Ielicis telefonu kabatā, Robs arī pats paņēma rokā vienu no krūkām. Ta izrādījās pārsteidzoši smaga. Viņam gribējās zināt, kas krūkā glabāts. Varbūt kāds šķidrums? Graudi? Medus? Sagāzis kruku, viņš nopētīja kakliņu. Tas bija aizbāzts un aizzīmogots.
- Vai varam atvērt?
- Uzmanīgi…
Brīdinājums nāca par vēlu. Šķita, ka krūka pēkšņi nodreb. Viņš to bija sagāzis pārāk strauji. Kakliņš it kā nošalca un nokrita uz grīdas, bet sprauga senā poda malā kļuva arvien dziļāka. Kruķa burtiski sadrupa Robam rokās, un lauskas izbira gridas putekļos.
- Ak Dievs! - Smaka bija derdzīga. Robs piespieda jakas piedurkni degunam.
Kristīne uzspīdināja lukturīša gaismu krūkas saturam.
- Sasodits!
Uz grīdas gulēja sīks ķermenītis. Cilvēka ķermenis. Zīdainītis embrija pozā. Tas bija daļēji mumificējies un daļēji atgādināja viskozu šķidrumu. Pat visu daudzo gadsimtu gaitā tas nebija pilnībā satrūdējis. Smaka bija tik neizturama, ka Robs sāka rīstīties. No galvaskausa āra plūda burbuļojošs šķidrums.
- Paskaties sejā! - iesaucas Kristīne. - Paskaties sejā!
Robs iespīdināja gaismas staru zīdainim sejā. Tā bija sastingusi klusā kliedzienā. Tas bija mirstoša bērna kliedziens, kas atbalsojās cauri divpadsmit tūkstošiem gadu.
Pēkšņi telpu piepildīja gaisma, trokšņi, balsis. Pagriezies Robs velves dziļumā ieraudzīja vairākus vīriešus ar šaujamajiem un dunčiem. Viņi tuvojās.
Divdesmit sestā nodaļa
Hjūgo de Savarijs izrādījās ļoti elegants profesors. Foristers bija gaidījis nevīžīgi ģērbušos vīreli, kam ir žakete ar ādas ielāpiem uz elkoņiem un blaugznām nosēti pleci. Bet šis Kembridžas mācībspēks bija dzīvespriecīgs, jauneklīgs, graciozs un radīja iespaidu par nodrošinātu labklājību.
Acīmredzot to deva grāmatas - populārzinātniski sacerējumi par sātanismu, kultiem, kanibālismu un citām līdzīgām tēmām, kas izrādījās komerciāli veiksmīgas. Iespējams, tādēļ aizvainotie akadēmiskas sabiedrības locekļi pret viņu izturējās visai noraidoši - vismaz Foristeram tā šķita, spriežot pēc lasītajām atsauksmēm.
Tieši de Savarijs bija ieteicis pusdienot šajā modernajā japāņu restorānā netālu no Soho. Foristers elektroniskā pasta vēstulē bija lūdzis tikšanos, kad vien profesoram būtu izdevīgi. Profesors labprāt piekrita un pat piedāvāja izmaksāt. Patiešām lieliski, jo parasti Foristers ievāca informāciju restorānos, kas bija vismaz piecreiz lētāki.
De Savarijs aizrautīgi tiesāja melno mencu miso mērcē. Viņi sēdēja uz ozolkoka sola pie pašas bāra letes, kas ieskāva virtuves zonu. Tajā atradās lieli, nomelnējuši grili, pie kuriem strādāja drūmi un neganti japāņu šefpavāri, kas ar biedējoši lieliem nažiem smalcināja dārzeņus. Profesors pievērsās Foristeram.
- Ka gan kriminālisti zināja, ka tas ir damu?
Profesors runāja par šķidrumu Kaslrigā atrastajā pudelītē. Foristers neveiksmīgi mēģināja ar irbulīšiem satvert kādu gabaliņu svaiga kalmāra.
- Londona bija jāizmeklē vairākas nežēlīgas slepkavības, vienā no tām upurēts afrikāņu bērns. Tādējādi laboratorijas puiši jau agrāk iepazinušies ar terminu "damu".
- Tā nabaga bērna līķis bez galvas tika atrasts Temzā?
- Jā. - Foristers iemalkoja siltu sakē. - Damu acīmredzot ir koncentrētas upurēto cilvēku asinis. Vismaz tā teica patologs.
- Tā arī ir. - Tobrīd virtuves zonā liela auguma japanis milzu ātrumā ķidāja bāli sārtu zivi. - Šādas slepkavības ir visnotaļ pretīgas. Āfrikā katru gadu mirst simtiem bērnu. Vai jūs zināt, ko tieši viņi dara ar bērniem?
- Cik man zināms, viņiem nocērt locekļus…
-Jā, bet viņi tanī brīdī vēl ir dzīvi. Turklāt tiek nogrieztas arī ģenitālijas. - De Savarijs iemalkoja alu. - Dzīvo upuru kliedzieni pastiprinot rituālās slepkavības speķu. Vai nomēģināsim gabaliņu šīs dzeltenspuru tunzivs steika?
- Kā, lūdzu?
Tā vien šķita, ka šī supermodernā restorāna galvenā ideja ir nelielu porciju pasūtināšana. Maltīti pasūtina nevis uzreiz, bet gan pakāpeniski, kamēr klients jūtas paēdis. Jocīgi. Foristers nekad tādā vietā nebija pusdienojis un prātoja, kam ir pa kabatai šis restorāns, kur pasniedz mīkstčaulas krabja suši, kas piegādāts no Aļaskas, kā ari toro ar sparģeļiem un sevrjugas kaviāru.
- Garneļu tempura ir dievīga, - sacīja de Savarijs.
- Esiet tik laipns un ēdienu pasutiniet jus, - atbildēja Foristers. - Un izstāstiet, ko domājat par slepkavību…
De Savarijs sadrūmis pasmaidīja.
-Ja, protams. Lekcija sākas trijos. Ķersimies pie lietas!
- Tātad, ko jūs domājat?
- Šie slepkavas šķiet kā apsēsti ar cilvēku upurēšanu.
- To mēs jau zinām.
-Taču ta ir ekscentriska tieksme samest visu vienā kaudzē.
- Kā, ludzu?
- Viņi izvēlas dažādu tautu upurēšanas rituālus. Meles izgriešana, iespējams, nāk no skandināviem, galvu aprok japāņi vai izraēlieši. Matu noskūšana aizgūta no actekiem, bet Dāvida zvaigzne ir saistīta ar Zālamanu.
Pienāca jauniņa taizemiešu viesmīle, un de Savarijs pasutinā- ja nākamo porciju. Viesmīle pakniksēja un aizgāja. De Savarijs atkal pievērsās Foristeram.
- Un tagad esam atraduši damu, kas aprakts upurēšanas vieta. Tā rīkojas afrikāņu burvji pirms īstās rituālās nogalināšanas. Damu tiek aprakts svētītā zemē, un pēc tam viņi veic upurēšanu.
- Tātad… jūs uzskatāt, ka viņi slepkavos vēl?
- Dabiski! Jus tā nedomājat?
Foristers nopūtās un piekrītoši palocīja galvu. "Protams, banda rīkosies atkal."
- Un ko jus teiksiet par Elles uguņu klubu?
- Neesmu īsti pārliecināts. Šie slepkavas acīmredzot mekle kaut ko, kas saistīts ar Elles uguņu klubu. Tikai mums nav skaidrs, ko tieši viņi meklē.
Uz ozolkoka galda viņiem priekšā tika nolikti trīs šķīvji. Aromāts bija lielisks. Foristers ilgojās, kaut tiktu servēta ari karote.
- Patlaban, - de Savarijs turpināja, - varu vispārīgi pastāstīt par šiem sātaniskajiem kultiem un par šo grupējumu psiholoģiju. Visbiežāk šie cilvēki nāk no vidusslāņa vai pat augstākajām sabiedrības kārtām. Mensons un viņa sekotāji bija nevis nelietīgi padibeņu pārstāvji, bet gan bagātnieku bērniņi. Tieši garlaikotie, izglītotie bagātnieki pastrādā visdrausmīgākos noziegumus. Varam vilkt paralēlēs, piemēram, ar Bādera un Meinhofas grupējumu Vācijā. Baņķieru, miljonāru, uzņēmēju dēli un meitas. Elites atvases.
- Un Bin Ladens…
- Tieši tā! Bin Ladens ir gudrs, harismātisks slavena miljardiera dēls, taču viņu vilināja nihilistiska kais, psihopātiskākais is- lāma atzars.
- Tātad jūs saskatāt paralēles ar Elles uguņu klubu?
De Savarijs veikli ar irbuļiem iebāza mutē vairākus dzelten- spuru tunzivs gabaliņus. Foristeram izdevās paveikt to pašu. Izrādījās, ka zivs ir neticami garda.
-Jums atkal taisnība. Elles uguņu klubs bija gluži vai paraugs, ja tā varētu teikt, mūsdienu boti chic bon genre nāves kultiem. Angļu aristokrāti, visnotaļ talantīgi cilvēki - rakstnieki, valstsvīri, zinātnieki -, kas labprātīgi nododas grēkam. Varbūt mērķis ir epzttcr Ies bourņcois?
- Bet daži apgalvo, ka Elles uguņu klubs bija dzērāju pulcēšanās vieta. Uzdzīvotāju pulciņš.
Profesors papurināja galvu.