Beidzot garīdznieki un tie, kurus viņi sauca par praviešiem, uzzināja par Jēzus piedzimšanu. Pateicoties zvaigznes un eņģeļu fenomenam, pravieši pavēstīja ļaudīm par Mesijas piedzimšanu, nosaucot viņu par jūdu ķēniņu.
Hērodam, kā vairumam vadoņu, visur bija spiegi. Kad viņi paziņoja par šiem neticamajiem notikumiem, ķēniņš nobijās. Tajos laikos cilvēka dzīvībai vadoņu acīs nebija nekādas vērtības, un llērods bez sirdsapziņas pārmetumiem pavēlēja nogalināt 2606 zīdaiņus. Kamēr pavēle tika izpildīta, mēs gaisakuģī evakuējām hipnozes stāvoklī Mariju, Jāzepu un Jēzus bērniņu, kā arī divus ēzeļus, un atstājām viņus netālu no Ēģiptes.
Nu, vai saproti, kā ir sagrozīti fakti?" jautāja Tao un turpināja: „Vēl ir detaļas, ko vēstīja apzinīgi, taču tās nav precīzas informācijas trūkuma dēļ. Paskaidrošu.
Izrādījās, ka Jēzus bērniņš brīnumainās piedzimšanas dēļ bija īpašs, patiesībā viņš bija Mesija. Tā mēs saistījām cilvēku iztēli. Taču, kad bērns ir piedzimis, viņa astrālais ķermenis nevar zināt visu, ko zinājis iepriekš. Tā bija arī ar Mozu, tomēr viņš bija izcila persona.
Mums vajadzēja sūtni, kurš spētu pārliecināt cilvēci, ka aiz šīs dzīves ir vēl cita - caur astrālā ķermeņa reinkarnāciju un tamlīdzīgi. Tas vairs nebija vispārzināms, tāpēc civilizācija uz Zemes pēc Atlantīdas pazušanas arvien vairāk degradējās. Tu, Mišel, zini, ka, skaidrojot kaut ko nemateriālu, pat labākais draugs var kļūt skeptisks. Cilvēki vēlas materiālu pierādījumu un tic tikai tam, ko redz. Lai nodotu savu ziņu, mums vajadzēja kādu, kurš uzvedas kā neparasta būtne, kāds no debesīm, un dara brīnumus. Tādam ticētu, viņa mācībās ieklausītos.
Astrālais ķermenis, ko iemieso bērnā, iziet caur aizmirstības upi, un viņa agrākās materiālās zināšanas tiek izdzēstas. Tādēļ Betlēmē dzimušais bērns nespētu veikt brīnumus, pat ja dzīvotu līdz simt gadiem. Tomēr viņš, tāpat kā Mozus, bija pārāka būtne. Pierādījums tam - jau divpadsmit gadu vecumā Jēzus pārsteidza tempļa farazejus. Tāpat kā ļoti jauni cilvēki tagad uz Zemes tiek saukti par ģēnijiem, jo šķiet, ka viņiem galvā ir kalkulators, Jēzus bija cilvēciska būtne ar augsti attīstītu astrālo ķermeni. Tomēr, pat ja viņš būtu mācījies visizcilākajās skolās uz Zemes [piemēram, starp nagām), viņš nevarētu iegūt zināšanas, lai atdzīvinātu mirušos vai izārstētu slimos.
Uz Zemes daudzi tic, ka no divpadsmit gadu vecuma līdz atgriešanās laikam Jūdejā Jēzus skolojās Indijas un Tibetas klosteros - tā viņi cenšas izskaidrot intervālu, kas atrodams Bībelē, kad Jēzus pazūd no Betlēmes. Patiesībā vecāku mājas viņš pameta četrpadsmit gadu vecumā un devās vispirms uz Birmu, pēc tam uz Indiju, Ķīnu un Japānu. Divus gadus jaunākais Ouriki visur bija kopā ar viņu, līdz nejauši gāja bojā Ķīnā. Mīļotā brāļa piemiņai Jēzus nogrieza viņa matu cirtu, ko vienmēr turēja pie sevis.
Piecdesmit gadu vecumā Jēzus ieradās Japānā un apprecējās, viņam bija trīs meitas. Ciematā Šingo, kas atrodas uz Japānas lielākās salas Honsju (iepriekš zināma kā Herai pie Aomori), viņš nodzīvoja četrdesmit piecus gadus. Jēzu tur apglabāja. Blakus viņa kapam ir cits, kurā atrodas maza kastīte ar Ouriki matu cirtu. Tie, kam patīk pierādījumi, var doties turp!
Bet nu atgriežamies pie stāsta par mūsu misiju! Uz Zemi varēja sūtīt tikai kādu no mums. Kristu, kurš mira pie krusta Jeruzalemē, sauca Ārioks. Aizvedām viņu uz Jūdejas tuksnesi. Ārioks bija piekritis mainīt savu fizisko ķermeni. Tā viņš atstāja savu hermafrodīto ķermeni, kas jau diezgan ilgi bija dzīvojis uz Tiobas, un iemiesojās Kristus ķermenī, ko radīja mūsu Taori. Tādējādi Āriokam saglabājās uz Tiobas iegūtās zināšanas."
„Kādēļ viņš nevarēja palikt savā ķermenī un to vienkārši samazināt, kā manā acu priekšā izdarīja Letoli un Baiestra? Vai Ārioks nevarēja pietiekami ilgi palikt savā ķermenī, kas bija sarāvies?"
„Bija vēl cita problēma. Viņam visos aspektos vajadzēja līdzināties Zemes cilvēkam. Mēs esam hermafrodīti - tātad ar abiem dzimumiem raksturīgām pazīmēm -, tāpēc nedrīkstējām riskēt, ka ebreji to ievērotu. Ar gribasspēku mēs varam atjaunot ķermeni, radīt to no jauna vai samazināt augumu. Tu redzēji, cik maz šeit ir bērnu."
Tao izskatījās uzjautrināta.
„Lai gan jau daudz esam tev atklājuši, tomēr redzu, ka tev ir grūti to visu aptvert un noticēt. Bet nu klausies tālāk!
Jēzu no Tiobas nogādājām uz tuksnesi. Kas sekoja tālāk, tu jau zini. Kā astrālais ķermenis viņš savā fiziskajā ķermenī kopā ar mums bija noskatījies savu dzīves gaitu un atcerējās to - tāpat kā tu vienmēr atcerēsies savu ceļojumu uz Mu un mirklīgos iespaidus no savām iepriekšējām dzīvēm. Atkārtoju - vīzijas, ko astrālie ķermeņi skata fiziskajos ķermeņos, netiek dzēstas tādā pašā veidā kā tās, ko viņi redz Augstākajā patībā. Tā Jēzus zināja visu, arī to, ko darīt. Viņš spēja atdzīvināt mirušos un izdziedināt aklos un kurlos. Kad Jēzus bija sists krustā un miris, mēs viņu noņēmām no krusta un atdzīvinājām; novēlām akmeni no kapa, ātri nogādājām uz gaisakuģa, kas stāvēja netālu, un atdzīvinājām. īstajā brīdī viņš parādījās cilvēkiem, tā apliecinot savu nemirstību un to, ka pēc nāves turpinās dzīve. Tas cilvēkos atjaunoja ticību, pārliecināja, ka viņi patiešām pieder Radītājam un ka katram no mums pieder dzirkstīte viņa dievišķības."
„Tātad visi brīnumi tika rādīti, lai pierādītu, ka Jēzus vēstītais ir patiesība?"
„Jā, jo ebreji un romieši nekad nebūtu Jēzum ticējuši, ja viņš nebūtu apliecinājis sevi. Ļoti labs piemērs Zemes cilvēku stiprajam skepticismam ir Turīnas līķauts. Lai gan miljoni tic Jēzus atnākšanai un praktizē kristiešu reliģijas, tomēr viņi alkst dzirdēt ekspertu pētījumu rezultātus par to, vai Kristu pēc nāves klāja līķauts, meklē pierādījumus; tos atraduši, meklē atkal jaunus, jo viņu prātus tik un tā māc šaubas. Zemes bērns Būda, kurš ieguva izpratni pašmācības ceļā, nesacīja, kā tavi līdzcilvēki, „es ticu", bet gan „es zinu". Ticība atšķirībā no zināšanām nekad nav nevainojama.
Pirmais, ko arī tev prasīs, kad uz Zemes būsi atklājis savu stāstu, būs pierādījumi. Pat ja mēs iedotu tev līdzi, piemēram, metāla gabalu, kāda uz Zemes nav, starp ekspertiem noteikti atrastos kāds, kurš uzstātu, lai tu pierādi, ka metālu nav radījis, piemēram, kāds tavs paziņa alķīmiķis."
„Vai tu man dosi kādu pierādījumu?”
„Mišel, nesarūgtini mani! Minēto iemeslu dēļ tev nebūs nekādu materiālu pierādījumu - tam nebūtu jēgas. Ticība salīdzinājumā ar zināšanām nav nekas! Būda zināja. Atgriezies uz Zemes, arī tu varēsi sacīt: „Es zinu."
Vispārzināms ir stāsts par Neticīgo Tomu. Redzējis Kristus rētas, viņš tomēr nejutās pārliecināts un gribēja tās aptaustīt; arī pieskāries tām, viņš joprojām šaubījās, domāja, ka tas ir maģisks triks. Uz savas planētas jūs neko nezināt par dabu! Tiklīdz atgadās kaut kas tāds, kas jums nav saprotams, tā uzskatāt to par maģiju. Levitācija - maģija, neredzamīha - maģija... Bet mēs izmantojam tikai dabas likumus! ļums būtu jāsaka: levitācija - zināšanas, neredzamība - zināšanas.
Kristus tika nosūtīts uz Zemi sludināt mīlestību un garīgumu. Viņš strīdējās ar cilvēkiem, kas nebija augsti attīstīti, runāja ar viņiem līdzībās. Aizķēries aiz tirgotāju galdiem templī, Jēzus pirmo un vienīgo reizi sadusmojās un nosodīja naudas varu. Viņa misija bija nodot mīlestības un labestības vēsti „Mīliet viens otru!” un izglītot cilvēkus par astrālo ķermeņu reinkarnāciju un nemirstību. Garīdznieki vēlāk to visu sagrozīja. Nesaprašanās noveda pie tā, ka uzplauka sektas, kas apgalvoja, ka seko Kristus mācībai. Gadsimtu gaitā kristieši pat ir nogalinājuši Dieva vārdā. Uzskatāms piemērs - inkvizīcija. Spāņu katoļi Meksikā uzvedās sliktāk par vismežonīgākajām ciltīm, sakot, ka rīkojas Dieva un Kristus vārdā.