Tālāk viņam izdodas piedabūt tos iet uz viņa mājām, kad pēkšņi 5. pantā: „Un tie aicināja Latu ārā un sacīja: „Kur ir tie vīri, kas pie tevis iegriezās naktī?'"' Rakstītājs sauc viņus „vīri".
Tālāk 10. pants: „..tie vīri izstiepa savas rokas un ievilka Latu pie sevis namā, un durvis tie aizbultēja."
11. pants: „..tie, kas atradās nama vārtos, tika sisti ar aklumu, gan mazie, gan lielie, tā ka tie nevarēja vārtus pat atrast."
Fragmentā, kur rakstītājs sākumā runā par diviem eņģeļiem, pēc tam par diviem vīriem un beidzot par diviem vīriem, kuri nolaupa cilvēkiem acugaismu, trūkst precizitātes. Pēc Bībeles - lai paveiktu tādu brīnumu, vajadzīgs vismaz viens eņģelis. Lūk, dārgais Misei, vēl viens piemērs par sajukumu Zemes rakstos. Šie vīri bija no Tio-bas. Tā mēs vadījām un palīdzējām ebrejiem, jo būtu negods ļaut tik garīgi attīstītai tautai nogrimt atpakaļ neziņā un mežonībā tikai tādēļ, ka tā nejauši pieļāvusi kļūdu, ierodoties uz planētas, kas nebija viņiem piemērota. Mēs palīdzējām arī nākamajos gadsimtos, un rakstītāji to ir centušies izskaidrot aprakstos, no kuriem veidojusies Bībele. Parasti viņi to darīja godprātīgi, bet dažkārt sagrozīja faktus, lai arī ne ar ļaunu nolūku. Vienīgās reizes, kad izkropļojumi tika radīti ar nodomu un ļoti īpašiem iemesliem, bija, kā jau minēju, katoļu baznīcas sinodēs - Nicā mūsu ēras 325. gadā, Konstantino-polē 381. gadā, Efīzē 431. gadā un Šalkedonā 451. gadā.
Bībele nav Dieva grāmata, kā daudzi uz Zemes tic. Tā ir senās vēstures dokuments, ļoti pārveidots un pilns ar izpušķojumiem, ko pievienojuši no sākotnējiem atšķirīgi rakstītāji. Piemēram, atgriezīsimies pie Ēģiptes un eksoda21 laikiem, kas interesē Zemes cilvēkus. Pirms doties tālāk, es tev un citiem atjaunošu patiesību par to.
Starpplanētiešu pēcteči Ēģiptē ir kļuvuši par ebrejiem (šis vārds nāk no viņu planētas nosaukuma - Hebra). Kopš ierašanās uz jūsu planētas šī rase pieredz lielas grūtības - toreiz un tagad. Salīdzinājumā ar citām rasēm ebreji ir inteliģenti, viņiem ir atšķirīga reliģija, un viņi nesajaucas ar citām rasēm - laulības gandrīz vienmēr notiek starp savas rases cilvēkiem. Nežēlīgā Universālā likuma dēļ ebreji vienmēr ir cietuši no vajāšanas, sevišķi pēdējos laikos. Tāpēc viņu astrālie ķermeņi tika atbrīvoti un spēja doties uz augstāk attīstītajām planētām, kurām viņi arī pieder.
Kā zināms, grupa ebreju ar Jāzepu, Jēkaba dēlu, gāja uz Ēģipti, kur uzsāka darboties, bet tas beidzās ar ēģiptiešu naidu. Un vienmēr viens un tas pats iemesls - inteliģences un it īpaši solidaritātes trūkums nelaimē. Tāpēc bija vajadzīga rīcība!'1
11. Kas bija Jēzus Kristus?
„Tas notika faraona Seta Pirmā laikā. Cilvēki uz Zemes bija kļuvuši materiālisti. Ēģiptes un arī Grieķijas augstākajā sabiedrībā lietoja narkotikas, sakari ar dzīvniekiem nebija retums. Tas ir absolūti pret dabu un Universālo likumu. Tā kā drīkstam palīdzēt, kad tas nepieciešams, mēs nolēmām mainīt vēstures kursu, jo zem postošās ēģiptiešu kundzības ebreji nevarēja attīstīties kā brīvi cilvēki. Tāpēc tika sūtīts spējīgs, taisnīgs vīrs, kurš izvestu viņus no Ēģiptes atpakaļ uz zemi, kur tie bija dzīvojuši pēc ierašanās uz Zemes.
Uz planētas Naksiti (astotās kategorijas planēta) tikko bija nomiris Ksiokstins, un viņa astrālais ķermenis gaidīja reinkarnāciju uz Tiohu, kad tika paziņots, ka viņam jākļūst par ebreju atbrīvotāju. Ksiokstins piekrita. Kā Mozus viņš devās uz Zemi - piedzima Ēģiptē ēģiptiešu vecākiem, viņa tēva amats bija līdzvērtīgs mūslaiku jaunākajam leitnantam armijā. Mozus nepiedzima kā ebrejs - tā ir vēl viena Bībeles kļūda. Stāsts par ebreju bērniņu, kas atstāts viļņu varai un ko izglābj princese, ir romantisks, bet nav patiess,” Tao strikti piebilda.
„Cik žēl!” iesaucos. „Man allaž ir paticis šis stāsts - tik brīnišķīgs kā pasaka!"
„Pasakas ir jaukas, Mišel, bet tev jānodarbojas ar Patiesību, nevis fantāzijām. Apsoli man, ka stāstīsi tikai Patiesību!”
„Protams, Tao! Tavas norādes izpildīšu līdz pēdējam sīkumam."
„Tātad Mozus piedzima kā ēģiptietis militārā ģimenē. Viņa tēvu sauca Latotes. Līdz desmit gadu vecumam Mozus bieži rotaļājās ar ebreju bērniem. Viņš bija patīkams un draudzīgs, tāpēc ebreju mātes viņu iemīļoja un lutināja ar saldumiem, bet viņš mīlēja savus ebreju draugus kā brāļus. Protams, tādēļ viņš tika iemiesots, tomēr tev jāsaprot, ka pēc tam, kad bija redzējis savu dzīvi kā Mozum nozibam acu priekšā un to pieņēmis, bērnība no atmiņas tika izdzēsta - viņš izgāja cauri, kā saka nagas, aizmirstības upei. Tā notiek gan tad, ja iespējamā reinkarnācija tiek pieņemta, gan tad, ja netiek. Protams, tam ir iemesls.
Ja, piemēram, tu atcerētos, ka ap četrdesmit gadu vecumu autoavārijā zaudēsi sievu un divus bērnus un būsi piekalts ratiņkrēslam, tas varētu rosināt domu par pašnāvību, nevis stāšanos pretī liktenim, vai tamlīdzīgu neprātīgu domu. Tā filma ir dzēsta mazliet līdzīgi tam, kā notiek ar magnetofona ierakstu. Reizēm nejaušības dēļ viss neizdzēšas, un tu dzirdi īsus fragmentus no ieraksta. Protams, līdzības, kādās runāju, tev var šķist savādas, tomēr ceru, ka tu saproti, ko ar to domāju. Šis process saistās ar elektrofotoniku, kas cilvēkiem uz Zemes pagaidām vēl neko nenozīmē. Tas bieži notiek filmās, ko Augstākā patība rāda astrālajam ķermenim, tādēļ daudzi stāsta, ka dažkārt ir to jau redzējuši vai dzirdējuši un zina, kas sekos. Šo sajūtu sauc dežavū -kaut kas tāds, kas šķiet piedzīvots iepriekš."
„Jā, es saprotu, ko tu gribi teikt,” domīgi sacīju. „Visdīvainākais tāds piedzīvojums ar mani notika franču ekvatoriālajā Āfrikā, pie Čadas robežas. Toreiz dienēju armijā, un mēs atradāmies manevros sešsimt kilometru no bāzes. Sēdējām transportmašīnas aizmugurē, ceļu neredzēju, bet piepeši to pazinu. Jutos kā hipnotizēts! Zināju, ka ceļa galā, kas beidzās ar taisnleņķa pagriezienu, ieraudzīšu salmu būdiņu mango koka pavēnī. Patiešām, kad mašīna pagriezās, tur tā bija! Pēc tam vairs neko nepazinu. Mans blakussēdētājs apvaicājās, vai nejūtos labi, jo izskatos pavisam bāls. Izstāstīju, ko biju piedzīvojis. Biedrs teica: „Varbūt būsi te bijis kā bērns.” Zināju, ka mani vecāki Āfrikā nekad nav kāju spēruši, tomēr notikums uz mani bija atstājis tik spēcīgu iespaidu, ka uzrakstīju viņiem vēstuli. Atbilde, kā jau paredzēju, bija noliedzoša. „Arī bez mums tu, protams, tur nebiji," vecāki rakstīja. Tad mans draugs ieminējās, ka es varbūt esmu atcerējies kaut ko no savas iepriekšējās dzīves. Viņš ticēja reinkarnācijai.
Ko tu, Tea, par to domā?"
„Es jau par to nupat runāju. Samērā garš tavas filmas segments nebija izdzēsts, un es priecājos, jo tas ļoti labi ilustrē to, ko tikko stāstīju par Mozu. Viņš gribēja palīdzēt ebrejiem, bet, tā kā izvēlējās ieiet tajā pasaulē kā jaundzimis mazulis, viņam vajadzēja aizmirst savas dzīves gājumu. Tomēr retos gadījumos - tādos kā šis -astrālais ķermenis ir tik piesātināts ar zināšanām un pieredzi no iepriekšējām dzīvēm, ka nav problēmu pielāgoties tam, kas būs jāapgūst jaunajā fiziskajā ķermenī. Mozum bija priekšrocības arī tajā ziņā, ka viņš tika sūtīts labā skolā, bija sekmīgs mācībās un varēja turpināt izglītību daudz augstākā zinātņu skolā, ko vadīja priesteri un ēģiptiešu eksperti. Tolaik ēģiptiešiem vēl bija augstskolas, kas rūpējās par ļoti ierobežotu eliti, kas apguva dažas mācības, ko Tots pirms ilga laika bija atvedis no Atlantīdas.
21
Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē. (Vecās Derība, 2. Mozus grāmata - jūdu aiziešana no Ēģiptes.)