Lai gan pēc šiem sapņiem Sedrs katrreiz atklāja uz ķermeņa verga dzīves atstātās pēdas, tikai vienu reizi viņš sasparojās aiziet pie ārsta. Taču speciālista apmeklējuma laikā uz viņa ādas no brūcēm vairs nebija ne miņas un nekādas citas novirzes ārsts neatrada. Sedrs bija vesels kā rutks. Bet atklāt ārstam, ka viņu moka sērijveida murgi, Sedrs neuzdrīkstējās. Ja jau pat Igrai viņš par tiem neko nebija stāstījis!
Murgs turpinājās arī šonakt. Sedrs tikko bija atguvies pēc kārtējās spīdzināšanas tūres. Izmantojot maģiju, dēmoni plosīja viņa ķermeni, liekot justies tā, it kā viņa kaulus spiestu hidrauliskā spiedne. Atguvis spēju elpot, Sedrs uzrunāja tuvāko monstru: "Kungs, man ir kāds piedāvājums!"
Dēmons saausījās. Sākumā šķita, ka viņš nesaprot Sedru, nesaprot viņa valodu. Tomēr, mirkli apdomājies, briesmonis saskatījās ar saviem biedriem un, pievērsis Sedram savas asinssarkanās acis, noķērkstēja: "Runā, vergs!"
"Es vēlētos sadarboties," Sedrs nogārdza, vēl aizvien cīnīdamies pēc elpas. "Es varu atklāt jums visu par cilvēkiem."
Sedram pašam šī doma šķita derdzīga. Vai tiešām viņš šajā sapņu dzīvē ir nodevīgs mērglis, kas gatavs sadarboties ar spīdzinātājiem, lai glābtu savu ādu?! Nu nē! Sedrs Demāns tā nekad nerīkotos! Bet varbūt tas nemaz nav viņš? Doma lika citām acīm palūkoties uz visu iepriekš piedzīvoto. Varbūt šajos sapņos viņš izdzīvo kāda cita dzīvi?
"Ko tu gribi, vergs?" puiša pārdomas aprāva monstra ķērkstošā balss.
"Iespēju kalpot tev un taviem brāļiem," Sedra lūpas atbildēja, taču domās pavīdēja ļauns prieks par to, ka dēmons izrādījis interesi par viņa priekšlikumu. Laikam jau tas puisis, kura sāpes viņš izcieta, nemaz tik nodevīgs maita nebija.
Pēc dažām stundām
"Labi, ka šodien ir brīvdiena," Sedrs nopriecājās, kad apziņa un ķermenis pēc kārtējā murga apvienojās. Šodien viņš diez vai tik drīz atgūtos no sapni piedzīvotā. Pierastais Igras purna pieskāriens mudināja viņu drīzāk aizmirst dēmonus, un sirds dziļumos puisis sajutās vainīgs, jo visu nedēļu bija veltījis čūskai ļoti maz laika.
- Mosties taču beidzot, Igra īgņojās. Vai tev kā lācim sācies ziemas miegs?
- Es jau esmu pamodies, mazā, Sedrs apslāpēja nigrumu. Viņš bija pelnījis Igras pārmetumus, tas nebija noliedzams.
- Kas tad tas?! čūska pēkšņi satraukti nošņācās. Sedrs bija nolicis roku virs segas, un Igra pamanīja brūci uz viņa plaukstas locītavas.
Sasprindzinājis visas smadzeņu rievas, Sedrs drudžaini domāja, kā lai izskaidro Igrai ievainojumus, nestāstot par sapņiem. Taču, lai kā viņš centās, neviens ticams izskaidrojums prātā nenāca. Par to, ka ar meliem tālu netiks, Sedrs bija pārliecināts. Igra bija pārāk gudra. Varbūt labāk atklāt viņai patiesību?
- Klau, mazais, Sedrs saminstinājās. Es tev kaut ko izstāstīšu, tikai apsoli, ka nesauksi mani par jukušu, sarunāts?
Igra piekrītoši pamāja un ieurbās Sedrā ar savām mirdzošajām dzintarkrāsas acīm.
Sedrs runāja un runāja bez apstājas. Šķita, ka vārdi, beidzot tikuši brīvībā, plūst no viņa bez jaunekļa paša līdzdalības. Varbūt viņam jau sen vajadzēja izstāstīt Igrai. Iespējams, ka, daloties ar draudzeni, viņš spēs rast skaidrojumu, kuru nespēja rast ārsts. Sedrs nenoklusēja itin neko, un Igra ne reizi nepārtrauca viņu. Tikai skatījās un klausījās.
- Tu esi viens vieglprātīgs un dumjš maitasgabals, Sedr, mirkli apdomājusi tikko dzirdēto, Igra nikni nošņācās. Vai tev kaut uz bridi ienāca prātā, ka šādi sapņi nav nekas ikdienišķs?
- Tikai nesāc, Sedrs lūdzoši uzrunāja draudzeni. Man jau bija doma, ka jūku prātā, bet nekas par to neliecina, un ārsts teica, ka esmu vesels.
- Citu skaidrojumu saviem murgiem tu, protams, nesaskati, čūska bija nepielūdzama. Vai neesi padomājis, ka pasaule nav tikai tāda, kādu tu to redzi? Ko tu teiktu, ja es sacītu, ka tu esi sarkani oranžs plankums ar dzeltenām kontūrām vai ka tava balss ir tikai gaisa vibrācijas? Netici?! Bet es tevi redzu tieši šādi. Sauksi mani par meli?
Sedrs vairs nezināja, ko domāt. Protams, var pieļaut, ka čūska pasauli redz citādi. Skolā kaut kas tāds tika mācīts. Bet kāds tam sakars ar viņa sapņiem?
- Vistiešākais, Igras balsi ieskanējās ledainas notis. Tu redzi čūsku, nespējot iedomāties, ka čūskas parasti neiemācās artikulēt skaņas, jo tām nav balss saišu un dzirdes. Neesmu jau nekāds kakadu! Tu sapni izdzīvo kāda cilvēka dzīvi, bet domā, ka tie ir tikai sapņi. Bet maģija pastāv, dumiķi! Es varu tev to pierādīt.
- Sāksi burties, vai? Sedra oma bija noslīdējusi zem nulles.
-Ja es to prastu, čūska nicīgi nosprauslājās, varbūt tad es spētu
noņemt lāstu, kas padarījis mani par to, kas esmu, un es atkal būtu cilvēks.
- Cilvēks? Tu?
"Vai nu es vēl guļu un šis ir kārtējais murga cēliens, vai arī man tiešām ir jāsāk apšaubīt, ka esmu pie pilna prāta," Sedrs bija pagalam apjucis.
-Jā gan, Igra vai vārījās dusmās. Vai esi dzirdējis par natūriķiem?
Sedrs par tādiem kaut ko bija dzirdējis. Par natūriķiem Jaunajā pasaulē dēvēja ļautiņus, kas nevēlējās izmantot progresa piedāvātās ērtības un dzīvoja savrupos ciematiņos, nelielās kopienās, nodarbojās ar zemkopību un lopkopību pašpatēriņam, neizmantoja mašīnas, neatzina naudu. īsi sakot, dzīvoja kā cilvēki pirms tūkstošiem gadu.
- Esmu dzimusi natūriķu ģimenē, Igra paskaidroja. Mani vecāki ir pilnīgi normāli cilvēki, tādi paši kā tu. Arī es tāda biju. Līdz sanīdos ar mūsu kopienas raganu.
- Mazā, Sedrs ar grūtībām valdīja smieklus, lai neaizvainotu draudzeni. Atļaušos atgādināt, ka mēs dzīvojam 43. gadsimtā. Par kādām raganām ir runa? Tās esot izcepinātas jau pirms daudziem gadu tūkstošiem.
- Tas, ka par raganām šodien nerunā, tev šķiet pietiekams iemesls domāt, ka raganu nav?
Pret šādu argumentu Sedram nebija ko teikt. Atvaino! viņš noburkšķēja un nosolījās, ka vairs neapšaubīs Igras teikto.
- Tikai nedomā, ka raganas noteikti ir vecas, kraupainas večas. Natūriķi par raganām un burvjiem sauc savas kopienas zintnieces un zintniekus. Tie ir neparasti cilvēki, kuri spēj izprast dabu, sajust to, ko citi nejūt, un redzēt to, ko citi neredz, neprot vai nevēlas redzēt.
Raganām ir milzīga vara, jo natūriķi uzskata, ka visiem darbiem jānotiek saskaņā ar dabas ritmiem. Tieši raganas pasaka natūriķiem, kad sēt labību, kad novākt ražu. Raganas prot piesaistīt dabas spēku labvēlību. Veicot savus rituālus, viņas aktivizē smalkās enerģijas, kuras ar mēraparātiem nevar izmērīt, un šīs enerģijas spēj padarīt ražu labāku, vai, ja ragana uz kādu ir nikna, raža var iznīkt. Par to, ka ragana pasaka, kad un ko darīt, viņa pieprasa daļu ražas vai lopu. Bet savas zināšanas ragana nevienam neatklāj. Tikai īpaši izvēlētam pēctecim, kuram, kā viņa saka, piemīt spēks.