjeru, kurš ieradās ar «Rikardo». Dievs vien zina, kas jums padomā. Man tas nav sa- j protams.
Ievēroju, ka viņš tur roku bikšu kabatā.
— Jūs pēkšņi uzrodaties «Hlorellā», izrā-' dāties dzimis reklāmu sacerētājs, jūs pārceļ uz Ņujorku, jūs nolaupa Metropolitēna durvju priekšā — pa īstam vai šķietami, kas lai zina, jūs nogalināt meiteni, pazūdat un tagad atrodaties uz Mēness. Dievs vien zina, kas jums padomā. Man tas nav izprotams. Drīz šeit ieradīsies Centra pārstāvis, lai noskaidrotu, kas jūs īsti esat par putnu. Vai varbūt gribat •! ko papildināt? Piemēram, atzīties, ka esat;' provokators? Vai arī ka esat pakļauts mania- j kāli depresīvām psihozēm?