Iedomājos par Džuliānu. Iedomājos par Finnu. Un iedomājos par Lizu, kura lēnām slīga neredzībā. Kā esat nolēmis to paveikt?
- Viena doma man ir. Aizbildnis žigli uzmeta man skatienu. Es gribētu tev kaut ko parādīt, ja vēlies.
Grasījos atbildēt, bet neko neteicu. Viņa dzeltenzaļās acis, skatoties uz mani, kļuva siltākas. Biju tik tuvu, ka jutu viņa karstumu. Es vēlos tev uzticēties, viņš sacīja.
- Jūs to varat.
- Tad nāc man līdzi!
- Kurp?
- Satikties ar Maiklu. Vīrietis piecēlās kājās. Uz ziemeļiem no Greitkvadas klostera ir neapdzīvota ēka. Sargi nedrīkst mūs ieraudzīt.
Tagad viņš bija mani ieinteresējis. Es pamāju ar galvu.
Sekoju Aizbildnim ārā no kapelas. Viņš palūkojās caur arkām, meklējot sargus. Neviens nenāca.
Vīrietis aicinoši pamāja ar roku. Netāls spoks vēlās šurp un aizbrāzās pa gaiteni, apdzēšot lāpas. Kad viss iegrima tumsā, Aizbildnis saņēma manu roku. Man bija jāskrien teciņiem, lai turētos līdzi viņa garajiem soļiem. Viņš izveda mani cauri kādai arkai un ārā uz grants takas.
Neapdzīvotā ēka bija tikpat pārsteidzoša kā visas pārējās. Rītausmas mijkrēsli redzēju daudz arku, stūrainus, aizrestotus logus un apaļu frontonu ar tajā izkaltu gredzenu. Aizbildnis izveda mani cauri arkām, izņēma no piedurknes atslēgu un atdarīja kādas satrunējušas durvis. Kas šī ir par vietu? es jautāju.
- Droša paslēptuve.
Viņš iegāja iekšā. Es sekoju, aizvērdama aiz sevis durvis. Refaits tās aizbultēja.
Drošo paslēptuvi ietina piķa melna tumsa. Aizbildņa acis meta maigu gaismu uz sienām. Šeit reiz bija vīna pagrabi, viņš ejot stāstīja. Aizritēja vairāki gadi, līdz tos iztīrīju. Man kā refaltam ar visaugstāko rangu šajā mītnē bija vara aizliegt ieeju visās ēkās, kurās vien vēlējos. ŠI drošā paslēptuve ir pieejama tikai nelielai atsevišķu indivīdu grupiņai. Ieskaitot Maiklu.
- Kam vēl?
- Tu zini, kam vēl.
Iezīmētajiem. Notrīsēju. Te bija viņu drošā paslēptuve, viņu satikšanās vieta. Aizbildnis atvēra kādus vārtus mūrī. Aiz tiem vīdēja atvērums tik neliels, ka būtu jāmetas rāpus. Ej iekšā.
- Kas tur ir?
- Kāds, kurš var tev palīdzēt.
- Domāju, ka jūs man palīdzēsiet.
- Cilvēki šajā pilsētā nemūžam neuzticētos refaītam, kurš mēģinātu viņus organizēt. Viņi domātu, ka tā ir kāda viltība tāpat kā visu laiku domāji tu. Vadība ir jāuzņemas tev.
- Iepriekš vedāt jūs.
Aizbildnis novērsās.
- Ej, viņš mudināja. Maikls gaida.
Viņa seja bija satumsusi. Prātoju, cik gadu darbs bija sagruvis viņa acu priekšā.
- Šoreiz varētu būt citādi, es sacīju.
Aizbildnis neatbildēja. Viņa acis bija nespodras, āda viegli vizēja. Amaranta trūkums jau prasīja savu.
Nekādas īpašās izvēles nebija; es ierāpos vēsajā, tumšajā tunelī. Aizbildnis aizvēra aiz mums vārtus. Turpini ceļu.
Es paklausīju. Kad nonācu galā, manu roku satvēra slaika plauksta. Pacēlu skatienu un ieraudzīju Maiklu; zēna seju apgaismoja svece. Aizbildnis izlīda no tuneļa.
- Parādi viņai, Maikl! Tas ir tavs darbs.
Maikls pamāja ar galvu un aicināja mani tuvāk. Sekoju viņam tumsā. Zēns nospieda kādu slēdzi, un iedegās gaisma, atklājot, ka stāvam plašā pazemes telpā. Brīdi es skatījos uz gaismu un mēģināju saprast, kāpēc tā šķiet tik savāda. Tad attapos.
- Elektrība! Nespēju atraut acis no lampas. Bet šeit nav strāvas. Kā tu…? Maikls smaidīja.
- Oficiāli strāvas padevi var atjaunot tikai vienā no mītnēm Beliolā. No turienes sarkanie mundieri Kaulu ražu laikā sazinās ar Vestminsteras Arhontu mītni, Aizbildnis paskaidroja. Tajā ēkā ir moderna elektroinstalācija. Par laimi, tāda ir arī Magdalēnā.
Maikls aizveda mani stūrī, kur samta pārklājs sedza kādu platu, stūrainu priekšmetu. Viņš norāva pārsegu, un es iepletu acis. Zēna prieks un lepnums bija dators. Drausmīgi novecojis, droši vien no kāda 2030. gada, taču dators. Saikne ar ārpasauli.
- To viņš nozaga Beliolā, Aizbildnis sacīja. Viņa lūpās iegūla smaida ēna. Maikls prata atjaunot elektrības piegādi šai ēkai un uztvert Saionas satelītu signālu.
- Izklausās, ka tu esi tāds kā tehnikas brīnumbērns, Maikl. Apsēdos pie datora. Maikls atļāvās kautri pasmaidīt. Kam tu to izmanto?
- Mēs tikai retumis riskējam pieslēgt strāvu, taču vērojām XX Kaulu ražas norisi.
- Vai varu paskatīties?
Maikls noliecās man pār plecu. Viņš atvēra datni ar nosaukumu MAHOUNIJA, PEIDŽA EVA, 07.03.59. Datnē bija no helikoptera filmēts video. Kamera pietuvināja manu seju. Es skrēju pār jumtiem un skrējienā nolēcu no ēkas sienas. Atstatums izskatījās neiespējami liels neviļus aizturēju elpu -, bet meitenei ekrānā izdevās. Atskanēja pilota sauciens: “Savaldiet ar fluksu!” Es kritu lejā piecdesmit pēdas, un starp manu ķermeni un mugursomu ieķērās veļas aukla. Augums bezsamaņā karājās kā līķis. NSD operators klusītēm iesmējās. “Pie Vīvera ūsām!” viņš izsaucās. “Tā tak ir laimīgākā kuce, kādu man gadījies redzēt!”
Un viss.
- Apburoši, es noteicu.
Maikls papliķēja man pa plecu.
- Mēs bijām vīlušies, kad tev neizdevās izbēgt, Aizbildnis sacīja, tomēr jutāmies atviegloti, ka esi izdzīvojusi.
Pacēlu vienu uzaci. Vai jūs ielūdzāt draugus noskatīties pārraidi?
- Tā varētu teikt.
Refaīts piecēlās kājās un sāka soļot šurpu turpu pa pagrabu. Ko jūs gribat, lai daru? es jautāju.
- Es tev dodu iespēju izsaukt palīgus. Kad es tikai mēmi paskatījos, viņš paskaidroja: Pasauc Septiņus Zīmogus.
- Nē. Našira viņus notvers, es pretojos. Viņa grib Džeksonu! Viņš te nedrīkst rādīties ne tuvumā.
Maikla seja sadrūma. Vismaz paziņo viņiem, kur esi, Aizbildnis mudināja. Gadījumam, ja viss noiet greizi.
- Kas noiet greizi?
- Tava cietumnieku izlaušanās.
- Mana cietumnieku izlaušanās?
- Jā. Aizbildnis pagriezās pret mani. Tu man jautāji par vilcienu. Divsimtgades vakarā tas no citadeles atvedīs lielu Saionas aģentu grupu. Vilciens ari vedīs viņus atpakaļ uz Londonu.
Es aptvēru viņa vārdu nozīmi. Mēs varam braukt mājās, es sacīju. To bija grūti aptvert. Kad?
- Pirmā septembra priekšvakarā. Aizbildnis apsēdās uz mučeles. Ja negribi sazināties ar Septiņiem Zīmogiem, vari šo telpu izmantot plānu kalšanai. Tiem jābūt labākiem par manējiem, Peidža. Tev jāatceras sindikātā apgūtais. Viņš ieskatījās man tieši acīs. Es iepriekšējā reizē pieļāvu kļūdu. Bijām plānojuši uzbrukt Sargasiem dienas laikā, kad vairums pilsētnieku guļ. Pateicoties nodevējam, viņi bija sagatavojušies un mūs gaidīja. Taču, pat ja mēs nebūtu nodoti, mūsu kustība būtu sajūtama ēterā. Mums jārīkojas brīdī, kad ir daudz citu notikumu, kad Sargasu uzmanība ir novērsta. Brīdī, kad viņu iespējas atriebties ierobežos nepieciešamība uzturēt ilūziju par kontroli. Kurš bridis varētu būt vēl labāks par Divsimtgadi?
Gluži negribot piekrītoši māju ar galvu. Pie viena varētu pabiedēt dažas Saionas amatpersonas.
- Tieši tā. Viņš nenolaida acis. Tagad šeit ir tava drošā paslēptuve. Datorā ir detalizētas I Šeolas kartes, lai tu varētu izplānot maršrutu ārā no pilsētas centra. Ja laikā sasniegsi pļavu, varēsi ar vilcienu braukt uz Londonu.
- Cikos tas izbrauks?
- To es vēl nezinu. Es nevaru uzdot pārāk daudz jautājumu, taču Maikls noklausās sarunas. Mēs to izdibināsim.