Kā viens no ievērojamākajiem mūsdienu lietuviešu fantastikas meistariem jāmin Ka/.is Paulausks (dz. 1934) Pirmo dzejoli uzrakstījis 8 gadu vecumā. Beidzis Viļņas pedagoģisko institūtu, strādājis komjaunatnes, partijas, vēlāk pedagoģisko darbu. Iecerējis rakstīt disertāciju filozofijā, tomēr izvēlējies literāta ceļu. Rakstīt fantastikas žanrā mudinājusi aizraušanās ar astronomiju un S. Lema daiļrade. Pirmais K. Paulauska fantastikas žanra garais stāsts "Dorado" iznāca 1971. gadā.
"Dorado" ir XXIV gadsimta fotonu zvaigžņu kuģis, kas lido uz Krabja miglāju. Kuģa iekārtas uztver no kādas zvaigžņu sistēmas nākošus noslēpumainus signālus. Dežurējošais pilots pamodina anabiozes stāvoklī aizmigušos ekspedīcijas locekļus, un pēc kāda laika kosmosa kuģis pietuvojas nezināmai planētai. Tajā atbraucēji atrod pamestas pilsētas, redz savādas, neizprotamas vīzijas un visbeidzot atrod izceļojušās civilizācijas atstātu robotu, kas izstāsta planētas vēsturi.
Garstāstā "Argonautu kuģis" attēlota Zeme, uz kuras pagājuši.. . 60 tūkstoši gadu. Mūsu planēta pārformēta Sauli apņemošajā Daisona sfērā. Uz šo sarežģīto astroinženierisko veidojumu no starpgalaktiskā ceļojuma atgriežas trīs astronauti, kas uzreiz nemaz nesaprot, kur nonākuši. Stāstā iztirzāta šo, ja tā var sacīt, mūsu laikabiedru adaptācija tik ļoti mainīgajā pasaulē.
Trešo Paulauska stāstu sauc "Saules dēls". Tā ir piedzīvojumu grāmata, kuras varonis Gvidons de Monfors, XVI gadsimta zinātnieks, glābdamies no inkvizīcijas izsekošanas, nokļūst uz angļu karakuģa, kura apkalpei jāatklāj noslēpums, kādēļ jūrā grimst kuģi, un jāatrod apkalpes atstātais kuģis "Santa Monika". Viņus pārsteidz vētra, un zinātnieks nonāk atklātā jūrā. Laimīgas sagadīšanās dēļ viņš ierauga garām peldošo kuģi "Santa Monika". De Monfors uzraušas uz kuģa, bet drīz uzbrūk pirāti. Galveno varoni izglābj atnācēji no kosmosa… Piedzīvojumu karuselis sāk griezties, un XIV gadsimta eiropietis tiek nosūtīts uz Mēnesi, bet pēc tam "nosēdināts" inku impērijas Maču Pikču pilsētā un, tajā visdažādākās dēkas piedzīvojis, atkal aizlido kopā ar "zvaigžņu cilvēkiem".
Ceturtajā grāmatā "Deima efekts" vairāk nekā piedzīvojumus atradīsim zinātniskus prātojumus par iespējamiem makrokosmosiem. Autors apraksta neveiksmīgu fiziķu eksperimentu uz Marsa. Nākotnes zinātnieki mēģina pavērt iespējas subtelpas lidojumiem uz citām galaktikām. Garstāstā iepīts arī jautājums par kontaktiem arārpuszemes būtnēm.
Sastapšanās ar "saprāta brāļiem" attēlota arī piektajā K. Paulauska grāmatā romānā "Laukesas pūķis". Kontakts ar ārpuszemiešiem atklāts caur skolotāja Urbuča un citu XIX gadsimta Lietuvas cilvēku izpratni. Atnācēju ierašanos uz Zemes fantasts apraksta, balstoties uz cilvēku liecībām par redzētiem neatpazīstamiem lidojošiem objektiem. Rakstnieks meistariski parāda tālaika ļaužu reakciju uz savādām un viņiem nesaprotamām parādībām, labi atspoguļo prātojumus par viņam grūti izprotamām ārpuszemes civilizācijām un viņa paša tikšanos ar kosmosa viesiem. Stāsts diezgan loģiski virzās pretī kulminācijai brīdim, kad Urbutim jāizvēlas starp cara piespriesto izsūtījumu uz Sibīriju vai ceļojumu uz zvaigznēm. Grāmatas otrajā daļā varonis nonāk uz svešas planētas. Kopā ar citiem ļaudīm, kas dažādos laikos paņemti no Zemes, viņam jāuzmana zvaigzne, lai tā nesprāgtu un neiznīcinātu cilvēci. Romāna beigās varonis atgriežas uz Zemes un nonāk "kolhozu" laikmetā.
Viens no ievērojamākajiem mūsu fantastikas autoriem ir arī Bangolis Balašēvičs (dz.1944) profesionāls literāts, tulkotājs, Rakstnieku Savienības biedrs. 1967. gadā. beidzis Kaunas meža tehnikumu, bet 1975. gadā Maskavas M. Gorkija Literatūras institūtu. Ilgu laiku strādājis izdevniecībā "Vaga". Bez fantastikas sarakstījis arī divas populārzinātniskas grāmatas.
Pirmā B. Balašēviča grāmata "Aģents un robots" (1973) ir ar vieglu humoru rakstīts piedzīvojumu stāsts. Tā varonis Alens Džoukvists jeb ieslodzītais Nr. 431475, kam piespriests 200 gadu ilgs ieslodzījums, piekrīt kosmisko koloniju sabiedrības piedāvājumam izpētīt trīs tālas planētas. Viņu pavada homorobots. Uz pirmās planētas Alens sastop Zemes iedzīvotājiem līdzīgos alaminus. Viņu smadzenēs iemontētas kapsulas, kas rada piesātinātas un laimīgas dzīves ilūziju. Pār šiem paklausīgajiem iedzīvotājiem valda institūtos noslēgušies kepiti. Uz otrās planētas aģents atrod ārkārtīgi dārgu metālu, taču uz planētas dzīvo saprātīgie ditrampi, ar kuriem Alens nodibina telepātisko kontaktu. Viņš zina, ka sabiedrība gribēs gūt peļņu un vietējos iedzīvotājus iznīcinās, tādēļ nolemj viltot pētījumu dokumentus…
Otrajā B. Balašēviča izlasē "Zemes stāsti" iezīmējas lakonisks stāstījuma stils, kas raksturīgs arī vēlākajiem autora darbiem. Rakstnieks necenšas pieblīvēt darbu ar zinātniskiem vai paša izgudrotiem terminiem un samākslotām zinātnes vai pseidozinātnes idejām. Viņam patīk uz vienkāršu vai pat banālu fantastisku situāciju paraudzīties ar viegli, nereti pat slēpti ironisku skatienu. Tā, piemēram, "Zemes stāstos" atrodam īso stāstu "Darījums", kurā atainota taigas mednieka satikšanās ar avārijā cietušu atnācēju no kosmosa. Atnācējs lūdz pulveri. Tradicionālajā, starpplanētisko humānismu deklarējošajā padomju fantastikā mednieks nešaubīdamies palīdzētu ufonautam, toties B. Balašēviča varonis, izprātojis, ka bez pulvera viņš pavasari diezin vai sagaidītu, ņem un savu "saprāta brāli" nošauj!
Rakstniekam patīk iztirzāt situāciju: "Kas būtu, ja…?" īsajā stāstā "'Viltus miljonārs" autors apraksta ASV dzīvojošo klaidoni Dzimu Bronderi, kurš gluži negaidīti kļūst pat miljonāru. Šādu eksperimentu ar Bronderi veic Pagātnes pārveidošanas institūta students. Ko gan iesāks milzīgo bagātību saņēmušais klaidonis? Izdalīs trūkumcietējiem? Turpinās audzēt kapitālu? Taču jaunais miljonārs nolīgst celtniekus un uz pakalna, kas atrodas blakus pilsētai, kurā viņš tik ilgus gadus cietis pazemojumus, uzceļ milzīgu trīs kilometrus platu rulli, kam jānoslauka visa šī apdzīvotā vieta…
Bailes no nāves ir pastāvīgs cilvēka pavadonis. Kas notiktu, ja mēs pārstātu bīties no nāves? Šo jautājumu B. Balašēvičs apskata garajā stāstā "Ieprogrammētā nāve", kas publicēts viņa grāmatā "Mēs neesam roboti". Daiļdarbā attēlotie cilvēki pirms izlidošanas kosmosā atstāj uz Zemes savu organismu kopijas; kosmonautam ejot bojā, viņš tiek atjaunots tāds, kāds bijis pirms izlidošanas. Galvenais varonis Raigards dodas izpētīt Vienradža Epsilona planētas noslēpumu. Uz šīs planētas cits pēc cita bez pēdām pazūd kolonisti. Raigardam izdodas noskaidrot, ka cilvēki iet bojā tādēļ, ka gribējuši mirt, savukārt planētas "migla" ir anestezators, kas aizvāc prom cilvēkus tā, it kā tie būtu atkritumi. Cilvēki ar savu dzīvību tik vieglprātīgi izrīkojušies tādēļ, ka zināja: viņi atkal tiks "atjaunoti".
B. Balašēvičs savā daiļradē nepārprotami pievērsies sociālajai problemātikai. Tas redzams arī rakstnieka pēdējā grāmatā "Viņpus laika upes". Apjomīgākais no šajā grāmata ietvertajiem darbiem ir tāda paša nosaukuma garstāsts. Tajā attēlota planēta, kurā kolonisti ieviesuši fašistisko režīmu un cietsirdīgi izturas pret vietējiem iedzīvotājiem. Bijušais astronauts Lidens, uz šīs planētas nonācis, pasludina sevi par planētas Tēvu un pārtrauc jebkādus sakarus ar Zemi. Kosmosa izlūki Raigards un Vīgimants lido satikties ar Lidenu, lai noskaidrotu viņa rīcības motīvus. Ieraudzījuši uz planētas valdošo "necilvēcisko" kārtību, izlūki nolemj palīdzēt verdzībā nospiestajiem planētas īstajiem saimniekiem.