Uz šādu globālu notikumu fona arī sākas romāna darbība. Madagaskaras salā saceļas dumpis pret bargo Āfrikas imperatoru Donu Anastazi, kurš grib vietējo iedzīvotāju cienītā un godātā salas gubernatora Cartempa vietā par pārvaldnieku norīkot vecu, cietsirdīgu ģenerāli. Pie šādiem piespiedu līdzekļiem imperators ķēries, cenšoties panākt, lai pie viņa par sievu izietu Cartempa skaistākā meita ļane. Cartemps nepakļaujas Anastazi tīkojumiem. Āfrikas imperators sūta karaspēku. Cartempa ģenerālis adjutants Sančajs sadumpotajam pūlim ierosina doties uz Āfriku un sludināt revolucionāras idejas. Āfrikā ļaudis sāk pieprasīt brīvību un vienlīdzību. Iedegas asiņainas cīņas starp imperatora karaspēku un sacelšanās dalībniekiem. Karš notiek virs zemes, virs ūdens un ūdeni, kā ari pazemē. Ar spēcīgi starojošām spuldzēm anihilē visu, izņemot ūdeni. Sacelšanās dalībnieki un Cartempa karaspēks uzvar, Āfrikas imperators Anastazi tiek gāzts, taču ļaužu izvelētais jaunais imperators Cartemps atstāj dzīvu gan pašu imperatoru, gan viņa karaspēku.
Karam beidzoties, sākas milzu kataklizmas: atmostas ilgi dusējušie vulkāni, plaisā planētas garoza, jūras dzelmē nogrimst viss Ziemeļamerikas kontinents. Ziemeļpolā sāk šļākties karstie geizeri, Arktikas ledāji pārvietojas uz dienvidiem, bet mūžzaļās zemes pārklāj sniegs. Klimatam strauji atdziestot, dzīvi palikušo cilvēci gaida droša bojāeja.
Sančajs piedāvā ar milzīgu starojošu spuldzi izrakt aku zemes dzīlēs un sasildīt klimatu, izmantojot pa pazemes tuneļiem izvadīto "zemes iekšienes uguni". Cartemps projektu atbalsta, un darbi sākas. Anastazi nezaudē cerību atgūt troni un kopā ar viņam uzticīgajiem cīņubiedriem gatavo apvērsumu. Bruņotas sazvērnieku sadursmes laikā vadāmību zaudējusī milzu lampa nogrimst Zemes dzīlēs. Divi varoņi (viens no viņiem lietuvietis) apņemas ar īpašu aparātu pa aku ielaisties tukšajā Zemes iekšienē (atkal Žila Vēma ietekme) un panākt ierīci. Ceļojums pa planētas dzīlēm ir aizraujošākās romāna lapaspuses. Pa to laiku dumpinieki ieņem aku, bet imperatora karaspēks palaiž ūdeni. Akas caurumam ir jāsprāgst, atverot ceļu izkusušai lavai un ugunij. "Āfrikai bija jāiet bojā," tādi ir pēdējie romāna otrās daļas vārdi. Diemžēl "Otros pasaules plūdus" J. Piliponis tā arī nepabeidza.
1934. gadā iznāca Īgna Šeiņus romāns "Siegfried Immerselbe atjaunojas". Īgns Šeiņus, īstajā uzvārdā Jurkūns (1889-1959), ir pirmais spilgtais lietuviešu prozas valodas stilizētājs un eksperimentētājs. Pirmajos savos darbos romānā "Kuprītis", garajos stāstos "Viļņi trako" un "Vasaras viesības", kā arī noveļu un etīžu grāmatā "Nakts gaismekļi" rakstnieks atklājas kā impresionists un modernists. I. Šeiņus aktīvi darbojās literārajos izdevumos "Vaivorykšte", "Pirtnasis baras", bet pēc Pirmā pasaules kara bija diplomāts un pārstāvēja Lietuvas valdību Dānijā, Somijā un Zviedrijā. Vēlāk viņš atgriezās literatūrā. Pēdējā radošā laikaposma nozīmīgākais darbs ir "Siegfried Immerselbe atjaunojas". Šis politiskais pamflets izraisīja plašas diskusijas tālaika presē.
Romānā attēlots XX gadsimta Fausta stāsts. Darba varonis Immerselbe antropoloģijas profesors, nikns nacionālsociālisma ideologs un rasistiskās politikas ideoloģiskais vadītājs uzzina par itāliešu profesora Gonzana veikto cilvēka atjaunošanu un dodas uz Itāliju. Profesora asistents Petrs Inketons piedāvā Immerselbem jaunatklāto atjaunošanas metodi: viņam tiek injicēti jaunas ebrejietes hormoni. Pēc šī eksperimenta mainās ne tikai pacienta izskats viņš kļuvis par 30 gadiem jaunāks bet arī domāšana: rasisma ideologs saprot, ka visas tautas ir līdzvērtīgas un "ikviena patiesa, pastāvīga progresa priekšnoteikums ir sacensība", nevis cīņa, kā viņš bija uzskatījis iepriekš. Vācijas valdība, par sava ideologa metamorfozi uzzinājusi, aizliedz viņam atgriezties tēvzemē, kamēr nav atkal kļuvis par tīru ārieti. Immerselbe paliek Itālijā un raksta darbu "Jaunās cilvēces pamati". Immerselbi savaldzina pa F.iropu ceļojošā ASV miljonāra meita Salome, tomēr viņu kvēlā mīlestība nebeidzas ar kazām. Immerselbes darbu izdod visās pasaules valstīs, tikai Vācijā viņa grāmatas sadeg ugunskuru liesmās…
Tajā pašā 1934. gadā iznāk vēl viens fantastikas romāns "Mīlestības nolādētās dvēseles", ko sarakstījuši Brāļi Tomdīki. Šādā segvārdā sevi nosaukuši Rīgā dzīvojošie brāļi Alfonss Burčiks (dz.1906) un Jons Burčiks (dz. 1912). Šie autori izdevuši vairāk nekā desmit grāmatu: romānus, garstāstus, noveles. Pirmais romāns "Grāmatu iznēsātāja traģēdija" parādījās Rīgas lietuviešu presē, pirmā viņu atsevišķā grāmata garstāstu krājums "Laime un sāpes" iznākusi 1931. gadā.
Romāna "Mīlestības nolādētās dvēseles" varonis doktors Tomass Velžs izgudro "jūtu zārku", kurā cilvēks tiek nomirdināts un pēc kāda laika atkal atdzīvināts. Zinātnieks ar šī aparāta palīdzību gribējis pārliecināties par pēcnāves dzīves esamību. Pēc mīļotās līgavas Klāras Demal nāves (viņa noindējusies pēc tam, kad nošāvusi savu sāncensi), Velžs atteicies no aizsāktajiem vēža pētījumiem un nodevies reliģijai, mistikai un spiritismam. Eksperimenti ar cilvēkiem doktoru neapmierina, jo atdzīvinātie neko neatceras un par "viņpasauli" neko pastāstīt nespēj. Velžs nolemj "zārkā" gulties pats.
Nomirdinātais varonis nonāk jūras krastā uz kādas savādas planētas. Viņš jūtas viegli, ir ģērbies gaišās drānās. Visapkārt kuplojoša augu valsts. Doktors dodas uz kalnu pusi, naktī alā slēpjas no plēsīgiem zvēriem. Vēlāk satiek pulciņu melni tērptu cilvēku. Uzrunājis kādu meiteni, Velžs uzzina, ka nonācis ellē uz planētas, kas ir desmitreiz lielāka par Zemi un uz kuras mūžīgi cieš grēcinieki. Melni tērptie ļaudis ir no Paradīzes izdzītie eņģeļi, kas sacēlušies pret Dievu. Doktors saliek savu mīļoto un viņas sāncensi. Visi trīs ar zirgiem dodas uz pazemes pilsētu, kurā mokas cieš Ļeņins, Poncijs Pilāts un citi lielākie grēcinieki. Pilsētu sasniegt neizdodas, jo atmodinātais Velžs laboratorijā atgūst samaņu. Un neko neatceras…
1933. gadā Kauna iznāk divas nelielas kriminālas .vai detektīvfantastikas grāmatiņas. Tās ir Mata Mateiķa piedzīvojumu otrā grāmata " Galvaskausa smaids" un J. N. Višaka "Kaunas tīģeris".
Darbā "Galvaskausa smaids" stāstīts par slavena Amerikas detektīva lietuvieša Mata Mateiķa un viņa jaunā palīga Jona Vaira darbību, izmeklējot noslēpumainu notikumu Kaunas priekšpilsētā. Kā jau detektīvprozas darbā pienākas, sākumā tiek atrasti divi līķi. Pētot nozieguma apstākļus, Mateiķis un Vairs mežā atrod viensētu, kurā uz ļaunumu orientēts zinātnieks ar līdzstrādniekiem izmēģina aparātu, kas radioviļņus pārvērš cilvēkiem nāvējošos zilganos staros. Profesors ir nodomājis savu aparātu pieslēgt pie radiostacijas un tādējādi iznīcināt cilvēci. Detektīvi ielaužas laboratorijā un gandrīz iet bojā no zilganajiem stariem. Viņus izglābj profesora asistente Klāra, kas nevēlas, lai vājprātīgais zinātnieks nogalinātu miljoniem nevainīgu iedzīvotāju. Pēdēja mirklī detektīviem izdodas profesora ļaunos nodomus izjaukt. J. N. Višakja "Kaunas tīģerī" stāstīts par pieciem laupītājiem, kas izmanto iemidzinošu gāzi, no kuras paši aizsargājas ar tīģeru maskām.