Выбрать главу

„Mierda[9],” hago aizelsies nosaka.

„Izskatās, ka mums būs pie tādām lietām jāpierod, vai ne?”

„Jā.” Hago saviebjas.

„Kas tev sāp?”

„Plecs.”

„Parādi.”

Hago pagriežas pret Sāru. Labā roka karājas krekla piedurknē.

„Vai vari pakustināt pirkstus?”

Viņš var.

„Delnas locītavu?”

Viņš var.

„Labi.”

Viņa uzmanīgi satver viņa roku abās rokās un mazliet paceļ. Cauri plecam un pāri mugurai pārskrien skaudra sāpe, taču viņš neko nesaka. Viņš izturējis ne to vien.

„Izmežģīta. Nedomāju, ka pārāk smagi,” viņa saka.

„Tu nedomā vai nezini?”

„Es nedomāju. Agrāk esmu tādu izmežģījumu ievilkusi tikai vienu reizi. Brālim,” viņa klusi saka.

„Tu vari to ievilkt atpakaļ?”

„Protams, Feo. Es esmu Spēlētāja,” viņa atbild, cenzdamās runāt tā, lai neizklausītos, ka viņa mēģina pārliecināt pati sevi. „Es protu dažādus brīnumus.” Viņa atkal paceļ Hago roku. „Taču tas sāpēs.”

„Man vienalga.”

Sāra pavelk, pagriež un pastumj roku, un tā ielec atpakaļ vielā. Hago dziļi elpo caur sakostiem zobiem, pārbauda roku. Tā darbojas.

„Paldies, Sāra.”

Kliedzieni kļūst skaļāki.

„Tu manis dēļ būtu darījis to pašu.”

Hago smaida. Nez kāpēc viņš iedomājas cilvēkus, kas bija ieradušies pie viņa vecākiem pēc tam, kad Huljakā nokrita meteorīts. Ir parādi, kas noteikti jāatdod.

„Nē, nebūtu,” viņš saka. „Bet tagad es to darīšu.”

Sāra pieceļas kājās, paskatās uz vraka pusi. „Mums jātaisās prom.

Pirms ieradusies valdība, pirms viņi sāk uzdot jautājumus.”

„Tu domā, ka tas bija domāts mums?” Hago jautā.

„Kā citādi. Šī ir Beigu spēle,” viņa saka, pastiepdama viņam pretī roku. „Mani sauc Sāra Elopeja. Es esmu kehokiete.”

Viņš satver viņas plaukstu, un viņā kaut kas iedegas, it kā tā būtu kā radīta viņa plaukstai, it kā tieši to viņš būtu gaidījis. Tas viņu arī biedē, jo Hago zina, cik bīstamas var būt šādas jūtas, to dēļ viņš var kļūt viegli ievainojams, sevišķi, ja kādam ir tādas spējas kā viņai. Taču pagaidām viņš ļaus sev to just, priecāties par to.

„Es esmu I lago Tlaloks. Olmeks.”

„Priecājos iepazīties, Hago Tlalok. Paldies, ka izglābi man dzīvību. Esmu tava parādniece.”

Hago paskatās skaidrajās debesīs un atceras gaismas šautru, kas pārlaidās pāri galvai un radīja vilciena elektroapgādē īssavienojumu pietiekami ilgi, lai viņš saskatītu detonatora mirgojošo spuldzīti. Viņš, protams, pieņem nopelnus par Sāras dzīvības glābšanu. Viņam ir izdevīgi, ka cits Spēlētājs ir parādā. Taču puisis zina patiesību: šautra debesīs bija brīdinājums. Viņu brīdinājums, Viņi rūpējas, lai Spēlētāji paliktu dzīvi vismaz līdz Aicinājumam.

„Nav par ko,” viņš saka.

Ne vārda neteikdama, Sāra uzliek plecos mugursomu un aizskrien tumsā. Viņa ir ātra, stipra, gracioza. Hago smaida, skatīdamies, kā viņas bize šūpojas no vienas puses uz otru.

Viņam ir jauns draugs.

Skaistā 233. cilts Spēlētāja.

Jauns draugs.

Varbūt kas vairāk.

43.98007, 18.179324'lv

KRISTOFERS VANDERKAMPS

Air China reiss Nr. 9466, vieta 3SE No: Sanfrancisko Uz: Pekina

Kristofera tēvs ir rietumu prērijas liellopu audzetajs. Ļoti veiksmīgs liellopu audzētājs. Pēdējā skaitīšanā viņa ganāmpulkā bija vairāk nekā 75 000 lopu.

Kristofers atvadījās no Sāras. Negribēja, bet atvadījās. Viņš stāvēja blakus Sāras vecākiem un skatījās, kā viņa iziet cauri drošības pārbaudei. Viņš palika lidostā, līdz lidmašīna pacēlās gaisā.

Viņš viņu palaida.

Viņš nav radis neko palaist vaļā.

Un viņam līdz šim nekas nav bijis jāpalaiž vaļā.

Kristofers bija skolas futbola komandas sākuma sastāva ceturtdaļaizsargs. Viņš ir izcils sportists. Viņu aicina rudenī spēlēt futbolu Nebraskā. Viņš piekrita, bet jautāja, vai drīkst atdot stipendiju kādam citam. Kādam, kuram tā ir vajadzīga.

Laukumā viņš vienmēr ir neapturams. Viņš ir apņēmīgs, roka kā lielgabala stobrs, kājas kā tīrasiņu ērzelim, sirds kā lauvai. Viņš ir fiziski attīstītāks nekā vairums viņa vecuma jauniešu un vispār lielākā daļa cilvēku, kurus viņam gadījies satikt.

Kristofers ir iemīlējies. Viņš mīl Sāru Elopeju. Mīl Beigu spēles dalībnieci.

Visi runā tikai par meteorītu, skolu, bojā gājušajiem, Sāras pazušanu. Ko tas nozīmē. Viņi nezina, viņiem nav ne jausmas, viņi pat nespēj iedomāties, kāda ir šo notikumu patiesā jēga.

Bet Kristofers zina, pat ja viņš aizvien domā, ka tās ir muļķības. Viņam ir 18 gadu. Viņš ir brīvs. Viņam ir pase. Viņš ir bijis Eiropā, Dienvidamerikā un Āzijā. Viņš arī agrāk ir ceļojis viens.

Kristofers ir cīnītājs. Viņa jaunākajam brālim Džonam ir Dauna sindroms. Pamatskolā bērni viņu apcēla. Izsmēja un ņirgājās par viņu. Kristofers tika ar šiem bērniem galā, un Džonu vairs neapcēla. Kristofers ir bagāts.

Apņēmīgs.

Ātrs.

Stiprs.

Un Kristofers ir iemīlējies.

Kristofers zina, kurp viņa brauc, zina viņas satelīttelefona numuru, zina par Beigu spēli.

Kristoferam patīk spēles.

Lielāko da(u mūža viņš spēlēs ir uzvarējis.

Viņš domā, ka var uzvarēt jebkurā spēlē.

Viņš saprot, ka melojis meitenei, kuru mīl. Viņš nesēdēs malā. Viņš negaidīs.

Divas dienas pēc Sāras aizbraukšanas arī Kristofers dodas ceļā.

Viņš viņu atradīs.

Palīdzēs viņai.

Viņi uzvarēs.

Kopā.

Zemestrīce notika netālu no Huasjaņas, Šaaņsji (bijušajā Šeņsi),

Ķīnā, apmēram 50 jūdzes (80 km) uz austrumiem, ziemeļaustrumiem no Šaaņsji galvaspilsētas Sjiaņas. Postījumi sniedzās līdz pat Šaņsji (iepriekš Šaņsi) galvaspilsētai Taijuaņai un apmēram 270 jūdzes (430 km) uz ziemeļaustrumiem no epicentra. Pazemes grūdienus juta pat Liujanā, Ilunaņā, vairāk nekā 500 jūdžu (800 km) attālumā. Šī zemestrīce izraisījusi plaisas zemes garozā, zemes garozas pacelšanos, nosēšanos, smilšu sanesumus, grunts sašķidrināšanos un zemes nogruvumus. Lielākajā da|ā pilsētu postījumu zonā sagruvuši robežmūri, sabrukušas visas vai gandrīz visas mājas, daudzās pilsētās no plaisām zemē ārā šļācies ūdens (grunts sašķidrināšanās un smilšu sanesumi). Ziņu portāli apgalvo, ka „oficiālais bojā gājušo karavīru un civiliedzīvotāju skaits ir 830 000, bet vēl neskaitāmi upuri nav identificēti”. Zemestrīce bija jūtama visās deviņās' 1 provinču daļās: Aņhui, Gaņsu, Hebei, Hubei, Ilenaņā, Hunaņā, Šaaņsji, Šaņdunā un Šaņsji.

ČIJOKO TAKEDA

Lielā Meža Zoss pagoda, Sjiaņa, Ķīna

Pirms meteorīts nokrita Sjiaņā, bija divas Meža Zoss pagodas. Vienu sauca par Mazo, otru par Lielo.

Tagad ir tikai viena.

Lielā Meža Zoss pagoda.