Reliģija uz Zemes ir lāsts! Sektas, kas plaukst visā pasaulē, tiek kontrolētas ar smadzeņu skalošanas palīdzību. Baismīgi redzēt jaunus, miesā un garā veselus cilvēkus metamies zemē pie kājām šarlatāniem, kuri apgalvo, ka ir guru, bet patiesībā viņi ir meistari iestāstīšanā un naudas ievākšanā. Viņi lepojas un sev šķiet vareni, ka valda pār pūļiem, kas pakļaujas viņiem ar miesu un dvēseli. Ne tik sen kāds vadonis saviem sekotājiem lika izdarīt pašnāvību, un viņi paklausīja. Taču Universālais likums aizliedz pašnāvību, un īsts meistars to zina! Pieprasot tādu upuri no cilvēkiem, šis vadonis tikai apliecināja savu nezināšanu.
ļā, sektas un reliģijas ir lāsts uz Zemes. Redzot, ka pāvests atliek milzu summas saviem ceļojumiem, lai gan varētu iztikt ar daudz pieticīgākiem līdzekļiem, bet ar pārējo naudu palīdzētu valstīm, kas cieš no bada, mani nevar pārliecināt, ka tas notiek Kristus vārdā.
Marka evaņģēlijā teikts: „Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā." Vatikāns ir bagātākā baznīca uz zemeslodes, bet garīdznieki ir svinīgi solījuši dzīvot nabadzībā. Viņiem nav baiļu tikt nolādētiem (lāstiem viņi tic!), jo bagāta esot baznīca, nevis mācītāji. Tā ir vārdu spēle, jo tieši viņi veido baznīcu.
Tas ir tāpat, ja multimiljardiera dēls apgalvotu, ka viņš nav turīgs -tāds ir tikai viņa tēvs. Baznīca nav sagrozījusi Bībeles fragmentu par bagātību, tikai to izmanto savā labā. Viņuprāt, ir labāk, ja turīgie kļūst nabagāki, atbalstot baznīcu.
jaunā paaudze uz Zemes atrodas sevis izzināšanas procesā. Notikumi ir noveduši pie pagrieziena punkta, un viņi jūtas vientuļāki par jebkuru citu jauno paaudzi pirms viņiem. Pievienošanās sektām vai reliģiskām grupām nelīdzēs. Pirmkārt, lai sevi paceltu, jāmeditē un jākoncentrējas (tas nav viens un tas pats!). Otrkārt, nav jāmeklē īpaša vieta, jo visvarenākais un skaistākais templis ir cilvēkā pašā. Tieši tur katrs var sazināties ar Augstāko patību, lūdzot palīdzēt pārvarēt savas pasaulīgās materiālās grūtības. Bet vairumam cilvēku ir vajadzīgi citi, tādi, kādi ir viņi paši. Jā, pieredzējušie var dot padomu, bet neviens nedrīkst uzņemties meistara lomu. Meistars, precīzāk, viens no viņiem, ieradās pirms diviem tūkstošiem gadu, taču cilvēki viņu sita krustā. Trīssimt gadu viņi sekoja Jēzus atnestajai vēstij, bet tad tā tika sagrozīta. Tagad esat nonākuši punktā, kas ir sliktāks nekā pirms diviem tūkstošiem gadu. Jaunā paaudze sāk apjaust patiesību par daudzām lietām, bet viņiem vēl jārod atbildes sevi. Nevajag gaidīt palīdzību no citurienes, vai arī būs vilšanās.
12. Neparasts ceļojums, lai satiktu neparastus cilvēkus
Kad Tao beidza runāt, redzēju, ka viņas aura ir kļuvusi blāva. Lietus bija rimies, saule apspīdēja milzīgus, baltus mākoņus, iekrāsojot tos zilus un rozā. Labskanīgas putnu dziesmas sajaucās ar klusām, melodiskām kukaiņu skaņām un gaismu. Tas bija brīnumains brīdis. Klusēdami ļāvām dvēselēm veldzēties mūs apņemošajā daiļumā.
Mierpilno klusumu pārtrauca smiekli un priecīgas balsis. Mums tuvojās Baiestra, Letoli un Lationusi, katrs lidoja savā tarā. Nolaidušies pie doko, viņi ienāca iekšā. Sasveicinājāmies Tiobas valodā. Es joprojām sapratu visu sacīto, lai gan runāt nevarēju. Bet tam nebija nozīmes, jo man bija maz, ko sacīt, un, ja runāju franču valodā, tad viņi manu vēstījumu saprata telepātiski.
Atspirdzinājušies ar hidromelu, bijām gatavi doties. Uzliku masku. Ārā pie manis pienāca Letoli, piestiprināja pie vidukļa taru un labajā rokā ielika litiolaku. Satraukts nodomāju, ka nu varēšu lidot kā putns. Kopš ierašanās šeit redzēju, kā cilvēki lido, un sapņoju, ka daru tāpat, tomēr necerēju, ka man radīsies tāda iespēja.
„Letoli, kādēļ jūs lietojat taru un litiolaku, ja gandrīz visi varat pacelties gaisā?"
„Levitācija prasa lielu koncentrēšanos un daudz enerģijas pat no mums. Tā ļauj pārvietoties tikai septiņus kilometrus stundā. Levitāciju izmanto atsevišķu psihisku vingrinājumu laikā, bet tā ir slikts transportlīdzeklis. Šie aparāti darbojas pēc tādiem pašiem principiem kā levitācija, tie neitralizē planētas auksto magnētisko spēku. Jūs to saucat par gravitāciju.
Cilvēks kā klints gabals ir veidots no vielas, bet, neitralizējot auksto magnētisko spēku ar noteiktu frekvenču vibrāciju pacelšanu, mēs nonākam bezsvara stāvoklī. Lai koordinēti kustētos, tiek izmantotas dažādu frekvenču vibrācijas. Kā redzi, aparāts, kas to dara, ir diezgan vienkāršs. Šo principu izmantoja Mu, Atlantīdas un Ēģiptes piramīdu cēlēji. Tao par to tev ir stāstījusi, bet tagad tu pats izjutīsi antigravitācijas iespaidu."
„Kādu ātrumu ar šiem aparātiem var attīstīt?"
„Ar šo var ceļot trīssimt kilometru stundā un jebkurā augstumā," Letoli paskaidroja un skubināja: „Laiks doties ceļā, pārējie mūs jau gaida!"
„Vai es spēšu to pareizi vadīt?" bažījos.
„Protams," viņa attrauca, „es tevi iemācīšu! Startē uzmanīgi. Lai nenotiktu nopietna avārija, ievēro manas instrukcijas.”
Mans satraukums visvairāk uzjautrināja Lationusi.
Stingri turēju rokās litiolaku ar tā drošības auklu ap apakšdelmu. Ja es aparātu palaistu vaļā, tas paliktu ar mani. Rīkle bija sausa. Pienāca Letoli, aplika man roku ap vidu un teica, ka nelaidīs vaļā, kamēr nebūšu iepazinies ar aparātu. Vēl viņa paskaidroja, ka nav jāraizējas par taru, kas piestiprināta pie jostasvietas, bet litiolaks jātur stingri.
Vispirms to vajadzēja iedarbināt - diezgan stipri paraut lielu pogu. Tas mazliet atgādināja automašīnas aizdedzes atslēgas pagriešanu. Iedegās sīka gaismiņa. Litiolaks izskatījās kā bumbieris - ar lejupvērstu pamatni, augšā bija sēnei līdzīga cepurīte. Sapratu, ka tā domāta, lai neslīdētu pirksti. Bumbieris bija jāsatver ap apkakli. Letoli paskaidroja, ka šis litiolaks izgatavots speciāli man, jo standarta modelis man nederētu - manas rokas bija uz pusi mazākas, bet svarīgi, lai bumbieris precīzi atbilst rokai, kas to tur. Aparāts likās kā no gumijas, pildīts ar ūdeni. Saņēmis instrukcijas, satvēru litiolaku tik stipri, ka Letoli vēl pēdējā brīdī noķēra mani, pirms paguvu pacelties debesīs. Mēs bijām palēkušies vismaz trīs metrus! Pārējie, kas atradās divu metru augstumā virs mums, smējās par Letoli izbrīnu.
„Uzmanīgi," Tao aizrādīja. „Mišels ir ļoti enerģisks. Ja iedosi viņam rokā aparātu, viņš nekavējoties to izmēģinās!"
Letoli turpināja mani instruēt.
„Ja piespiedīsi litiolaku kā nupat, ar vienmērīgu spiedienu, tad pacelsies vertikāli. Ja ar pirkstiem spiedīsi nedaudz stiprāk, tad lidosi pa kreisi, bet, ja ar īkšķi, tad dosies pa labi. Lai nosēstos, nespied; lai nolaistos ātrāk, ar kreiso roku uzspied pamatnei."
Nu jau atrados piecdesmit metru augstumā. Dzirdēju Tao balsi.
„Labi, Mišel!" viņa paslavēja. „Letoli, tagad ļauj, lai viņš rīkojas pats."
Man būtu gribējies, kaut Tao paturētu savas domas pie sevis. Es jutos drošāk zem Letoli sargājošā spārna, un ar to nedomāju tikai vārdus. Tomēr viņa atlaida mani, palikdama cieši blakus.