Kādā sarunā B. Balašēvičs izteicies, ka vislabāk ir rakstīt bērnišķīgu fantastiku un neskart sāpīgus jautājumus. Tādēļ viņa, tāpat kā daudzu citu lietuviešu fantastu, daiļradē darbība pārcelta te uz tālu kosmosu, te nezināmu sabiedrību, kam nav tiešas saistības ar realitāti. Ne īpaši daudz, tomēr B. Balašēviča darbos sastopama arī Lietuvas tematika. Spilgtākais šāda veida darbs ir īsais stāsts "Izvelē", kurā attēlots XXI gadsimta vēsturnieks Kaušpeds, kurš ar laika mašīnu ieradies 1886. gada Lietuvā un cenšas pierunāt sacelšanās dalībnieku vadoni, talantīgo dzejnieku Visbaru pārcelties uz nākotni. Tomēr Visbars izvēlas iet bojā kopā ar saviem cīņubiedriem. Kaut arī mums pietiktu drosmes šādai izvēlei…
Diezgan aktīva 90. gados bija Loreta Latonaite (dz.1934). Šī mediķe izdevusi trīs īso stāstu grāmatiņas "Viens procents dzīves", "Pārcilvēka nāve" un "Sniega cilvēks". Autore savos stāstos iztirzā ne visai sarežģītas fantastiskas idejas un dažādu atklājumu vai zinātnes jaunumu ietekmi uz cilvēku. Viņai patīk rakstīt arī romantiskas alegoriskas noveles.
Diezgan izdevušos fantastikas īsos stāstus sarakstījuši arī V. Mikaļonis un R. Kalonaitis.
Nozīmīgākais Vaclova Mikaļoņa (dz.1939) fantastikas darbs ir garais stāsts "Turangitas". Turangitas ir tas, bez kā cilvēks nespēj dzīvot. Tas arī ir stāsta varoņu meklējumu objekts. Ar domu palīdzību viņi lido Visumā, apmeklē vairākas planētas, satiekas ar tur dzīvojošiem cilvēkiem, tomēr turangitu tā arī neatrod…
Romualds Kalonaitis (dz.1941) sarakstījis vairākas populārzinātniskas grāmatas, bet 1988.gadā iznācis viņa garstāsts pasaka "Brašā četrotne nogrimušajā pilī", kur varoņi ceļo caur loģikas rēbusu labirintu. Fantastiskajos stāstos R. Kalonaitim patīk radīt interesantas, lasītājus intriģējošas situācijas. Tā, piemēram, īsais stāsts "Viņiem ir jāatgriežas" ir īsts kosmiskais detektīvs. Kosmosa kuģa vecākais ārsts, gribēdams nozagt dārgu kravu, vairākiem apkalpes locekļiem injicē zāles un iedveš domu rīkot sazvērestību… īsajā stāstā "Lidotāja sapnis" pasažieru lidmašīna nosēžoties avarē. Pilots Petronis atceras jogas vingrinājumu, savalda dzīvnieciskās bailes no nāves un pāriet virsapziņā. Šajā laikā kabīnē parādās neparastas būtnes. Tās paskaidro Petronim, ka virsapziņas līmenī domāšana un kustības norisinās miljoniem reižu ātrāk, nekā tas pierasts. Ar atnācēju palīdzību lidotājs krītošo lidmašīnu salabo…
Līdz šim runājām par daiļradi, kuru var nosaukt par zinātnisko fantastiku. Rietumos to sauc par science fīction. Taču arī padomju laikā tapa darbi, kas šī žanra rāmjos neietilpa. Pie tādiem pieskaitāma Šauļus Toma Kondrota daiļrade.
Šauļus Toms Kondrots (dz.1953) ir filozofs, kurš 1986. gadā nelegāli izbrauca dzīvot uz Rietumiem. 1977. gadā iznāca pirmā nelielā īso stāstu izlase "Pasaule bez robežām". Vēlāk parādījās romāni un garie stāsti. Rakstnieka darbos bieži sastopam nekādi nemotivētas un neizskaidrojamas parādības. Tā īsajā stāstā "Vecais nams" aprakstīta ar vientulības aromātu piesūkusies ēka, stāstā "Mana dvēsele miglā" attēlota autoavārija, kuru izraisījis lielā ātrumā braucošai automašīnai blakus skrienošs jauneklis, bet stāsta "Merženoviča kungs" varonis atceras tikai nākotni un nespēj atcerēties savu pagātni. Romānā "Un sadugs tie, kas vērsies logā" tiek runāts ar mirušo utt.
Arī ievērojamās prozaistes Jurgas Ivanauskaites (dz.1961) darbos sastopamies ar dažādiem neticamiem atgadījumiem. ). Ivanauskaites tēli necenšas noskaidrot, kāpēc piepeši sāk sevī dzirdēt apkārtējo ļaužu domas; no kurienes uzradusies kaila japāniete, kurai nav ēnas un kuru vieni redz, bet citi ne; kā cilvēks var pārvērsties par fotogrāfiju; kāpēc jaunavai ne no šā, ne no tā izaug spārni, un tamlīdzīgi. Autore cenšas izteikt savu "zaudētās paaudzes" bezcerību, paniskās bailes no nākotnes, jauniešu hipiju pasaules uztveri utt. Šie drīzāk maģiskā reālisma nekā fantastikas žanra darbi sakopoti krājumā "Maijpuķīšu gads".
ATDZIMŠANA
Sabrūkot valsts izdevniecību monopolam, radās privātās vai akcionārās izdevniecības un kļuva iespējams grāmatas izdot par autoru līdzekļiem. Tā pēdējos gados klājā nācis Vitauta Ažušiļa fantastiskais romāns "Roneta", Ēvalda Jankauska stāstu izlase "Valdnieka sirds", Šauļus Kanišauska garstāsts "Zvaigžņu lieta", Mindauga Pelecka izlases "Vienradzis" un "Velna ola", Staņislava Sļužinska "Alītus fantāzija", Silvestra Sinkus īso stāstu izlases "Zilais krasts neparasto piedzīvojumu republika" un "Puķu sala", kā arī noveļu romāns "Dievu klusums", Jurgas Vikšraitītes "Melnā plankuma noslēpums", Jurgitas Žiļukaites "Likteņu bezdibenī".
Izdošanas brīvība ir atvērusi ceļu ne vien spējīgiem literātiem, bet arī tiem, kuru daiļrades galvenais dzenulis ir vēlme publicēties. Tādēļ dažās šajā laikā izdotajās grāmatās trūkst mākslinieciskuma..
Pēc neatkarības atgūšanas ārzemju fantastika vairs nebija grūti iegūstams deficīts. Tulkoto fantastiku sāka izdot "Alma Littera", "Tyrai" un citas izdevniecības. Monopolstāvokli līdz šim saglabājusi izdevniecība "Eridanas". Tā izdevusi jau vairāk nekā 250 ārzemju fantastu grāmatu. Līdz ar to tagadējai paaudzei ir radītas labas iespējas iepazīties ar Rietumu fantastiku.
Daudzi jaunie autori publicējušies tagad tik daudzajos un dažādajos periodiskajos izdevumos. Radās arī tieši fantastikai domātais žurnāls "Kaukas". Tiesa, pēc trim izdotajiem numuriem tas pārstāja iznākt. Pēc dažiem gadiem tā izdošana atjaunota, taču tikai uz laiku. Šis žurnāls orientējās pamatā uz ārzemju fantastiku, tādēļ lietuviešu stāsti publicēti tikai pa vienam katrā numurā. Vairāk lietuviešu fantastikas žanra darbus piedāvāja žurnāls "Impērija", kas sāka iznākt 2000. gadā, taču arī tā izdošana neturpinājās ilgi.
Lielu impulsu lietuviešu fantastikai deva 1998. gadā izdotais krājums "Labākā Lietuvas fantastika 1997". Krājuma pamatu veido izdevniecības "Eridanas" izsludinātā konkursa darbi. Krājumā iekļuvuši arī Viļņas fantastu kluba "Dorado" fondos glabātie stāsti. Te jāsaka, ka "Dorado" kluba biedri jau kopš kluba dibināšanas 1979. gadā kopuši un lolojuši lietuviešu fantastiku. Klubs ir izdevis un turpina izdot amatieru izdevumus, izsludinājis literatūras un mākslas konkursus, organizējis dažādus pasākumus. Var teikt, ka "Eridatias" konkursi "Labākā Lietuvas fantastika" ir "Dorado" kluba darbības turpinājums. Arī pirmos trīs krājumus, kas veidoti no pirmā konkursa darbiem, sagatavojuši "Dorado" kluba biedri.
To, kāda veida fantastiku raksta tagadējā Lietuvas fantastu paaudze, varat uzzināt, izlasot šo krājumu, jo tā lielāko daļu veido pēdējo gadu darbi. Varu pateikt tikai to, ka daži kritiķi mūsdienu lietuviešu fantastiku vērtē augstāk par tulkoto. Ceru, ka lietuviešu fantastiku labi novērtēs arī Latvijas lasītāji.
PAR AUTORIEM
Austēja (Aust&ja, ps., dz.1970. g.). Beigusi Viļņas Universitāti lietišķās matemātikas specialitātē. Kopš 1994. gada studējusi universitātē ASV, ieguvusi maģistra grādu, strādā programmatūras iekārtu firmā Ostinas pilsētā Teksasas štatā. Fantastikas cienītāju kluba Dorado biedre kopš 1992. gada. Viena no kluba izdevuma Dorado Raganas izdevējām. Darbi publicēti vācu žurnālā Alien Contact, lietuviešu fantastikas krājumos Starojošā bulta (1996), The 'l'raveller (1996) un Labākā Lietuvas fantastika 1997.
Stāsts Vēstules no dzimstošas planētas publicēts krājumā Starojošā bulta.