Ievadcaurules bija veselas septiņas!
— Būtne, kurai nepieciešami septiņi dažādi ķīmiskie… — Hendrikss iesāka un apjucis apklusa.
— Gaisa pamatkomponents tiek padots tikai pa vienu cauruli, — Konvejs teica. — Pa pārējām plūst visi nepieciešamie papildelementi un inertie komponenti, līdzīgi kā azots^ mūsu gaisā. Ja regulējošie vārsti nebija aizvērti tad, kad nodalījumā kritās spiediens, mēs spēsim noteikt, no kā sastāvēja viņu gaiss.
Konvejs runāja ļoti pārliecinātā tonī, taču pats nebūt tā nejutās. Viņu nomāca drūmas priekšnojautas.
Tad pie lietas ķērās Kurseda. Viņa izvilka no darba somas mazu elektrogriezēju, ieslēdza, nofokusēja liesmu un uzmanīgi pielika adatveida liesmas strūkliņu pie vienas no septiņām ie- vadcaurulēm. Konvejs pienāca tuvāk ar atvērtu mēģeni.
No caurules izrāvās dzeltena tvaiku strūkla, un Konvejs instinktīvi atrāva roku. Mēģenē gandrīz nekas neiekļuva, taču analīzei pilnīgi pietika arī ar to, kas tur atradās.
Kurseda ķērās klāt pie nākamās caurules.
— Pēc visa spriežot, tas ir hlors, — DBLF teica, turpinot darbu. — Un ja vien hlors ir viņu atmosfēras pamatelements, mēs varēsim to ievietot modificētā PVSŽ palātā.
— Baidos, ka tas viss nebūs tik vienkārši, — Konvejs atbildēja.
Nepaspēja viņš vēl pabeigt šo frāzi, kad no caurules izlauzās baltu tvaiku strūklaka, kas ieskāva visu telpu miglā.
Kurseda, neizlaižot no rokām griezēju, pakāpās atpakaļ, un tvaiks, saskaroties ar liesmu, pārvērtās caurspīdīgā šķidrumā, kas ieskāva glābējus kā kūpošas lodes. Pēc izskata šis lodes bija no ūdens.
Konvejs savāca šķidrumu otrā mēģenē.
Griezēja liesma, saskārusies ar gāzes strūklu, kas izlauzās no trešās caurules, spilgti uzliesmoja. Kļūdīties nebija iespējams.
— Skābeklis, — Kurseda noteica, vārdiski materializējot Konveja domu. — Vai gāze ar augstu skābekļa saturu.
— Mani mulsina ūdens, — Hendrikss piezīmēja. — Bet skābeklis ar hloru taču nevarētu būt visai noderīgs maisījums elpošanai.
— Piekrītu, — Konvejs atbildēja. — Jebkura būtne, kas elpo skābekli, iet bojā no hlora dažu sekunžu laikā, un otrādi. Taču, iespējams, ka viens no šiem elementiem sastāda atmosfērā tikai niecīgu piemaisījuma daļu. Var izrādīties arī, ka abas šīs gāzes ir tikai niecīgi piemaisījumi, bet atmosfēras pamat- komponentu mēs vēl neesam atklājuši.
Tūdaļ pat tika pārgrieztas četras atlikušās caurules, un gāzu paraugus savāca mēģenēs. Visu šo laiku Kurseda gluži noteikti pārdomāja Konveja teikto. Pirms doties uz kuteri, lai veiktu paraugu analīzes, medmāsa uz mirkli aizkavējās.
— Ja jau visas šīs gāzes ir tikai niecīgi piemaisījumi, — translators vienaldzīgā balsi tulkoja viņas teikto, — tad kāpēc šeit ne tikai inertās gāzes, bet arī skābeklis jau netiek sajaukts iepriekš kā visām citām būtnēm, bet tiek pievadīts nodalījumā pa atsevišķām caurulēm. Izvadīti visi taču tiek pa vienu.
Konvejs pavīpsnāja. Tieši šis jautājums viņu visvairāk arī nomocīja, un viņš nekādi nespēja rast uz to atbildi.
Viņš asi noteica:
— Tagad man ir nepieciešama paraugu analīze, un es palūgšu jūs lieki nekavēties. Mēs ar Hendriksu pacentīsimies izskaitļot šīs būtnes izmērus un tai atbilstošo smaguma spēku. Un neuztraucieties, — viņš sāji piebilda, — nav neizdibināmu noslēpumu.
— Cerēsim, ka šie noslēpumi tiks izdibināti ārstēšanas laikā, — Kurseda atvairīja, — bet nevis fiksēti slēdzienā par nāves iestāšanos.
Hendrikss bez turpmāka atgādinājuma sāka raut nost grīdas plāksnes, lai piekļūtu gravitācijas ierīcēm.
Konvejs viņu uzskatīja par cilvēku, kas zina, ko dara, tāpēc atstāja to un devās meklēt kaut kādas mēbeles.
II
Parasti kosmisko katastrofu laikā visi priekšmeti, kas atrodas uz kosmiskā kuģa, gan pārvietojamie, gan tie, kurus pieņemts uzskatīt par nepārvietojamiem, noraujas no savām vietām un lido trieciena virzienā. Šeit turpretī avārija sarāva kuģi saistošos spēkus, izmainot katras skrūves, katras šuves stāvokli. Mēbeles, kas vieglāk pakļaujas bojājumiem, bija cietušas visvairāk.
Krēsls vai gulta var daudz ko pavēstīt par to lietotāju formu, locekļu skaitu un svaru. Ir svarīgi zināt, vai lietu īpašnieks dod priekšroku cietai virsmai vai tam vajadzīgs mīksts paklājiņš. Mēbeļu formas un materiālu izpēte ļauj arī noteikt šai būtnei ierasto smaguma spēku. Bet Konvejam neveicās.
Dažas peldošās atlūzas un gabali neapšaubāmi bija mēbeļu atliekas, taču tas viss bija tik ļoti sasmalcināts un sajaukts, ka bija pilnīgi neiespējami sastādīt no tā visa kādu veselu priekšmetu.
Konvejs jau gandrīz nolēma izsaukt palīgā O'Maru, taču atteicās no šīs domas. Diez vai majoram būtu interesanti uzzināt, ka Konvejs netiek galā ar saviem pienākumiem.
Konvejs rakņājās pa tā atliekām, kas reiz bija skapis, cerot atrast kādu apģērbu vai pat uzdurties kādam dārgumam, kas līdzinātos mīļotās sievietes fotogrāfijai. Pēkšņi viņu izsauca Kurseda.
— Analīze veikta, — medmāsa paziņoja. — Atmosfēras sastāvdaļas nav nekas neparasts. Taču to maisījums ir nāvējošs jebkurai būtnei, kurai ir elpošanas orgāni. Jauc kā gribi, kopā sanāk nāvējoša dzira.
— Palūgšu jūs izteikties konkrētāk, — Konvejs pārtrauca medmāsu. — Man ir vajadzīgi fakti, bet nevis spriedelējumi.
— Kas attiecas uz gāzu sastāvdaļām, — Kurseda atbildēja, — tas ir amonjaks, oglekļa pārskābe un divas inertās gāzes. Savienojumā ar jau zināmajiem elementiem tās izveido necaurspīdīgu, smagu un indīgu atmosfēru…
— Nevar būt! — Konvejs aprāva medmāsas teikto. — Vai jūs redzējāt, kā izkrāsotas kosmoplāna kajīšu sienas? Viņiem patīk smalkas, daudzveidīgas krāsas. Būtnes, kas dzīvo necaurspīdīgā atmosfērā, nespētu izjust dažādus krāsu toņus…
— Doktor Konvej, — kā atvainodamās atskanēja leitnanta balss, — es pārbaudīju gravitātes ierīces. Tās ir paredzētas piecu g lielai gravitātei.
* * *
Pievilkšanas spēks, kas piecreiz pārsniedz Zemes pievilkšanas spēku, attiecīgi nozīmēja arī augstu atmosfēras spiedienu. Tātad šī būtne elpoja biezu indīgu sīrupu. Tas varēja radīt ļoti nopietnus sarežģījumus.
Konvejs teica Hendriksam:
— Nododiet glābšanai komandai, lai viņi tuvojas cietušajam ļoti uzmanīgi, taču pēc iespējas ātrāk. Jebkuram radījumam, kas dzīvo piecu g apstākļos, jābūt vareniem muskuļiem. Bet būtnes, kas iekļuvušas tamlīdzīgās likstās, reizēm zaudē veselo saprātu.
— Sapratu, — Hendrikss satraukti noteica un nozuda.
Konvejs atkal vērsās pie Kursedas:
— Vai dzirdējāt, ko teica Hendrikss, — viņš klusi noteica. — Izmēģiniet šo elementu kombināciju augsta spiediena apstākļos. Un atcerieties, ka mums ir vajadzīga tīra atmosfēra.
Pēc ilgāka klusuma brīža medmāsa teica:
— Es pakļaujos. Taču esmu spiesta piebilst, ka neieredzu velti tērēt laiku, pat ja man to pavēl darīt.
Kādu laiku Konvejs varonīgi cīnījās ar sevi, lai savaldītos un nepateiktu kaut ko lieku.
Pamazām Konveja dusmas pret spitigo, trulo, nekaunīgo ' medmāsu sāka norimt. Iespējams, Kurseda nebija nemaz tik aprobežota. Iespējams, ka viņai ir taisnība necaurspīdīgās atmosfēras sakarā. Taču ko tas dod? Fakti runāja pretī viens otram.