„Vai jums ir disks?” Eilina sauc, balsī skan izmisums.
Sāra paskatās uz Hago un sarauc pieri. „Kā viņa par to zina? Viņa nevarēja redzēt, ka tu to Aicinājumā paņem.”
„Paklau, ja jums tas ir un jūs zināt, ko ar to darīt, neizmantojiet!”
„Viņa mūs čakarē,” Hago saka. „Darīs visu, lai mēs neiegūtu Zemes atslēgu.”
„Es atkārtoju: NEIZMANTOJIET DISKU!”
Sāra nočukst: „Lai viņa iet pie velna. Laižamies prom.”
Hago piekrītot noliec zodu.
„Ja jums tas ir, nebrauciet uz Angliju. Tas…”
Taču Eilinas balsi noslāpē tikko iedarbināta Bush Hawk dzinēja troksnis.
„Kriss dzirdēja šāvienus,” Sāra saka.
Hago pieceļas kājās un uzgriež klajumam muguru. „Mums jālido prom un jāpārtver Čijoko.” Viņš uzmanīgi zogas lejup pa stāvo nogāzi.
Sāra seko, tikai vienreiz paskatīdamās pār plecu. Viņa joprojām dzird,
ka Spcletaja pie klints sienas klaigā, taču vārdus vairs nesaprot. Kaut kas ir pamodinājis bažas, taču Sāra nespēj noteikt, kas.
Pilina turpina kliegt, taču neredzamās lidmašīnas dzinējs ir pārāk skaļš un balss nesasniedz mērķi. Viņa dusmīgi uzsit ar plaukstu pa klints sienu un šūpojas sistēmā. Viņi to neuzklausīja, un viņa tos nenošāva.
Šī nav tā rezultatīvākā diena. Priekšā karājas smagā šautene. Eilina paskatās uz to, it kā tikko būtu pamanījusi.
„Nu ko,” viņa saka, „vēl var paspēt.”
Viņa pieliek ieroci pie pleca. Paceļ, pārvelk aizbīdni, lode ieslīd stobrā. Apakšā plešas ezers. Rēc dzinējs. Lai aizbēgtu, viņiem būs jāpaceļas gaisā. Viegls mērķis.
„Es mēģināju runāt,” viņa pati sev saka. „Tagad pamēģināsim otru metodi.”
Kristofers jūt atvieglojumu, ieraugot Sāru, un vilšanos, pamanot arī Hago iznākam no meža. Saceldami šļakatas, viņi brien pa ūdeni un ierāpjas lidmašīnā.
„Kas tur notika?”
„Uz mums šāva,” llago atbild.
„Izklausījās pēc liela ieroča.”
„Ved mūs prom,” Sāra saka. „Mēs dabūjām to, pēc kā nācām.”
„Forši,” Kristofers nosaka un pat nepūlas pajautāt, kādu citplanētiešu mitoloģijas fragmentu viņi šoreiz izrakuši. Viņi uzliek austiņas un mikrofonus, un Kristofers satver sviru un apgriež lidmašīnu, izvelk dzinēja vadības sviru.
„Turies zemu un slēpies aiz kokiem, cik ilgi vien vari!” Sāra kliedz mikrofonā.
Kristofers iespiež dzinēja vadības sviru, un lidmašīna paceļas gaisā. Viņš lido tuvu ūdens virsmai, līdz sasniedz ezera krastu.
„Aiziet!” Viņš strauji pavelk sviru, un lidmašīna ceļas augšup, augšup, augšup.
Eilina pieliek aci pie tēmēkļa.
Re, kur jūs esat.
Elpot.
Uguni.
Pārlādēt.
Atkārtot.
Šāviņš pāršķeļ fizelāžu, un izsprāgst kreisās puses iluminators. Kristofers rausta stūri, bet lidmašīna šūpojas uz priekšu un atpakaļ. No propellera, kurā trāpījis nākamais šāviņš, pašķīst dzirksteles.
„Tu tiksi galā?” Sāra jautā, nobālēdama un saķerdama Kristofera roku. „Jā, likšu,” viņš, zobus griezdams, atbild, jo negrasās ciest vēl vienā lidmašīnas avārijā. Viņš strauji sasver lidaparātu pa kreisi.
„Ko, ellē, tu dari?” Hago iebrēcas. Tieši priekšā kā mūris slejas kalns. „Samazinu nolādēto atstarpi.”
I lago pārlaiž skatienu klints sienai un redz uzliesmojumu no stobra. Krieso spārnu caururbj lode.
Kristofers spiež dzinēja vadības sviru vēl stiprāk.
„Celies, celies, celies!” Sāra kliedz.
Eilina vairs neskatās tēmēklī, bet šauj uz labu laimi.
Viņa izšauj piekto lodi.
Atkal spārnā.
Simt metru, un lidmašīna tuvojas.
Sestā.
Pontonā.
Septītā.
Lāpstiņā.
Astotā.
Fizelāžā.
Lidmašīna ir tieši virs galvas un kaukdama aizlido pāri kalnam, kad viņa izšauj devīto lodi. Tā rēc un raustās. Uz visām pusēm šļakst degvielas pilieni.
Lidaparāts pazūd pāri kalnam rietumu virzienā. Eilina smaida.
Tālu jūs netiksiet.
CIJOKO TAKEDA
Malpensas starptautiskā lidosta, Milāna, Itālija
Mīļais Aņ,
Es esmu ceļā uz Stonhendžu. Drīz man būs Zemes atslēga. Es būšu uzvarējusi pirmajā kārtā. Pirms turpinu Spēli, es aizbraukšu pie tevis, mīļais. Es iedošu tev vairāk no sevis. Es apsolu.
Tava līdz Beigām,
Viņa nospiež „sūtīt”.
Drīz viņa uzvarēs.
Drīz viņa būs tur.
Drīz viņa būs kopā ar viņu. Drīz.
HILALS IBN ISA AL SALTS
Derības baznīca, Aksūmas karaļvalsts, Ziemeletiopija
„Viņi nevar, viņi nevar, viņi nevar," Hilala ibn īsas al Salta balss ir vārga un slāpēta, nesakarīga.
„Kuš, kuš. Nomierinies, Hilal.” Ebens stāv blakus, pakāpies uz ķebļa, pārliecies pār nerūsējoša tērauda operāciju galdu. No sienas viņus vēro mazs alvas Kristus.
„Mēs zinātu." Hilals ir pamatīgi apdedzis. Rokas, seja, krūtis un galva ir vaļīgi ietīti marlē.
„Nevar būt, ka viņi to ir ieguvuši. Mēs zinātu.”
„Jā, Hilal. Tagad klusē.”
„Es varbūt… es varbūt… es varbūt maldos…” Vārdi izplēn. Ebens ibn Muhameds al Džulans piesien Hilala veselo roku. Cieši satver delnas locītavu un pagriež roku, uzsit pa elkoņa iekšpusi. Hilals pēkšņi atkal ir pie samaņas. „Varbūt es maldos!”
„Mierā, Spēlētāj.” Ebens paņem no galda šļirci, izspiež gaisa burbulīti, pieliek pirkstu pie uztūkušās vēnas, piespiež pie ādas auksto tēraudu, iedur un lēnām ielaiž vēnā šļirces saturu.
„Varbūt es maldos,” Hilals saka. „Notikums var būt nenovēršams, tas var būt…” Viņš atkal noklust, izslēdzas. Ebens izvelk adatu un uzspiež uz vēnas. Pulss joprojām ir spēcīgs. Elpošana normalizējas, sāpju nav. Ebens paskatās uz Kristu. Lampas liesma noraustās. Strāvas joprojām nav. Ģeneratori nedarbojas. Taču viņš runāja ar cilvēkiem pa rāciju, kas uzvelkama ar roku, un noskaidroja, ka uzliesmojums uz saules pārtraucis visu elektroapgādi, bet tikai Ziemeļetiopijā.
Viņš lūdz Dievu.
Jo kurš gan spēj virzīt uzliesmojumu uz saules? Un kā tas zināja, ko Hilals grasās darīt?
Viņš lūdz vēl.
Griež zobus.
Būtnes nedrīkst iejaukties.
ANS LIU
Liu nams, Dzjinbao iela 6, 66. dzīvoklis, Pekina, Ķīna
Aņs Liu izlasa Čijoko e-pastu 134 reizes.
Ķermenis nespēj
DREB ULISmirkšķismirkšķis-DREB UL1SDREB ULISDREB UL1S
DREB ULISmirkšķis-DREB ULISDREB ULISDREB ULIS-DREB ULIS
MirkšķisDREBULISmirkšķismirkšķis-mirkšķis-mirkšķisDREBULIS-
mirkšķismirkšķismirkšķisDREBULIS-mirkšķis
DREB ULISDREBULIS-mirkšķis
nespēj nomierināties.
Viņš savā Pekinas patvērumā aizrāpo līdz Čijoko suvenīriem uz mīkstās, sarkanās drānas. Vajag 22 minūtes, lai pārvarētu 78 pēdas. Nekad nav bijis tik slikti. Nekad. MirkšķisDREBULISDREBULISmirkšķis-
mirkšķisDREBULISmirkšķismirkšķis-mirkšķis-mirkšķisDREBULIS-
mirkšķismirkšķismirkšķis-mirkšķis.
Viņš pieskaras viņas matu šķipsnai, un ķermenis joprojām raustās, bet ne tik stipri.
Viņš ne mirkšķismirkšķis negaidīs.
Pēc netīrās bumbas sprādziena DREBULISmirkšķis Sjiaņā, viņa dzimtenē, tik un tā ir kļuvis par karstu.
Viņš ntirkšķis dosies.
Mirkšķismirkšķis paņems savas rotaļlietas DREBULIS un dosies pie mīļotās.