- Tātad viņš kavējas, es secināju.
- Droši vien viņu aizkavēja.
Danī pasniedzās pēc telefona. Nepūlies. Sabāzu matus cepurē. Es negribētu traucēt viņu čubināšanos.
- Tu nevari braukt ar vilcienu.
- Vispār varu gan.
- Tu ņemsi nelabu galu.
- Gan būs labi. Līnija nav pārbaudīta jau vairākas nedēļas. Es piecēlos kājās. Vai pirmdien paēdīsim brokastis?
- Varbūt. Varētu zvēram palikt parādā kādas virsstundas. Viņa uzmeta skatienu pulkstenim. Bet labāk ej. Ir jau gandrīz seši.
Danī bija taisnība. Man bija mazāk nekā desmit minūtes laika, lai nokļūtu stacijā. Paķēru jaku un metos uz durvīm, žigli uzsaucot garam stūrī: Sveiks, Pīterl Uzrunātais par atbildi iemirdzējās ar maigu, garlaikotu spīdumu. Dzirksteli es neredzēju, bet sajutu. Pīters atkal bija iekritis depresijā. Dažreiz viņš pārāk ņēma pie sirds to, ka ir miris.
Saskarsme ar gariem notika pēc zināmas shēmas vismaz mūsu sektorā. Piemēram, Pīters viens no mūsu palīgiem jeb, ja gribat tehnisko apzīmējumu, mūzām. Elīza ļāva viņam sevī iemiesoties uz aptuveni trim stundām dienā, un šajā laikā viņa uzgleznoja meistardarbu. Kad tas bija gatavs, es devos uz Gārdenu un paslepšus pārdevu gleznu kādam neuzmanīgam mākslas kolekcionāram. Bet ņemiet vērā, ka Pīters bija temperamentīgs. Dažreiz aizritēja vairāki mēneši, līdz tikām pie kādas bildes.
Tādā midzenī kā mūsējais nebija vietas ētikai. Tā notiek, ja mazākumu iedzen pagrīdē. Tā notiek, kad pasaule ir nežēlīga. Tur neko nevarēja darīt, tikai dzīvot tālāk. Mēģini, izdzīvo, nopelni drusku naudas. Plauksti Vestminsteras Arhontu ēnā.
Mans darbs mana dzīve noritēja Sevendaialsas ielu krustojumā. Saskaņā ar Saionas unikālo pilsētdalīšanas sistēmu tas atradās I Iecirkņa 4. sektorā jeb 1-4. Ielu savienojumā slējās kolonna ar sešām [2] saules pulksteņu ciparnīcām.
Katrā sektorā bija savs reģukungs vai reģukundze. Kopā tie veidoja Pretdabisko Asambleju, kas teicās vadām sindikātu, tomēr paši savos sektoros darīja, ko vien vēlējās. Sevendaialsa atradās centrālajā Iecirknī, kur sindikāts bija visspēcīgākais. Tāpēc Džekss to izvēlējās. Tāpēc mēs palikām. Niks bija vienīgais, kam bija pašam savs miteklis tālāk uz ziemeļiem Merilebounā. Mēs viņa mājas izmantojām tikai ārkārtas gadījumos. Trīs gados, kopš es strādāju pie Džeksona, tāda ārkārtas situācija bija gadījusies tikai vienu reizi, kad NSD veica kratīšanu Sevendaialsas apkaimē, meklējot jebkādas norādes uz gaišreģiem. Kāds kurjers mūs par to brīdināja aptuveni divas stundas iepriekš. Mēs paspējām izvākties vēl uz pusi ātrāk.
Ārā bija slapjš un auksts. Tipisks marta vakars. Es jutu garu klātbūtni. Laikā pirms Saionas ēras Sevendaialsa bija graustu rajons, un ap kolonnu joprojām klimta nožēlojamas dvēseles jauna mērķa gaidās. Pasaucu kādu spietu pie sevis. Druska aizsardzības allaž noderēja.
Saiona bija lielākā autoritāte nereģu drošības sistēmā. Bija aizliegtas jebkādas atsauces uz pēcnāves dzivi. Frenks Vīvers uzskatīja mūs par pretdabiskiem un mācīja Londonu mūs nīst tāpat kā bija mācījuši daudzie Lielinkvizitori pirms viņa. Ja nebija īpašas vajadzības, mēs devāmies ārā tikai drošajās diennakts stundās. Tas bija laiks, kad NSD gulēja un kontroli pārņēma Dienas Sardzes Divīzija. DSD kārtībnieki nebija reģi. Viņiem nebija atļauts rīkoties tik nežēlīgi kā viņu naksnīgajiem līdziniekiem. Vismaz ne atklātībā.
NSD bija citādi. Tie bija gaišreģi uniformās. Nolīgti kalpot trīsdesmit gadus; pēc tam viņiem veica eitanāziju. Daži tādu līgumu sauca par velnišķu paktu, bet šiem gaišreģiem vismaz bija garantēti trīsdesmit ērtas dzīves gadi. Vairumam reģu nebija tā paveicies.
Londona vēsturiski bija piedzīvojusi tik daudz nāves, ka bija grūti atrast kādu vietu, kurā nebūtu garu. Tie veidoja drošības tīklu. Taču bija ari jācer, ka tie, kurus dabūsi, būs labi gari. Ja izmantoja vārgu rēgu, tas apstulbināja uzbrucēju tikai uz dažām sekundēm. Vislabākie bija to ļaužu gari, kas bija piedzīvojuši vētrainu mūžu. Tāpēc jau dažus noteiktus garus varēja tik labi pārdot melnajā tiigū. Ja kāds iespētu atrast Džeku Uzšķērdēju, par viņu varētu dabūt vairākus miljonus. Daži joprojām zvērēja, ka Uzšķērdējs esot bijis tas pats Edvards VII kritušais princis un Asiņainais Karalis. Saiona apgalvoja, ka viņš esot bijis pats pirmais gaišreģis, bet tam es nekad nebiju ticējusi. Man labpatika domāt, ka mēs esam bijuši vienmēr.
Ārā satumsa. Debesis laistījās saulrieta zeltā; tajās bāli smīnēja mēness. Zemāk tumsa citadele. Skābekļa bārs The Two Brewers ielas pretējā pusē bija stāvgrūdām piebāzts ar nereģiem. Normālajiem cilvēkiem. Reģi sacīja, ka viņi esot neredzlbas sisti tāpat kā apgalvoja, ka mūs situsi gaišredzība. Dažreiz normālos dēvēja par tukšačiem.
Man tas vārds nepatika. Izklausījās, it kā tiem cilvēkiem būtu kāds sakars ar trūdēšanu. Tāda izrunāšanās bija mazliet liekulīga, jo mēs paši taču galu galā bijām tie, kas sarunājās ar mirušajiem.
Aizpogāju jaku un uzstīvēju cepuri pār acīm. Skatiens nodurts, acis vaļā. Tam likumam es pakļāvos. Nevis Saionas likumiem.
- Nākotnes pareģošana par šiliņu. Tikai šiliņu, kundze! Labākais orākuls Londonā, apsolu, kundze. Kādu drusku nabaga mangotājam?
Balss piederēja izdilušam vīram tikpat izdilušā jakā. Es jau ilgāku laiku nebiju redzējusi nevienu mangotāju. Centrālajā iecirkni, kur vairums reģu piederēja sindikātam, tādi uzradās reti. Nolasīju viņa auru. Šis te vispār nebija nekāds orākuls, bet gan zīlnieks; ļoti stulbs zīlnieks reģukungiem bija uzspļaut mangotājiem. Es devos viņam taisni klāt. Ko, pie velna, tu dari? Saķēru šo aiz apkakles. Esi galīgi nojūdzies?
- Lūdzu, jaunkundz. Esmu izsalcis, viņš sacīja no atūdeņošanās aizsmakušā balsī. Sejas muskuļi raustījās kā skābekļa atkarīgajam. Man nav naudas. Nesakiet Saistītājam, jaunkundz. Es tikai gribēju…
- Nu tad vācies! Iespiedu viņam rokā dažas banknotes. Man vienalga, kur tu ej tikai tinies prom no ielas. Atpūties! Un, ja tev rīt obligāti jāmango, dari to VI Iecirknī, nevis te. Saprati?
- Lai Dievs jūs svēti, jaunkundzi
Viņš savāca savu nabaga mantību, kurā ietilpa arī stikla bumba. Tāda bija lētāka par kristāla lodi. Noskatījos, kā viņš aizskrien, nozuzdams Soho virzienā.
Nabaga vīrs. Ja viņš to naudu izšķiedīs skābekļa bārā, tad viens divi būs atpakaļ uz ielas. Tā darīja daudzi pieslēdzās aparātam un stundām elpoja gaisu ar dažādām gāršām. Citadelē tas bija vienīgais legālais apreibināšanās veids. Lai nu kā, šis mangotājs bija izmisis. Varbūt viņu bija izmetis sindikāts vai atraidījusi ģimene. Es to nejautātu.
Neviens tādas lietas nejautāja.
I-4B stacijā parasti valdīja liela rosība. Nereģiem nebija iebildumu pret vilcieniem. Viņiem nebija auru, kas tos nodotu. Vairums reģu izvairījās no sabiedriskā transporta, taču dažreiz vilcienos bija drošāk nekā uz ielas. NSD spēku citadelē bija pamaz. Pēkšņas pārbaudes gadījās reti.
Katrā no sešiem Iecirkņiem bija seši sektori. Ja gribēji atstāt savu sektoru, īpaši naktī, bija vajadzīga atļauja pārbraucienam un veiksme. Pēc tumsas iestāšanās sāka darboties Zemsargi. Viņi bija Naktssardzes Divīzijas apakšvienība reģi ar standarta dzīvības garantiju. Zemsargi kalpoja valstij, lai paliktu pie dzīvības.
Es nekad nebiju apsvērusi iespēju strādāt Saionas labā. Reģi spēja būt nežēlīgi cits pret citu tiem, kas pavērsās pret savējiem, es mazliet spēju just līdzi -, taču vienalga jutu pret viņiem simpātijas. Es noteikti nespētu nevienu arestēt. Tomēr dažreiz, kad biju divas nedēļas smagi strādājusi un Džekss aizmirsa man samaksāt, izjutu kārdinājumu.