Hendrikss teica:
— Jums būs nepieciešami augstas aizsardzības skafandri. Jums, doktor, es vienu piemeklēšu, bet kas attiecas uz doktoru Kursedu…
— Neraizējieties, — medmāsa teica. — Mans skafandrs ir
kuterī. Es būšu gatava pēc piecām minūtēm.
* # *
— Kas šeit īsti notika? — Konvejs vaicāja, ziņkārīgi lūkodamies visapkārt. — Nelaimes gadījums, sadursme?
— Mēs uzskatām, — Hendrikss atbildēja, — ka kāda mums nezināma iemesla dēļ izgāja no ierindas viens no diviem ģeneratoru pāriem, kas konstruēti speciāli hipertelpai. Tā rezultātā kosmoplāns pārlūza uz pusēm. Puse no kosmiskā kuģa tūdaļ nekavējoties tika atmesta atpakaļ normālajā telpā, tas nozīmē, ka tās ātrums kļuva ievērojami mazāks par gaismas ātrumu. Otra tā puse ar bojātajiem ģeneratoriem vēl kādu laiku saglabāja kustību, jo pēc avārijas atlikušais ģeneratoru pāris vēl vienu divas sekundes turpināja funkcionēt. Automātiskās ierīces likvidēja bojājumus un aizhermetizēja dažus nodalījumus, taču tā kā kuģis būtībā bija izjucis gabalos, tad šeit maz ko varēja līdzēt. Par laimi mums izdevās uztvert automātisko briesmu signālu, un, kad mēs atradām kuģi, vienā no tā nodalījumiem acīmredzot bija palicis gaiss, tāpēc ka mēs izdzirdām, ka tur kāds pārvietojas. Taču man neliek mieru doma par to, kas noticis ar otru avarējušā kuģa pusi, — Hendrikss turpināja. — Automātiskais briesmu signāls tur neiedarbojās, citādi jau mēs to būtu dzirdējuši. Bet tur taču arī kāds varēja palikt dzīvs.
— Izglābsim vismaz šo, — Konvejs teica. — Kā lai tiek tam klāt?
Hendrikss pārbaudīja gravitācijas jostas uz sava skafandra, palūkojās uz gaisa balonu rādītājiem un teica:
— Jums neizdosies to izdarīt. Katrā ziņā ne tūlīt. Sekojiet man, un jūs pats sapratīsiet, kāpēc.
Kad O'Mara pieminēja, ka līdz pacientam grūti nokļūt, Konvejs nosprieda, ka uz cietušā kosmoplāna kā parasti atlūzas ir aizbarikādējušas pieeju. Taču zinot, cik Monitori ir kompetenti šajā jomā, Konvejs saprata, ka šoreiz lieta ir daudz nopietnāka nekā šķita.
Kad viņi uzkāpa uz avarējušā kosmiskā kuģa borta, izrādījās, ka tā iekštelpas ir absolūti brīvas. Pa kajītēm lidoja priekšmeti, taču barikāžu un atlūzu nebija.
Tikai vērīgāk ieskatoties, Konvejs spēja aptvert katastrofas vērienu. Nebija saglabājies nevienas veselas, neieplaisājušas vai no vietas neizbīdītas caurules, skrūves vai sekcijas.
Telpas attālākajā sienā Konvejs ieraudzīja masīvas durvis ar lāzera izzāģētu caurumu, kurā bija iebūvēta pagaidu lūka.
— Avārijas brīdī visas hermētiskās durvis aizveras automātiski, — Hendrikss, uztvēris Konveja vaicājošo skatienu, atbildēja, — taču, kad kuģis ir tādā stāvoklī, aizvērtas durvis vēl nenozīmē, ka aiz tām ir spiediens. Un lai gan mēs esam tikuši skaidrībā par šā kosmoplāna rokas vadību, mēs nevaram būt pārliecināti, ka, atvēruši vienas durvis, tādā veidā neatvērsim arī visas pārējās. Tad cietušais neglābjami ies bojā.
Konveja austiņās atskanēja īsa skumja nopūta. Hendrikss turpināja:
— Mums nācās uzstādīt uz katrām durvīm hermētiskas slūžas, tāpēc, ja aiz durvīm slēgtajā nodalījumā ir saglabājies spiediens, tas gandrīz nemaz nekritīsies, ja mēs ar lāzera staru izdedzināsim durvīs caurumu. Taču šis darbs prasīs ilgu laiku, un to nevar paveikt ātrāk, neriskējot ar cietušā dzīvību.
— Tad vajag palielināt glābšanas komandu skaitu, — Konvejs teica. — Ja šeit ir par maz glābēju, mēs atsūtīsim no Hospitāļa palīgus. Tas saīsinās laiku, kas nepieciešams…
— Nē, doktor! — Hendrikss dedzīgi iebilda. — Kāpēc, jūs domājat, mēs nobremzējām piecsimt jūdzes no Hospitāļa? Mūsu rīcībā ir informācija, ka kaut kur uz šī kosmiskā kuģa atrodas enerģijas krājumi. Un, kamēr mēs nezinām, kas tā par enerģiju un kur tā atrodas, mums ir jārīkojas ļoti piesardzīgi. Jā, mēs gribam izglābt citplanētieti, taču tālab negrasāmies paši uzsprāgt gaisā. Vai patiešām jums to Hospitālī neteica?
Konvejs pagrozīja galvu.
— Iespējams, negribēja mani uztraukt.
Hendrikss iesmējās.
— Es ari negribu jūs uztraukt. Atklāti sakot, sprādziena iespēja ir niecīga, kamēr mēs ievērojam drošības noteikumus. Taču, ja kuģim metīsies virsū cilvēku pūļi un sāks to izvazāt pa gabaliņiem, tad briesmas kļūs reālas.
Pa to laiku viņi šķērsoja vēl divus nodalījumus un īsu gaiteni.
Konvejs ievēroja, ka katra telpa bija nokrāsota savādākā krāsā. Viņš nodomāja, ka rase, kas būvējusi šo kuģi, ir ļoti jūtīga pret krāsu.
— Kad jūs cerat aizkļūt līdz šim citplanētietim? — Konvejs vaicāja.
— Atbildēt uz šo jautājumu nav nemaz tik viegli, — Hendrikss paskaidroja. — Dzīvo būtni atrada pēc trokšņa, pareizāk sakot, pēc kosmoplāna vibrācijas, ko izraisīja tās kustības. Taču kosmiskā kuģa avārijas stāvoklis un tas, ka šī nezināmā būtne kustas arvien mazāk un mazāk, neļauj mums noteikt tās precīzu atrašanās vietu. Mūsu cilvēki griež kuģa starpsienas, virzoties uz centru. Mēs uzskatām, ka visticamāk tieši tur ir saglabājies neskarts nodalījums. Turklāt troksnis, ko rada glābēju komanda, neļauj tiem ieklausīties cietušā kustībās.
Visā visumā tas ilgs trīs līdz septiņas stundas.
Bet vēl pēc tam, kad glābēji sasniegs neskarto nodalījumu, nāksies paņemt atmosfēras paraugu, izanalizēt to un atveidot, uzzināt šīm būtnēm ierastos spiediena un smaguma spēka rādītājus, sagatavot cietušo evakuācijai uz Hospitāli un sniegt tam pirmo palīdzību.
— Pārāk ilgi, — Konvejs satriekts noteica.
Diez vai būtne, kas atrodas tik bēdīgā stāvoklī, spēs tik ilgi izturēt.
Brīdi padomājis, Konvejs pieņēma lēmumu.
— Nāksies sagatavot telpu vēl pirms pacienta ierašanās. Citas izejas nav. Lūk, ko mēs darīsim…
Konvejs pavēlēja steidzīgi noraut grīdas apšuvumu, lai atklātu gravitācijas iekārtas. Pats Konvejs no tā visa maz ko saprata, taču viņš cerēja, ka Hendrikss spēs aptuveni noteikt to jaudu. Galaktikā bija zināms tikai viens gravitācijas regulēšanas veids. Ja citplanētieši ir izmantojuši kādu citu — tad nāksies padoties.
— Jebkuras būtnes fizisko raksturojumu, — Konvejs turpināja, — var noteikt pēc barības paraugiem, gravitācijas iekārtu izmēriem un gaisa sastāva. Ja mēs savāksim visus šos datus, tad varēsim atveidot tās dzīves apstākļus.
— Daži no mums riņķī lidojošajiem objektiem var izrādīties konteineri ar pārtiku, — Kurseda pēkšņi iejaucās.
— Nu ko, laba doma, — Konvejs piekrita. — Taču vispirms vajadzētu atrast un izpētīt atmosfēras sastāvu uz kuģa. Tādā veidā mēs uzzināsim kaut ko par cietušā vielu maiņu un noskaidrosim, kādi no konteineriem satur barību, bet kādi krāsu…
# * *
Viņi tūdaļ nekavējoties ķērās pie gaisa parauga meklēšanas. Jebkurā kosmiskā kuģa telpā atradās milzums cauruļu, taču to skaits pat visniecīgākajos nodalījumos izbrīnīja Konveju.
„Ja jau visi nodalījumi nodalīti ar hermētiskām durvīm, tad tas nozīmē, ka arī caurulēm, pa kurām tiek padots gaiss nodalījumos, ir jābūt ieplūdes un izplūdes vārstiem," — Konvejs nosprieda.
Nācās izsekot katru cauruli līdz tās pārrāvuma vietai, kur viņi varēja pārliecināties, ka konkrētais kabelis vai caurule nepieder gaisa sistēmai. Šis darbs bija grūts, apnicīgs, un Konvejs naidīgi lūkojās uz šo mehānisko rēbusu, no kura atminēšanas bija atkarīga pacienta dzīvība.
Pagāja divas stundas, un beidzot meklējumu loks sašauri- nājās līdz resnai caurulei, kas, pēc visa spriežot, kalpoja izlietotā gaisa aizvadīšanai, un veselam tievu caurulīšu kūlim, pa kuru gaiss ieplūda nodalījumā.