Выбрать главу

-    Labi. - Robs iedzēra malku tējas. - Paskatīsimies vēlreiz. Mēs zinām, ka tieši šeit cilvēki sāka nodarboties ar zemkopību. Pirmo reizi cilvēces vēsturē. Gebekli tuvākajā apkārtnē. Aptuveni astoņus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras, vai ne?

-   Ja. Un mēs zinām, kad un kur apmēram saka nodarboties ar lopkopību…

-Jo tam arheologi atraduši pierādījumus. "Domestikācija bija šoks sistēmai." Izlasīju šo frāzi kādā grāmatā tavā dzīvoklī. Cil­vēku skeleti kļuva mazāki un liecināja par slimībām…

-   J-j-jā, - Kristīne vilcinādamās piekrita. - Cilvēka organisms pielāgojās pārtikai, kurā ir mazāk proteīna, un daudz smagākam darbam, tādēļ ari vērojamas izmaiņas skeletos un ārējā izskatā. Esmu to novērojusi daudzos izrakumos.

-   Tātad domestikācija bija skarbs pārbaudījums. Un pieradi­nātie dzīvnieki palika kaulaināki.

-Jā.

-    Bet… - Robs paliecas uz priekšu. - Astotajā gadu tūkstoti pirms mūsu ēras mainījās ari apkārtējā ainava. Vai ne?

-Jā. Tika izcirsti koki, augsne zaudēja mitrumu, un sākās mil­zīgs sausuma periods. Gluži tāpat kā tagad. Bet pirms tam šeit bija… kā paradīzē. - Kristīne apcerīgi pasmaidīja. - Atceros, ka Francis runāja par Gebekli. Reiz viņš to nosauca par prachtvolle Schafferegion - krāšņu, idillisku apvidu. Te auga meži un pletās pļavas, kur netrūka zvēru un savvaļas augu. Tad mainījās kli­mats, un virsroku guva zemkopība, bet apkārtne kļuva pavisam neinteresanta, tādēļ strādāt nācās vēl smagāk.

Robs izņēma piezīmju bloknotu un lasīja:

-   Un Dievs teica Ādamam: "…nolādēta lai ir tā zeme tevis dēļ, ar mokām tev no tās būs uzturēties visu savu mūžu." Pirmā Mo­zus grāmata, trešā nodaļa, septiņpadsmitais pants.

Kristīne ar rādītājpirkstiem paberzēja deniņus. Viņa izskatījās nogurusi, un tas šķita visnotaļ neparasti. Bet pēkšņi viņa sapuri­nājās un teica:

-    Esmu šo teoriju dzirdējusi arī agrāk: ka stāsts par Ēdeni ir tautas atmiņā saglabāts notikums, alegorija.

-   Tu domā kaut ko līdzīgu metaforai?

-     Daži tā tiešām domā. Ja raugāmies no šāda viedokļa, tad stāsts par Ēdeni apraksta mūsu senčus medniekus, kam bija daudz laika klaiņošanai pa mežiem, augļu un savvaļas augu vāk­šanai… Gluži kā Ādamam un Ievai, kas kaili dzīvoja paradīzē. Bet tad viņi pievērsās zemkopībai, un dzīve kļuva skarbāka. Un tādēļ mūs patrieca no Ēdenes.

Robs noraudzījās, kā divi rokas sadevušies vīrieši gāja pāri til­tiņam, kas veda uz tējas namiņu.

-    Kādēļ cilvēki sāka nodarboties ar zemkopību?

Kristīne paraustīja plecus.

-    Neviens nezina. Tas ir viens no lielākajiem vēstures noslē­pumiem. Taču pirmsākumi meklējami šeit, šajā Anatolijas nostū­rī. Pirmās cūkas pieradinatas Čajeni apmetnē, septiņdesmit jūdžu attālumā no šejienes. Liellopus pieradināja tālāk uz rietumiem, Čatalhejikā.

-    Un ka tas saistīts ar Gebekli?

-    Sarežģīts jautājums. Taisni jābrīnās, ka mednieki izveido­juši šādu vietu. Taču tā pierāda, ka dzīve pirms zemkopības ra­šanās bijusi visnotaļ viegla. Medniekiem bija laiks apgūt māk­slu, skulptūras, izsmalcinātus zīmējumus. Tas bija milzu lēciens uz priekšu. Lai gan… viņi neprata taisit podus. - Saulē iemir­dzējās Kristīnes sudraba krustiņš. - Savādi. Protams, attīstījās arī seksuālā dzīve. Gebekli atrodami daudzi erotiski attēli. Dzīv­nieki un vīrieši ar milzu failiem. Kailas sievietes ar ieplestām kā­jām…

-   Varbūt viņi ēduši no laba un ļauna atzīšanas koka? - pajau­tāja Robs.

Kristīne pieklājīgi pasmaidīja.

-Varbūt.

Kādu bridi abi klusēja. Kristīne nervozi pagriezās pa kreisi, kad garām pagāja melnīgsnējs policists ar tarkšķošu rāciju. Robs prātoja, kādēļ viņus pārņēmusi tāda paranoja. "Mēs neesam iz­darījuši neko sliktu. Bet Kiribali radijās tik draudīgs… Un ko gri­bēja tie viri, kas novēroja dzīvokli?" Viņš aizgaiņāja bailes. Jāķe­ras pie lietas.

-    Vēl mums palika ģeogrāfija.

-   Jā. - Kristīne palocīja galvu. - Topogrāfija ari ir svarīga.

-   Gebekli nav četru upju.

-    Nav gan. Tikai viena. Taču tā ir Eifrata.

Robs atminējās, ko bija lasījis interneta kafejnīcā.

-    Zinātnieki allaž uzskatījuši, ka Ēdene, ja tāda vispār jebkad pastāvējusi, atradusies starp Tigru un Eifratu. Tā sauktajā auglī­gajā puslokā. Seno civilizāciju šūpulī. Turklāt Eifrata ir pieminē­ta Pirmajā Mozus grāmatā, proti, tā iztekot no Ēdenes.

-Tā ir. Vēl kartē ir kalns.

-   Taura kalni.

-            Eifratas izteka, uz austrumiem no Ēdenes, - Kristīne piekri­ta. - Leģendas apgalvo, ka austrumos Ēdeni sargājuši kalni. Ja raugāmies no Gebeklitepes puses, tad Taura kalni ir uz austru­miem.

Kristīne izņēma no somas savu piezīmju grāmatiņu un nola­sīja dažus ierakstus:

-             Labi. Lūk, vēl. Seno asīriešu tekstos pieminēta Bet-Ēdena, tā sauktais Ēdena nams.

-    Kas tas tāds?

-Tā ir, drīzāk gan jasaka, bija aramiešu valstiņa Eifratas upes likumā uz dienvidiem no Karhemišas. Tātad piecdesmit jūdžu at- talumā no Šanliurfas.

Uz Robu šī informācija atstāja iespaidu - Kristīne bija pētijusi nopietnāk par viņu.

-    Atradi vēl kaut ko?

-     Mes zinām par Ādamu un Ievu Hārana. Taču Ēdena ir aprakstīta no tikai Pirmajā Mozus gramatā, bet ari Ķēniņu grā­mata. - Pāršķīrusi savas piezīmju grāmatiņas lapas, Kristīne la­sīja: - "Vai tie pagānu dievi tos glābuši, ko mani tēvi izpostī­juši, Gozanu un Hāranu un Rezefu un Ēdena bērnus, kas bija Telasarā?"

-    Atkal Hārana?

-   Ja, Hārana. - Kristīne paraustīja plecus. - Savukārt Telasa- ra, iespējams, ir mūsdienu Rusafa.

-   Cik tālu tā ir?

-   Divsimt jūdzes uz dienvidrietumiem.

Robs šķita sajūsmināts.

-   Tātad Gebekli sanak uz austrumiem. Un Ēdene bija austru­mos. Bet… ko nozīmē pats Ēdenes nosaukums? Ebreju valodā tas ir "prieks"…

-    Taču šumeru sakne patiesībā ir "eddin". Tātad "stepe", "plato" vai "līdzenums".

-   Piemēram… I lāranas līdzenums?

-    Iespējams, tas ir Hāranas līdzenums. Kura mēs atklājām…

-    Gebeklitepi. - Robs juta, kā uz muguras izspiežas sviedru lāses. Rīts bija loti karsts, pat vēsajos tējas namiņa dārzos. - La­bi. Tātad pēdējais pavediens ir saistība ar Bībeles tekstu.

-   Tiek uzskatīts, ka šeit dzīvojis Abraāms. Viņš noteikti ir sais­tīts ar Hāranu, jo tas aprakstīts Pirmajā Mozus grāmatā. Musul­maņi uzskata, ka Urfa ir senā kaldeju Ūra. Un ari tā ir pieminēta Pirmajā Mozus grāmatā. Šim nelielajam reģionam ir daudz vai­rāk saikņu ar Pirmo Mozus grāmatu nekā jebkuram citam Tuva­jos Austrumos.

-   Skaidrs. - Robs apmierināts pasmaidīja. - Ņemot vērā saik­ni ar Bībeli, vēsturi un leģendām, reģiona topogrāfiju un pāreju uz. vietsēžu dzīvi, kā ari izrakumu laukumā iegūtos datus, atmi- nojums ir mums rokā. Vai ne? Katrā ziņa Franča minējums mums ir… - Robs pacēla rokas ka burvis, kurš gatavs parādit triku. - Ge­bekli ir Ēdenes dārzs!

Kristīne pasmaidīja.

-    Metaforiski.

-   Metaforiski, taču pārliecinoši. Šeit sākas cilvēka krišana grē­kā. No mednieka brīvības līdz zemkopja mokām. Un šis stāsts ap­rakstīts Pirmajā Mozus grāmatā.

Kādu brīdi abi klusēja, bet tad Kristīne teica:

-Taču labāk būtu teikt, ka Gebekli ir… templis Ēdenes apkārt­nē, nevis pats Ēdenes dārzs.