Baitsahans.
Makabī.
Interesanti, viņa domā. Dīvains pāris. Bīstams.
Čijoko pret abiem puišiem, kas tuvojas bedrei, pagriež mazu teleskopisko mikrofonu. Pie bedres Baitsahans nometas uz viena ceļa un iespīdina tajā lukturīti. Zēns izgrūž izmisuma pilnu vārdu virkni valodā, kuru viņa nekad nav dzirdējusi. Un pazūd bedrē. Makabī pēta apkārtni. Skatiens pārslīd pāri Čijoko, bet viņš nepamana meiteni. Viņa ir neredzama.
Makabī gaida, līdz Baitsahans apraud mirušo. Čijoko dziļi ieelpo un uzliek uz mēles šautriņu. Viņa izpūš gaisu, šķeltā šautriņa aizšvīkst un
trāpa nabatietim kaklā, bet viņš to pat nepamana. Viņš stāv un gaida, līd/ Baitsahans izrāpjas no bedres ar Džalaira pātagu rokā.
Baitsahans pēta zemi. Atrod Kaļas un Kristofera pēdas, pabiksta ar kurpes purngalu Kristofera vēmekļu peļķīti, saviebjas. Uzlūko Makabī un saka: „Viņi ir divi. Aizgāja uz to pusi. Mums viņi jāatrod un jānogalina.”
Makabī ar lukturīti norāda bedrē. Viņš saka: „Bet šis ir Rijīgās maitu lijas templis. Norāde atveda mūs šurp.”
„Man vienalga. Šeit ir arī citi. Viņi nogalināja manu brāli. Asinis pret asinīm.”
„Labi,” Makabī piekrīt, negribēdams strīdēties. „Pēc tam atgriezīsimies. Šeit kaut kas ir. Man kaut kas ir atstāts. Mums.”
Čijoko ir pārliecināta, ka šumeriete jau atrada to, ko Makabī meklē. Baitsahans apskata pēdas un aizskrien, nebilzdams vairs ne vārda. Nabatietis nošūpo galvu, pagriežas un seko viņam. Čijoko uzelpo. Ieskatās pulksteņa ekrānā. Sāra un Hago ir 48 jūdžu attālumā, viņi pārvietojas ar ātrumu 50 jūdzes stundā. Vēl ir mazliet laika. Es nevaru riskēt un sākt cīņu ar visiem trim un stipro amerikāņu zēnu piedevām. Es sekošu. Sekošu, kā vienmēr.
Viņa pieceļas.
Seko.
Klusa.
Neredzama.
KALA MOZAMI, KRISTOFERS VANDERKAMPS
Altin Odasi Zelta zāle, pirmais stāvs, Turcija
Kristofers skrien, Kala min viņam uz papēžiem. Viņš zina, ka pistole joprojām ir notēmēta uz viņu.
Viņa saka, kur jāskrien pa kreisi, pa labi, atkal pa kreisi, uz to pauguru, apkārt tam akmenim. Viņš mēģina uzdot jautājumus, bet ikreiz viņu pārtrauc viena vienīga pavēle: „Klusē!” 11 minūtēs viņi ir noskrējuši gandrīz pusjūdzi, un reivs ir palicis tālu aiz muguras. Beidzot Kala pavēclass="underline" „Apstājies!”
Viņi stāv pie pavisam parasta paugura, kas krustu šķērsu apaudzis ar garu zāli. Vienīgā veģetācija, ko Kristofers mana šajā kailajā līdzenumā. Kala pārlaiž apkārtnei skatienu un nometas uz viena ceļa. Kristofers viņu vēro.
„Vai mēs te paliksim visu nakti? Rakņāsim zemi un nogalināsim cilvēkus?”
Kala neliekas ne zinis, noliek ieroci zemē. „Neiedomājies darīt muļķības,” viņa atgādina.
„Nē. Es redzēju, uz ko tu esi spējīga.”
„Labi.” Viņa ieslēdz lukturīti un ar otru plaukstu aizsedz gaismas kūli. Tas apspīd gredzenu. Kristofers pieliecas tuvāk un pirmoreiz to kārtīgi apskata.
Parasts dzelzs gredzens, lai gan gulējis zemē 10 000 gadu, tas ir apbrīnojami labā stāvoklī. Nekas neliecina par rūsu vai apkaļķošanos. Gredzens ir apmēram collu plats. Ārpusē iegravētas dīvainas rakstu zīmes un glifi. Kala nodzēš lukturīti, paskatās uz pauguru.
„Tas ir šeit,” viņa saka un pasmaida, tik tikko spēdama valdīt sajūsmu. „Kas ir šeit?”
„Viens no viņu kambariem.”
„Debesu ļaužu?”
„Anunaki.”
„Iesim sasveicināties,” Kristofers saka, mēģinādams ar joku nomaskēt bailes. Kala neliekas par viņu ne zinis, paķer pistoli, pieceļas un sāk iet apkārt pauguram. Viņa vairs netēmē uz viņu. Kristofers ziņkārīgi seko. „Kam paredzēts tas kambaris?”
Kala atkal rok zemi. Zemes pikas lido uz visām pusēm. Viņa rok, līdz atduras pret akmeni pilnīgi plakanu akmeni ar pusmēness iedobumu, kurā perfekti iegulst gredzens. Viņa smaida, ievieto gredzenu, pagriež. Atskan griezīga šņirkstoņa, un uz iekšu atveras lielas, vairāk nekā pusmetru biezas akmens durvis, zeme virs tām iegrūst. Lejup ved melnas vītņu kāpnes. Kristofers šokēts pakāpjas soli atpakaļ. Kala sajūsmā skatās uz viņu, meitene satraukumā trīc.
„Zelts. Tas ir Anunaki zelta kambaris.”
MgO, Fe203(T), & MgO / Fe2()3(T) vs. Fe203(T) + MgO1 "
BAITSAHANS, MAKABI ADLAJS
Alnn Odasi Zelta zāle, pirmais stāvs, Turcija
Baitsahans un Makabī iet pa pēdām.
„Kā tu domā, vai viņi abi ir Spēlētāji?” Makabī jautā.
„Nē. Rīkojies tikai viens. Otrs stāvēja bedrē, kad brāli Džalairu nogalināja. Vēma.”
Makabī pamāj ar galvu. „Bet otrs bija Spēlētājs.”
„Neviens nespēlētājs nevarētu nogalināt Džalairu," Baitsahans norūc. Viņš metas skriet, gribēdams ātrāk noķert slepkavu. Makabī seko, viņš nav tik ļot iededzies, tomēr cer, ka no tā visa varētu būt kāds labums. Viņi pamet reiva teritoriju, paiet garām smieklīgi ģērbtam pārītim, kas maigojas uz segas zem zvaigžņotās debess. Zēns ir aptinis spalvu boa, bet meitenei blakus zemē novēlusies milzīga afro parūka visās varavīksnes krāsās. Abiem uz acīm ir lielas saulesbrilles. Makabī nosmīkņā.
Spēlētāji neviena nepamanīti turpina ceļu. Pauguru viņi sasniedz pēc deviņām minūtēm.
Baitsahans apstājas, nometas ceļos, paņem saujā zemi, paosta. Makabī sāk iet apkārt pakalnam, negribēdams spēlēties smiltiņās kopā ar savu pārinieku.
Makabī paklūp un pārsteigts pamana, ka gandrīz iekritis tumšā kāpņu šahtā, kas ved pazemē. Viņš uzsit knipi. Baitsahans pieceļas kājās un pieiet pie viņa. Abi paskatās viens uz otru. Makabī pārbauda ieroci. Baitsahans izvelk no jostas pātagu, savicina, gals nikni noplīkšķ. Baitsahans smaida.
„Asinis pret asinīm.”
Viņi sāk kāpt lejā.
.
CIJOKO TAKEDA
11 m uz rietumiem no Altin Odasi Zelta zāles, Turcija
Čijoko apstājas netālu no paugura un nometas uz viena ceļa. Makabī un Baitsahans pazūd kalna otrā pusē un neatgriežas.
Durvis?
Viņa skaita līdz 60.
Elpo.
Viņa vēro, kā gandrīz nemanāmi pār debess jumu slīd zvaigznes.
Elpo.
Vēlreiz skaita līdz 60.
Neviens neparādās.
Jā. Durvis.
Viņa ieskatās sekošanas ierīcē. Sāra un Hago varētu ierasties pēc 22 minūtēm. Makabī un Baitsahans ir zem paugura, kāpj lejup, lejup, lejup. Acīmredzot Kala un Kristofers ir turpat, viņiem priekšā.
Viņa pārbauda ieročus. Saindētais samuraju zobens ir makstī. Surikeni. Šautriņas. Hodžo ar metāla galiem. Trīs dūmu bumbas. Piparu bumba. Šaujamieroča nav. Tie ir pārāk skaļi un nav pietiekami eleganti. Viņa pieceļas kājās, nospiež pogu uz pulksteņa: ieslēdzas hronometrs, zib sekunžu desmitdaļu un simtdaļu skaitļi. Viņa grib zināt, kad Sāra un Hago būs tuvumā.
Seko un novēro, Čijoko. Tikai seko un novēro. Cīnies tikai tad, ja citādi nevar. Nogalini tikai tad, ja tas ir viegli.
Viņa tuvojas pauguram klusi kā rēgs.
.
KALA MOZAMI, KRISTOFERS VANDERKAMPS, BAITSAHANS, MAKABĪ ADLAJS, ČIJOKO TAKEDA
Altin Odasi — Zelta zāle, 25 m zem zemes, Turcija
Kalai ir grūti nomierināt sirdi. 88, 90, 93 sitieni minūtē. Sešus gadus viņa tai nav ļāvusi skriet ātrāk par 70 sitieniem.