Выбрать главу

pārsteidzošo līdzibu ar putnu. Šoreiz nevis ar melno vārnu, bet ar plēsīgo maitu liju.

-    Kādās darīšanās gan varētu doties manas profesijas pārstāvis, Freizera kungs? viņš jautāja. Esmu noalgots veikt savus paras­tos pienākumus Smitfīldā.

-                Laikam jau kaut kas svarīgs, Džeimijs risināja sarunu tālāk.

-     Tas ir, es domāju, ja jau aicina tik prasmīgu vīru kā jūs. Viņš raudzījās vērīgi, kaut arī seja pauda tikai pieklājīgu interesi.

Forēza kunga acis kļuva spožākas. Viņš lēnām piecēlās un no augšas skatījās uz Džeimiju, kurš sēdēja pie loga.

-     Tas tiesa, Freizera kungs, viņš klusi sacīja. Jo jautājums pilnīgi noteikti ir par prasmi. Nožņaugt cilvēku virves galā… Phē! To var izdarīt ikviens. Bet, lai pareizi pārlauztu sprandu ar vienu ātru kritienu, tas prasa mazliet parēķināt svaru un kritiena spēku, tāpat nepieciešama neliela pieredze, kurā vietā nostiprināt cilpu. Bet, lai precīzi apvienotu šīs divas metodes un pienācīgi izpildītu nāves sodu nodevējam, tur patiešām vajadzīga liela māka.

Man pēkšņi izkalta mute, un es pastiepu roku pēc savas glāzes.

-     Nodevējam? es sacīju tā, it kā patiesībā nemaz nevēlētos dzirdēt atbildi.

-     Pakāršana, vilkšana un saciršana četros gabalos, Džeimijs īsi uzskaitīja. Jūs, protams, domājat to, vai ne, Forēza kungs?

Bende pamāja ar galvu. Džeimijs it kā pret savu gribu piecē­lās un nostājās pretī kārnajam, melnā tērptajam viesim. Viņi bija apmēram viena auguma un bez grūtībām varēja skatīties viens otram acīs. Forēza kungs paspēra soli tuvāk Džeimijam, izteiksme pēkšņi bija kļuvusi izklaidīga, it kā viņš grasītos pierādīt kādu medicīnisku jautājumu.

-     0 jā, viņš apstiprināja. Jā, tādā nāvē mirst nodevējs. Vis­pirms šis cilvēks jāpakar, kā jūs teicāt, bet ar tādu aprēķinu, lai sprands nelūst, ne arī saspiež balseni saprotiet, nosmacēšana nav vēlamais mērķis.

-    0 jā, es saprotu, Džeimijs runāja klusi, gandrīz izsmējīgi, un es apjukusi paskatījos uz viņu.

-     Vai tiešām, Freizera kungs? Bende īsi pasmaidīja, bet, at­bildi negaidījis, turpināja: Pats svarīgākais ir laika jautājums: spriež pēc acīm. Seja asiņu pieplūduma dēļ kļūst sarkana gandrīz uzreiz ja sodāmajam ir gaiša āda, tas notiek vēl ātrāk un, kak­lam aizžņaudzoties, no mutes tiek izspiesta mēle. Un tas, protams, sajūsmina pūli tāpat kā acu izspiešanās. Bet jāuzmana acu kak­tiņi, vai tur neparādās sarkanums, jo plīst sīkie asinsvadi. Kad tas notiek, uzreiz jādod signāls, lai pārgriež virvi, jūs saprotat, ka ne­pieciešams palīgs, uz kuru var paļauties. Forēza kungs pagrie­zās, lai šajā šausminošajā sarunā iesaistītu arī mani, un es, gandrīz negribot, pamāju ar galvu.

-      Pēc tam, mūsu viesis turpināja, atkal pievērsies Džeimi­jam, uzreiz jādod tonizējošs līdzeklis, lai sodāmais atdzīvotos, pa to laiku viņam novelk kreklu noteikti jāpieprasa krekls, kuru var atvērt priekšā, jo dabūt pāri galvai bieži vien ir grūti. Viens garais, kalsnais pirksts pastiepās un norādīja uz Džeimija krekla vidējo pogu, tomēr svaigi stērķelētajam linam viņš nepieskārās.

-     Laikam gan, Džeimijs iestarpināja.

Forēza kungs atvilka pirkstu un atzinīgi pamāja ar galvu par šo izpratnes apliecinājumu.

-    Tieši tā. Palīgs jau iepriekš būs iekūris uguni; tas ir zem soda izpildītāja goda. Un tad pienākusi kārta nazim.

Istabā valdīja dziļš klusums. Džeimija seja joprojām bija savilkta neizprotamā grimasē, tikai uz kakla tikko jaušami vīdēja miklums.

-     Un tieši šeit nepieciešama augstākā māka, Forēza kungs skaidroja, brīdinoši pacēlis pirkstu. Jāstrādā ātri, citādi sodāmais izlaidīs garu, pirms esat beidzis. Ja sajauksiet tonizējošu līdzekli, kas sašaurina asinsvadus, iegūsiet dažas papildu minūtes, bet ne daudz.

Ieraudzījis uz galda sudraba papīra nazi, Forēza kungs pārgāja pāri istabai un paņēma to. Spalu viņš turēja rokā, rādītājpirkstu piespiedis pie asmens gala, un vērsa nazi uz spožo valrieksta galda virsmu.

-     Tieši te, viņš gandrīz sapņaini turpināja. Pie krūšu kaula pamatnes. Un ātri līdz vietai, kur sākas cirksnis. Kauls parasti ir labi redzams. Un vēlreiz… vēstuļu atplēšamais nazis pazibēja uz vienu pusi, tad uz otru, aši un smalki kā kolibri zigzaglidojums,

-     …gar ribu izliekumu. Dziļi durt nedrīkst, ja nevēlaties pārgriezt maisu, kas satur iekšas. Tomēr jātiek cauri ādai, taukiem un mus­kuļiem, turklāt ar vienu dūrienu. Tā, viņš apmierināts sacīja, lūkodamies uz galdu, kura virsmā redzēja savu atspulgu, ir meis­tarība.

Forēza kungs saudzīgi nolika nazi uz galda un atkal pievērsās Džeimijam. Viņš vienkārši paraustīja plecus.

-     Pēc tam visu izšķir ātrums un roku veiklība, bet, ja esat pre­cīzi ievērojis priekšrakstus, tad grūtību nebūs. Paskatieties, iekšas apņem plēve, kas atgādina maisu. Ja nejauši neesat pārgriezis to, viss ir viegli, vajag tikai nedaudz spēka, lai rokas izdzītu nazi cauri muskuļu slānim un atbrīvotu visu masu. Veikls grieziens kuņģī un anālajā atverē, viņš nicīgi paskatījās uz papīra nazi, un iekšas var mest ugunī.

Tagad, viņš brīdinoši pacēla pirkstu, ja esat savu darbu darījis ātri un rūpīgi, pienācis brīvāks brīdis, jo, ņemiet vērā, vēl neviens no lielajiem asinsvadiem nav pārgriezts.

Jutos kā pusnemaņā, lai ari biju apsēdusies, un es nešaubījos, ka mana seja ir tikpat balta kā Džeimijam. Tomēr viņš, par spīti bālumam, smaidīja, it kā izklaidētu viesi ar sarunām.

-     Lai… sodāmais… varētu dzīvot vēl brīdi ilgāk?

-     Mais oui\ cienīts kungs. Bendes spoži melnās acis pārslī­dēja Džeimija spēcīgajam stāvam, pamanot gan platos plecus, gan muskuļotās kājas. Šoka sekas nav paredzamas, bet es esmu redzējis, ka šādā stāvoklī spēcīgs vīrietis nodzīvo vairāk par stun­das ceturksni.

-    Sodāmajam droši vien tas šķiet krietni ilgāk, Džeimijs vēsi noteica.

Likās, ka Forēza kungs šo piezīmi nav dzirdējis, jo atkal paņēma papīra nazi un runājot ar to žestikulēja.

-     Nāvei tuvojoties, jums jāiebāž roka krūškurvī, lai satvertu sirdi. Te atkal nepieciešama liela prasme. Redziet, sirds atkāpjas, jo to vairs nebalsta iekšējie orgāni, un reizēm tā atrodas pārsteidzoši augstu. Turklāt sirds ir slidena. Viņš demonstrējot nobrauca delnu gar svārkiem. Bet galvenās grūtības sagādā tas, ka augš­pusē lielie asinsvadi jāpārgriež ļoti ātri, lai sirdi var izņemt, kamēr tā vēl pukst. Jūs taču vēlaties izpatikt pūlim, viņš vēl piemeti­nāja. Tas ievērojami ietekmē atlīdzību. Kas attiecas uz pārējo, viņš nicīgi paraustīja kārno plecu, tīrais miesnieka darbs. Kad dzīvība ir izdzēsta, nekādas prasmes vairs nav vajadzīgas.

-    Jā, laikam gan, es vārgi izdvesu.

-     Cik jūs esat bāla, kundze! Esmu pārlieku jūs nogurdinājis ar savu garlaicīgo runāšanu! viņš iesaucās. Forēza kungs pastiepa roku, lai saņemtu manu plaukstu, un man vajadzēja nomākt ļoti spēcīgu vēlmi to atraut. Viņa delna bija vēsa, bet lūpas, kas pie­skārās manai rokai, bija tik negaidīti siltas, ka es no pārsteiguma sakļāvu pirkstus ciešāk. Viņš neredzami paspieda manu roku un formāli paklanījās Džeimijam.

-     Man jādodas projām, Freizera kungs. Ceru vēl kādreiz satikt jūs un jūsu burvīgo sievu… tādos patīkamos apstākļos, kādus mums bija tas prieks baudīt šodien. Abu vīriešu acis uz mirkli sasta­pās. Tad Forēza kungs, šķiet, atcerējās, ka joprojām tur rokā papīra nazi. Pārsteigumā izsaucies, viņš uzlika to uz atvērtas saujas. Džei­mijs savilka uz augšu vienu uzaci un izveicīgi satvēra nazi aiz paša galiņa.