— Konvej! — atskanēja O'Maras asā balss. — Vai jūs tur esat aizmidzis?
Konvejs bija pavisam aizmirsis par O'Maru, Samerfildu un daudzajiem radistiem, kas bija pieslēgušies pie viņa rācijas. Viņš isi nokāsējās un iesāka:
— Gredzenveida būtne, atgādina piepūstu automobiļa kameru. Gredzena diametrs sasniedz deviņas pēdas, gredzena resnums — divas vai trīs pēdas. Tās masa acīmredzot četrreiz pārsniedz manu masu. Nespēju saskatīt kustību vai fizisku bojājumu pēdas.
Viņš atvilka elpu un turpināja:
— Ārējais apvalks gluds, spīdīgs, pelēkā krāsā, šur tur klāts ar resnām brūnganām dzīsliņām. Brūnie plankumi, kas pārklāj vairāk nekā pusi no ādas, rada vēža izaugumu iespaidu, taču tā var būt arī dabiska kamuflāža [5] .
Tie varēja rasties arī dekompresijas rezultātā.
Pēc brīža Konvejs turpināja:
— Riņķa ārmalā var saskatīt divas īsu taustekļveida locekļu rindas, kas pašlaik cieši piespiesti pie ķermeņa. Pavisam ir pieci pāri taustekļu, to specializācijas pēdas nespēju atklāt. Neredzu arī ārējos orgānus. Nāksies pieiet tuvāk.
Kad viņš pienāca pie nepazīstamās būtnes, tā nekādi uz to nereaģēja, un Konvejs jau sāka uztraukties, vai tikai glābēji nav nokavējuši. Viņš vēl aizvien neredzēja ne acis, ne muti, taču saskatīja kaut ko līdzīgu žaunu spraugām un ausu atverēm.
Viņš izstiepa roku un uzmanīgi pieskārās pie viena no taustekļiem.
*
Būtne gluži kā uzsprāga.
*
Konvejs aizlidoja malā. Labā roka kļuva nejūtīga no sitiena, kas būtu varējis sadragāt Konveja plaukstu, ja vien viņš nebūtu tērpies smagajā skafandrā.
Viņš drudžainā steigā ieslēdza gravitācijas jostu, lai neuzlidotu pie griestiem, un sāka atkāpties uz durvīm.
No austiņās juceklīgi skanošo jautājumu gūzmas beidzot varēja izdalīt divas pamattēmas: kāpēc viņš iekliedzās? Un kas tas par troksni nodalījumā?
Konvejs drebošā balsī noteica:
— Es konstatēju, ka pacients ir dzīvs…
Hendrikss, kas visu novēroja caur lūku, aizrijās no smiekliem.
— Zvēru, ka es dzīvē neesmu redzējis vēl dzīvāku pacientu, — viņš sajūsmināti noteica.
— Vai jūs nevarat paskaidrot, kas īsti notiek? — O'Mara ierēcās.
„Nav nemaz tik viegli atbildēt uz šo jautājumu," — Konvejs domāja , vērojot kā cietušais braukā pa visu nodalījumu.
Fiziskais kontakts ar Konveju noveda pacientu panikas stāvoklī. Un ja viss sākās ar Konveju, tad tagad sadursme ar grīdu, sienām, priekšmetiem, kas peldēja gaisā, izsauca ķēdes reakciju. Pieci pāri spēcīgu, lokanu locekļu uzvijās divu pēdu augstumā, būtne braukāja pa visu telpu. Un lai ar kādu ķermeņa daļu tā nepieskartos priekšmetiem, taustekļi spēji uzlidoja gaisā.
Konvejs paguva noslēpties kamerā, kad radās labvēlīgs brīdis: būtne bezpalīdzīgi uzlidoja gaisā nodalījuma vidū un lēni griezās ap savu asi, atgādinot vienu no seno laiku kosmiskajām stacijām. Taču pakāpeniski tā tuvojās sienai, un Konvejam bija kaut kas steidzīgi jādara, pirms tā atkal sāks mežonīgi nēsāties pa nodalījumu.
Konvejs ātri noteica:
— Mums ir vajadzīgs smalks izturīgs piektā izmēra tīkls, plastikāta maiss, kurā var ietilpt šis tīkls, un daži sūkņi. Pašreizējā brīdī mēs nevaram cerēt uz pacienta sadarbību. Kad mēs to notversim tīklā, mēs piesūknēsim ar sūkņiem gaisu maisā un tādā veidā nogādāsim to uz kutera. Ātrāk nesiet tīklu!
Konvejs nespēja aptvert, kā būtne, kas dzīvoja tāda smaguma spēka apstākļos, varēja izvērst tik aktīvu darbību retinātā gaisā.
— Kurseda, vai ir jau analīžu rezultāti? — viņš negaidīti pavaicāja.
Māsa kavējās ar atbildi, un Konvejs jau gandrīz vai nodomāja, ka viņa nav sadzirdējusi jautājumu, taču tad atskanēja viņas monotonā mierīgā balss:
— Analīze veikta. Gaisa sastāvs nodalījumā ir tāds, ka jūs, doktor, mierīgi varat nolaist sejassargu un elpot sev par prieku.
Lūk paša galvenā pretruna, Konvejs apjucis nodomāja. Droši vien Kurseda ir tikpat lielā mērā apjukusi kā viņš. Un pēkšņi Konvejs iesmējās. Viņš iedomājās, kas tagad notiek ar medmāsu…
III
Pēc sešām stundām, neraugoties uz izmisīgo pretošanos, pacients tika nogādāts palātā 310-B, nelielā telpā ar operāciju zāli netālu no DBLF Galvenās operāciju zāles.
Kad tas bija izdarīts, Konvejs jau īsti nezināja, ko viņš vēlētos vairāk: izārstēt pacientu vai piebeigt to uz vietas. Spriežot pēc glābēju un Kursedas izteicieniem, kas bija klāt pie pacienta transportēšanas, viņi izjuta apmēram to pašu.
Konvejs veica sākotnējo apskati, cik vien tas bija iespējams zem tīkla un caurspīdīgā maisa, un paņēma ādas un asins paraugus. Paraugus viņš nosūtīja uz Patoloģisko laboratoriju, uzlīmējis uz tiem etiķetes „Ipaši steidzami".
Kurseda pati tos aiznesa uz laboratoriju, neuzticoties pneimatiskajai caurulei, jo, kas attiecas uz etiķešu krāsām, tad Patoloģiskās laboratorijas darbinieki šai ziņā izcēlās ar apbrīnojamu aklumu. Visbeidzot Konvejs lika izdarīt rentgenuzņēmu- mus, atstājot pacientu Kursedas uzraudzībā, un devās pie O'Maras.
Kad viņš beidza stāstīt, O'Mara paziņoja:
— Nu, grūtākais ir aiz muguras. Domāju, ka jums gribētos novest visu šo lietu galā?
— N… n… nedomāju vis, — Konvejs atbildēja.
O'Mara sarauca uzacis.
— Ja jūs atsakāties no pacienta, tad tā ari pasakiet. Neciešu izlocīšanos.
Konvejs dziļi ieelpoja caur degunu, bet tad lēni un skaidri noteica:
— Es gribu turpināt šo lietu. Šaubas, par kurām es ieminējos, attiecas uz jūsu kļūdaino apgalvojumu, ka viss grūtākais jau ir aiz muguras. Visgrūtākais stāv priekšā. Es veicu sākotnēju slimnieka apskati, un, tiklīdz būs gatavi analīžu rezultāti, es izdarīšu daudz rūpīgāku izmeklēšanu. Rīt, slimnieka apskates laikā, es vēlētos redzēt, ja tas, protams, ir iespējams, doktorus Manonu, Priliklu, Skemptonu un jūs.
O'Maras uzacis uzrāvās.
— Dīvains talantu sakopojums, — viņš teica. — Vai jūs, doktor, nepateiktu, kāpēc mēs visi esam jums ievajadzējušies?
Konvejs pašūpoja galvu.
— Es pagaidām negribētu par to runāt.
— Labi, mēs atnāksim, — O'Mara teica, piespiežot sevi savaldīties un nepārkāpt pieklājības normas. — Un, lūdzu, atvainojiet, doktor, par to, ka es nospriedu, it kā jūs esat padevies, kad jūs murminājāt tā, ka man neizdevās saprast vairāk par vienu vārdu no jūsu trim teiktajiem. Ejiet, doktor, un izgu- lieties, pirms atkal es metīšos jums virsū.
Tikai tagad Konvejs saprata, cik ļoti viņš ir noguris. Viņš aizplijās līdz savai istabai, taču viņa gaita vairāk atgādināja večuka šļūkāšanu nekā nesteidzīgo, pārliecinošo Vecākā terapeita gaitu.
* # #
Nākošajā rītā Konvejs pavadīja divas stundas pie sava pacienta, pirms sasauca konsīliju, par kuru vakar bija runājis ar O'Maru. Viņam izdevās noskaidrot ļoti maz, taču viņš tikai pārliecinājās, ka viņam neko m i/dosies izdarīt bez speciālistu pieaicināšanas.
Pirmais atnāca doktors Prilikla. O'Mara un Hospitāļa galvenais inženieris Skemptons ieradās kopā. Pēdējais uzradās doktors Manons, kas bija aizkavējies DBLF Operāciju zālē. Viņš iedrāzās palātā, nobremzēja un tad lēni divreiz apgāja riņķī pacientam.
— Izskatās pēc barankas ar magonēm, — viņš teica.