Kristīne to uztvēra ka izaicinājumu.
- Kāpēc?
-Jūsu pašu labā, citādi iepisieties lietās, kuras nepavisam nesaprotat. Ši ir… - Kiribali ar rokas mājienu norādīja uz klintīm sev aiz muguras, uz citadeli ar divām korintiešu kolonnām un tumšām alām. - Ši ir sena vieta, kas glabā daudzus noslēpumus. Senas kaislības, ko jums neizprast. Jo vairāk iesaistīsieties šajā lietā, jo lielākās briesmas nonāksiet.
- Mani neviens nepadzīs no šejienes, - papurinājusi galvu, paziņoja Kristīne.
Kiribali sadrūma.
-Jūs rīkojaties muļķīgi. Esat pieraduši pie… Starbucks kafijas… klēpjdatoriem un… dīvāngultām. Pie ērtībām. Te ir senie austrumi. Jums to nesaprast.
- Bet jūs teicāt, ka vēlēsieties mūs iztaujāt…
- Jūs neesat aizdomās turamie! - Detektīvs sadrūma vēl vai- rak. - Man jūs neesat vajadzīgi.
Kristīni tas nenobiedēja.
- Piedodiet, taču es nepieļaušu, ka man dod pavēles. Ne jūs, ne kāds cits.
Detektīvs pievērsās Robam.
- Tad es apelēšu pie vīriešu loģikas. Mēs zinām, kā sievietes…
Izslējusies krēslā, Kristīne iesaucās:
- Es gribu noskaidrot, kas glabājas velves! Muzejā!
Niknums balsi apklusināja turku detektīvu, viņa sejā parādi- jās neparasts mulsums. Tad viņš sadusmojās un paskatījās ap- kart, it kā meklētu kādu atbalstītāju, taču tējnīcas terasē bija palikuši tikai divi tukli viri, kas stūri smēķēja ūdenspipi. Gurdi lūkodamies uz Robu, viņi smaidīja.
Kiribali piecēlās. Pēkšņi. Viņš izņēma no glīta ādas maka Turcijas liru un uzmanīgi nolika uz galda.
- Pateikšu skaidri un gaiši, lai jus saprastu. Jus tikāt manīti Gebekli izrakumu laukumā. Pagājušajā nedēļā.
Robu pārņēma nemiers. Ja Kiribali to zināja, tad viņiem tiešām draudēja nepatikšanas.
- Man ir draugi kurdu ciematos, - detektīvs turpināja.
- Mēs tikai meklējām… - Kristīne iesāka.
- Jus meklējāt tikšanos ar sātanu. Ebrejietei tas būtu jazina. - Vardu "ebrejiete" Kiribali izrunāja šņācoši - gluži kā čūska. - Mans pacietības mērs… nav bezgalīgs. Ja lidz rītam nebūsiet aizbraukuši no Šanliurfas, tad attapsieties turku cietuma kamerā. Tur jūs sapratīsiet, ka dažiem maniem kolēģiem Turcijas republikas tieslietu sistēmā nav tik humāna attieksme pret ārzemniekiem kā man. - Viņš pasmaidīja tik skarbi, cik vien iespējams, un tad devās prom. Garām kuplām sārtām rozēm, notraucot vairākas ziedlapiņas.
Kādu bridi Robs ar Kristīni sēdēja klusēdami. Robs juta, cik nenovēršami tuvojas briesmas - šķita, ka viņš pat dzird brīdinošus taures signālus. "Kādās nepatikšanās esam iepinušies? No žurnālistikas viedokļa raugoties, notiekošais ir lielisks, bet - vai tā dēļ ir vērts riskēt?" Domās Robs devās atpakaļ uz Irāku un at- cerejās spridzinātāju pašnāvnieci Bagdādē. Tā bija glīta, jauna sieviete ar tumšiem, gariem matiem un koši sarkanām, pilnīgām lūpām. "Spridzinātāja, kas lieto lūpukrāsu". Viņa uzsmaidīja Robam, gandrīz pavedinoši, un tad pasniedzās pēc slēdža, lai nogalinātu visus apkārtējos.
Robs nodrebinājās, taču šis briesmīgās atmiņas palīdzēja pieņemt lēmumu. Viņam pārāk bieži draudēts. Pārāk bieži likts bēgt. Varbūt šoreiz vajadzētu palikt un pārvarēt bailes.
Kristīne pat nešaubījās.
- Es nekur nebraukšu.
- Mūs arestēs.
- Par ko? Par braukšanu ar automašīnu naktī?
- Mēs ielauzāmies izrakumu laukumā.
- Par to mus cietumā iemest nevar. Viņš blefoja.
- Tiešām nezinu, - Robs iebilda. - Es ne…
- Bet viņš ir tāds nīkulis, vai ne? Tā ir tikai spēle…
- Nīkulis? Kiribali? - Robs noteikti papurināja galvu. - Nebūt ne! Es mazliet painteresējos par viņu, apjautājos cilvēkiem. Viņu ciena, daži no viņa pat baidās. Šis detektīvs esot labs šāvējs. Ar tādu nav prātīgi sanīsties.
- Bet mēs nevaram doties prom, kamēr neesam visu noskaidrojuši!
- Tu runā par tām velvēm un muzeju? Ko tas viss nozimē?
Pienaca viesmīlis, acīmredzot gaidīdams, ka viņi ies prom, taču Kristīne pasūtināja vēl divas glāzes saldas rubīnkrāsas tējas. Tad viņa teica:
- Es runāju par pēdējo ierakstu piezīmju bloknotā. "Čajeni galvaskausi, cf. Orrn Keller." Esi dzirdējis par Čajeni galvaskausiem?
- Nē, - atzinās Robs. - Stāsti!
- Čajeni ir vēl viena slavena arheoloģisko izrakumu vieta. Gandrīz tikpat sena kā Gebekli. Apmēram simts jūdzes uz ziemeļiem. Tur pirmo reizi pieradinātas cūkas.
Viesmīlis nolika uz galda divas glāzes un divas sudraba karotītes. "Vai, dzerot pārāk daudz tējas, var saindēties?" iedomājās Robs.
Kristīne turpināja stāstīt:
- Izrakumus Čajeni saka amerikāņi. Pirms dažiem gadiem viņi zem vienas no galvenajām telpām atklāja galvaskausu un gabalos sadalītu skeletu slāni.
- Tie bija cilvēku galvaskausi?
- Un dzīvnieku kauli arī, - pamājusi ar galvu, sacīja Kristīne. - Testi apliecināja, ka tajā vietā lietas cilvēku asinis. Tagad to sauc par Galvaskausu kambari. Franci sajūsmināja Čajeni apmetne.
- Tātad?
- Atradumi Čajeni apliecina, ka tur upurēti cilvēki. Strīdīgs apgalvojums. Kurdi nevēlas domāt, ka viņu senči bijuši… tik asinskāri. Neviens tā nevēlas domāt! Taču lielākā daļa ekspertu uzskata, ka Galvaskausu kambarī atrastie kauli palikuši pēc cilvēku upurēšanas rituāliem. Čajeni iemītnieki buvējuši savus namus uz kauliem, savu upuru kauliem.
-Jauki.
Kristīne iemaisīja tējā cukuru.
- Līdz ar to varam izskaidrot pēdējo ierakstu Franča bloknotā. F.desas velves.
- Kā, lūdzu?
-Tā Šanliurfas muzeja kuratori dēvē visneizprotamākos atradumus, kas attiecināmi uz pirmsislāma periodu. Šo nodalījumu dēvē par Edesas velvēm.
Robs savilka seju grimasē.
- Piedod, Kristīne, bet es neko nesaprotu.
- Šanliurfai savulaik bijuši dažādi nosaukumi, - Kristīne paskaidroja. - Krustneši un grieķi to sauca par Edesu. Kurdi deva Rihas vardu. Arābi pilsētu devēja par al-Ruhu jeb praviešu pilsētu. Savulaik lietots ari nosaukums Orra; ta ir grieķu vārda transliterācija. Tātad Edesa nozīmē Orras pilsētu.
- Un Keller?
- Tas nav uzvārds! - Kristīne triumfējoši pasmaidīja. - Tas ir vācu valodas vārds un nozīmē "pagrabs", "pagrabstāvs", "velve". Francis to uzrakstīja ar lielo burtu, jo vācu valodas gramatikas likumi paredz lietvārdu rakstīšanu ar lielo sākuma burtu.
- Manuprāt, es sāku saprast…
- Rakstot "Orra Keller", Francis domāja par Edesas velvēm. Pagrabu Urfas muzejā!
Kristine atslīga krēslā, bet Robs paliecās uz priekšu.
- Tātad viņš gribēja mums pateikt, ka Edesas velvēs glabajas kaut kas svarīgs. Vai tad mēs to jau nezinājām?
- Kādēļ Francis to ierakstīja bloknotā? Vai bija nepieciešams atgādināt sev par kaut ko īpašu? Turklāt… ko nozīmē "cf."?
-Con… con…
- Tas ir no latīņu valodas un nozīmē "salīdzināt" vai "pretstatīt". Zinātnieki mēdz lietot šādu saīsinājumu. Francis mudina salīdzināt slavenos Čajeni galvaskausus ar kaut ko, kas atrodams muzeja velvēs. Taču tur nav, vismaz, nebija, nekā svarīga. Ieradusies šeit, es pati izpētīju visus muzeja arhīvus. Bet, - Kristīne izstiepa rādītājpirkstu kā skolotāja, - jāatceras, ka Francis Gebekli- tepē veica arī slepenus izrakumus, turklāt īsi pirms slepkavības. - Viņas seja satraukumā, varbūt pat dusmās, pietvīka.