Ar rādāmo kociņu apvilku apkārt pārbaudes teritorijai un norādīju mūsu kontroles rajonus.
— Sandjego, Tihuānu ieskaitot, apmēram puse no Losandželosas apkārtnes un Monte- rejas lejasdaļa. Tie būs kontrolrajoni. Pārējo
Kalifornijas—Meksikas daļu uz dienvidiem no Losandželosas izlietosim izmēģinājumiem. Domāju, ka jums, Met, vajadzēs būt tur uz vietas. Es ieteiktu kā centru izmantot mūsu Sandjego filiāli. Tur saimnieko Ter- ners, un viņš ir labs darbinieks.
Ransteds norūca:
— Kur cauru gadu neredz ne sniega pār- sliņas, tur nav iespējams pārdot mēteli pat tad, ja piedevām izsniedz daiļu verdzeni. Velns parāvis! Kādēļ jūs neuzticat noieta pētīšanu cilvēkam, kas no tā kaut ko saprot? Vai tad jūs neredzat, ka klimats te pārvelk svītru visiem jūsu nodomiem?
Jaunākais no alvas^zaldātiņiem līdzīgajiem Meta palīgiem dzīrās atbalstīt priekšnieku, bet es viņu tūlīt pārtraucu. Izmēģinājumu teritoriju jautājumos Ranstedu vajadzēja uzklausīt — tas bija viņa tiešais darbs. Turpretī Venēra bija mans projekts, un to es gribēju realizēt pats. Es mazliet indīgi turpināju:
— Vietējie un visas pasaules ienākumi, iedzīvotāju vecums un izvietojums, veselības stāvoklis, psiholoģiskās īpatnības, cilvēku iedalījums vecuma grupās un mirstības cēloņi — tie ir mūsu aroda priekšnosacījumi, Met. Kalifornija un Meksika ir paša dieva izraudzīts lielisks reklāmas izmēģinājuma lauks. Šajā mazajā zemes stūrītī ar nepilniem simts miljoniem iedzīvotāju ir sakoncentrētas visas Ziemeļamerikas ģeogrāfiskās iezīmes. Tādēļ nedomāju grozīt savu pro- jcktu un mēs paliksim pie apvidus, kuru es norādīju. — Sevišķi izcēlu vārdiņu «es».
Mets iebilda:
— Tur nekas neiznāks. Galvenais faktors ir temperatūra. To kuram katram vajadzētu saprast. *
— Es neesmu kurš katrs, Met. Es esmu šī pasākuma vadītājs.
Mets Ransteds izdzēsa cigareti pelnu traukā un piecēlās.
— Parunāsim ar Fauleru, — viņš noteica un izgāja ārā. Man neatlika nekas cits kā sekot. Ejot ārā pa durvīm, dzirdēju, kā vecākais no viņa palīgiem zvana Faulera sekretārei un paziņo, ka esam ceļā. Ranstedam bija labi izdresēti zēni, gods kam gods. Nodomāju, ka arī man derētu šādi puiši, un tikai tad sāku apsvērt, kā to visu celt priekšā Fauleram.
Fauleram ir universāla iekšējo ķildu likvidēšanas metode. Un to viņš lietoja arī šoreiz. Kad iegājām, viņš mūs jūsmīgi apsveica:
— Te nu jūs abi esat! Tieši tie, kurus tik ļoti vēlējos redzēt. Met, vai varat man palīdzēt tikt ārā no ķezas? Runa būs par Amerikas Ginekoloģijas institūta ļaudīm. Viņi apgalvo, ka mūsu kontraceptīna reklāma kaitējot viņu interesēm. Un solās atteikties no mūsu pakalpojumiem un pāriet pie Tontona, ja mēs neizbeigšot ieteikt kontraceptīnu. Ienākums no viņiem jau nav nekāds lielais, bet man kāds putniņš pačivināja, ka viņiem to visu iestāstījis Tontons.
Pēc tam viņš sīki izklāstīja sarežģījumus, kas mums bija radušies ar Amerikas Ginekoloģijas institūtu. Es klausījos bez sevišķas intereses; mūsu kampaņa «zēns vai meitene — pēc vēlēšanās», kurā mēs pēc viņu pasūtījuma reklamējām institūta jauno paņēmienu nākamo bērnu dzimuma noteikšanai, bija palielinājusi dzimstību apmēram par divdesmit procentiem. Tāpēc institūtam tagad vajadzētu izturēties pret mums solidāri. Ransteds domāja tāpat.
Viņš teica: — Viņiem nav nekāda pamata sūdzībai, Fauler. Varētu teikt, ka mēs pārdodam tiklab alkoholiskos dzērienus, kā zāles pret paģirām. Viņiem nav nekādu tiesību bāzt degunu mūsu darīšanās. Turklāt kāds tam visam sakars ar noieta pētīšanu?
Faulers priecīgi iesmējās. — Tur jau tas suns aprakts, — viņš nodūdoja. — Mēs vir ņus novirzīsim uz citām sliedēm. Viņi kā parasti gaida atbildi no finansu orgāniem, bet mēs šoreiz uzdosim to nokārtot jums. Parādiet viņiem veselu kaudzi diagrammu un sīku statistikas datu, kas pierādītu, ka kontr- aceptīns nebūt nemazina bērnu dzimstību, tas tikai dod laulātajiem iespēju nogaidīt līdz tam laikam, kad viņi varēs atļauties bērnu. Citiem vārdiem, institūta ienākumu kopīgā summa augs, bet darbības apjoms paliks tas pats. Tas Tontonam būs pamatīgs pliķis, un rezultāts — viens nulle mūsu labā. Turklāt juristus vēl diskvalificēs par .to, ka viņi aizstāvējuši abas ieinteresētās puses.
Dažam labam no viņiem tas maksās krietnu naudiņu. Mums tiem jāparāda, ka tamlīdzīgi mēģinājumi kaitēt mūsu aroda principiem liks iznīcināti pašā dīglī. Kā jums šķiet, vai varēsiet palīdzēt savam vecajam bosam, Met?
— Saprotams, — norūca Mets. — Bet kā paliek ar Venēru?
Faulers pamirkšķināja man ar aci.
— Jā, kā tad tur īsti ir? Vai jūs nevarētu Metu uz kādu laiciņu aizdot man?
— Kaut vai uz visiem laikiem, — es atbildēju. — Taisnību sakot, tieši tādēļ atnācu pie jums. Metam bail no Dienvidkalifornijas.
Ransteds nosvieda zemē cigareti, un zem tās savilkās čokurā Faulera neilona paklāja pūkas. — Kādas jums, velns parāvis… — viņš saniknots iesāka.
— Lūdzu, mieru, — aizrādīja Faulers.
— Labāk paklausīsimies, Met.
Ransteds nikni paskatījās uz mani.
— Es tikai teicu, ka Dienvidkalifornija nav piemērots objekts. Kur tad ir galvenā atšķirība starp Zemi un Venēru? Karstumā. Mūsu izmēģinājumiem nepieciešams apvidus ar mērenu kontinentālu klimatu. Jaunangli- jas iedzīvotājs, bez šaubām, būs sajūsmināts par karstumu uz Venēras, turpretī tihuānie- tis — nekad. Kalifornijas un Meksikas rajonā jau tā ir sasodīti karsts.
— Hm, — noņurdēja Faulers Sokens.
— Ziniet ko, Met, šis jautājums prasa rūpīgu iedziļināšanos, bet jums būs jānoņemas ar
AGI. Pameklējiet sev piemērota vietnieku Venēras nodaļai, kamēr tiekat galā ar AGI, bet galīgi visu izlemsim rīt pēcpusdienas sēdē. Jā, starp citu, — Faulers paskatījās galda pulkstenī, — senators Dantons mani gaida jau septiņas minūtes. Nu, vai esat apmierināts?
Mets, protams, nebija apmierināts, un es līdz pašam vakaram jutos pacilāts. Darbs vedās. Atklājumu nodaļa iesniedza ziņojumu par materiāliem, kurus tie bija ieguvuši no manas sarunas ar Džeku, kā arī no citiem iespējamiem avotiem. Bija cerības noorganizēt uz Venēras vairākas ražošanas nozares. Piemēram, suvenīru izgatavošanu no nepastāvīgām, viegli sairstošām organiskām vielām, kuras peldēja — kā mēs to jokojot apzīmējām — Venēras «gaisā». Bet varēja ražot arī ko citu no pastāvīgiem savienojumiem — kādā paraugā bija konstatēta pat pilnīgi tīra dzelzs: nevis 9,9 un arī ne 99,99 procentu, bet absolūti tīra dzelzs, kādu nav iespējams nedz atrast, nedz arī izgatavot uz tādas planētas kā Zeme, kur ir daudz skābekļa. Laboratorijas par to maksātu labi. Turklāt Atklājumu nodaļa nebija atklājusi, bet atradusi kādu ievērības cienīgu sīkumu — tā saucamo Hilša maksimālā ātruma cauruli. Nepatērējot nekādu citu enerģiju, šī ierīce varētu atdzesēt pārceļotāju mājokļus ar Venēras karsto viesuļvētru palīdzību. Tā bija pavisam vienkārša ierīce, kura kopš 1943. gada bija mētājusies novārtā.
Līdz šim to nekur nevarēja izmantot, jo nekur nebija tādu vētru.
Treisijs Koljers, Atklājumu nodaļas pārstāvis Venēras sekcijā, centās man kaut ko ieskaidrot arī par slāpekļa katalizatoriem. Es laiku pa laikam pamāju ar galvu un neskaidri nopratu, ka uz Venēras izkliedēts platīns mijiedarbībā ar šausmīgajiem zibeņiem izraisītu slāpekļskābes sāls «sniega» un ogļūdeņraža «lietus» rašanos, tā attīrot Venēras atmosfēru no formaldehīda un amonjaka.