Šie vārdi, šķiet, nebeidzami atbalsojās Konveja smadzenēs, un katrreiz aizvien skaļāk un uzstājīgāk. Tie bija nozīmes pilni. Saprotams, O'Mara bija domājis pacienta morālo stāvokli, taču tam nebija nekādas nozīmes. Ļoti slims zvērēns — šie vārdi bija rēbusa atminējums, un tā pārējās daļas sāka noskaidroties. Kaut kā vēl joprojām trūka, taču arī tas, ko Konvejs saprata, izbiedēja viņu vēl vairāk nekā viss iepriekšējais.
Kad viņš atkal ierunājās, tad ar pūlēm pazina savu paša balsi.
— Paldies. Es padomāšu, kā rast tam visam kādu citu pieeju. Un tad jums paziņošu…
Konvejs vēlējās, lai visi aizietu un ļautu tam paprātot. Viņam gribējās aizbēgt un kaut kur paslēpties, lai gan diez vai visā Galaktikā atrastos vieta, kur viņš varētu paslēpties no tā, no kā visvairāk baidījās.
Visi lūkojās uz viņu ar pārsteiguma, satraukuma un apjukuma pilnām sejām. Daudzi pacienti nevēlas saņemt palīdzību, taču tas vēl nenozīmē, ka pie pirmajām pretošanās pazīmēm ārsts pārtrauc ārstēšanu. Viņi noteikti nosprieda, ka viņš nobijies, nevēloties veikt nepatīkamu, tehniski sarežģītu operāciju, un katrs, kā vien prazdams, centās viņu pārliecināt. Pat Skemptons piedāvāja dažādas izejas no šī grūtā stāvokļa.
— Ja jūs gadījumā esat noraizējies par anestēzijas drošību, — Skemptons teica, — vai tad patalogi nespēs radīt narkotiskus līdzekļus uz to datu bāzes, kas iegūti no mirušas vai ievainotas būtnes? Es domāju par jūsu ieteikto meklējumu programmu. Un man šķiet, ka mums ir pietiekams pamats pasūtīt…
— Nē!
* * #
Tagad visi jau lūkojās uz Konveju ar platām acīm. O'Marā pamodās profesionāla interese.
Konvejs steidzīgi noteica:
— Es aizmirsu pateikt, ka sarunājos ar Samerfildu. Pēc viņa teiktā, pēdējie veiktie pētījumi ļauj apgalvot, ka mūsu rīcībā ir nonākusi tā kosmiskā kuģa puse, kas ir cietusi vairāk nekā otra. Tā otra puse nav iznīcināta, kā varētu iedomāties, bet acīmredzot pati spēs aizkļūs līdz mājām. Tāpēc meklējumi neko nedos.
Konvejs izmisīgi cerēja, ka Skemptons neuzstās, lai tiktu pārbaudīta šī informācija. Samerfilds patiesi bija runājis ar Konveju, taču viņa secinājumi nebija tik kategoriski kā Konvejs tos paziņoja visiem klātesošajiem. Jau tikai doma vien par Monitoru kosmoplāniem, kas siro šai izplatījuma sektorā, lika tam pārklāties aukstiem sviedriem.
Taču Skemptons tikai pamāja un mainīja sarunas tēmu. Konvejam kļuva nedaudz vieglāk ap sirdi, un viņš ātri teica:
— Doktor Prilikla, es vēlētos ar jums aprunāties par pacienta emocionālo stāvokli pēdējās minūtēs. Vēlreiz pateicos jums par palīdzību un padomiem…
Viņš tos burtiski izmeta no istabas un pēc viņu sejas izteiksmēm noprata, ka viņi to labi saprot — vēlāk viņam noteikti nāksies atbildēt uz dažiem O'Maras nepatīkamajiem jautājumiem. Taču tobrīd Konvejs par to nedomāja. Viņš palūdza Kursedu aplūkot pacientu ik pēc pusstundas un nekavējoties viņu izsaukt, ja notiks kādas izmaiņas. Tad viņš devās uz savu istabu.
IV
Konvejs reizēm piktojās par sava būceņa šaurību, kurā viņš gulēja, glabāja savas nedaudzās mantas un paretam uzcienāja kolēģus. Taču tieši tagad šī šaurība viņu nomierināja.
Viņš apsēdās, tāpēc ka nebija vietas, kur staigāt, un pa- centās noskaidrot to ainu, kas tam uzplaiksnīja smadzenēs, kad viņi bija palātā.
Viss bija acīmredzams kopš paša sākuma. Pirmkārt, gravitācijas iekārtas — Konvejs bija nepiedodami neņēmis vērā, ka tās var regulēt, uzstādot jebkuru smaguma spēku no nulles līdz pieciem g. Tad vēl šī sarežģītā gaisa padeves sistēma — tā bija pretrunīga, ja vien uzskatīt, ka tā ir domāta vienam dzīvo būtņu veidam. Bet ja nu vairākiem? Visbeidzot pacienta fiziskais stāvoklis un korpusa krāsojums — gaiši oranžs. Šāda tipa Zemes kuģi parasti tiek krāsoti baltā krāsā.
Avārijā cietušais kosmiskais kuģis bija „ātrās palīdzības kariete"!
Taču šāda tipa starpplanētu kuģi ir attīstītas civilizācijas produkts, kas aptver vai ir gatava aptvert daudzas zvaigžņu sistēmas. Tātad viņu radītā kultūra ir guvusi augstus sasniegumus. Galaktiskajā civilizācijā šādu pakāpi bija sasniegušas tikai Ilensas, Traltana un Zemes kultūras. Kā gan tas varēja gadīties, ka tāda mēroga kultūra vēl līdz pat šim brīdim palikusi nezināma?
Konvejs sabozās. Viņam bija atbilde arī uz šo jautājumu.
Samerfilds teica, ka atrastā kosmiskā kuģa puse visvairāk cietusi katastrofā, bet pārējā kuģa daļa varēja patstāvīgi turpināt ceļu līdz tuvākajai remonta bāzei. Tādā veidā sekcija ar pacientu atrāvās avārijas laikā un kustējās izplatījumā tai pat virzienā, kāds bija kosmoplāna maršruts līdz katastrofai.
Tas nozīmēja, ka kuģis lidoja no planētas, kas bija piereģistrēta kā neapdzīvota. Taču simt gadu laikā kāds varēja tur uzcelt bāzi vai pat nodibināt koloniju. Un „ātrās palīdzības kariete" lidoja no tās planētas uz starpgalaktiku telpu…
Civilizācija, kas spēja pārvarēt starpgalaktiku telpu un radīja kolonijas citas Galaktikas pievārtē, iedvesa godbijīgu attieksmi un lika iedomāties par piesardzības pasākumiem, stājoties ar to sakaros. Vēl it īpaši tāpēc, ka vienīgo tās pārstāvi, neraugoties uz visām pūlēm, nevarēja uzskatīt par īpaši saticīgu.
Viņa tautiešiem, kas noteikti ir guvuši vērā ņemamus sasniegumus medicīnas jomā, var nepatikt, ja kāds slikti izturēsies pret viņu sasirgušo ciltsbrāli. Un vispār šādā situācijā viņi diez
vai labi izturēsies pret kādu, lai kas tas arī nebūtu.
* * *
•
Pēkšņi iedūcās komunikators.
Kurseda paziņoja, ka pacients ir mierīgs, taču audzējs ātri izplatās un draud skart vienu no elpošanas atverēm.
Konvejs atbildēja, ka tūdaļ atnāks. Viņš izsauca doktoru Priliklu un atkal apsēdās uz dīvāniņa.
Viņš neuzdrošinājās kādam paziņot par savu atklājumu. To darīt, nozīmētu aizsūtīt izplatījumā sargkuģus, kas censtos nodibināt priekšlaicīgu kontaktu — priekšlaicīgu vismaz no Kon- veja redzes viedokļa. Viņš baidījās, ka pirmā divu civilizāciju tikšanās var beigties ar pārpratumu, un kaut kā mazināt šo spriedzi var tikai tādā veidā, ja Federācija izglābs un izārstēs vienu no starpgalaktiskajiem kolonistiem.
Saprotams, nav izslēgts, ka pacients nav tipisks visai rasei, ka tam ir saprāta traucējumi, kā uzskatīja O'Mara. Taču Konvejs šaubījās, vai citplanētiešu acīs tas varētu būt pietiekams attaisnojums tam, ka netika darīts viss, lai to glābtu. Turklāt pacienta bailes bija saistītas ar naidu pret to personu, kas centās viņu izārstēt.
Kādubrīd Konvejam ienāca prātā mežonīga doma, vai tikai Visumā neeksistē antizemes loģikas sistēma, pēc kuras palīdzība izsauc nevis pateicības, bet naida jūtas. Pat tas, ka šī būtne tika atrasta „ātrajā palīdzībā", nespēja izkliedēt viņa šaubas. Konvejam līdzīgi cilvēki ātro palīdzību saistīja ar altruistiskiem jēdzieniem, žēlsirdības izrādīšanu un tādā garā. Taču daudzas rases, pat tās, kas ietilpst Federācijā, uzskata slimību par fiziskas nepilvērtības izpausmi.
Atstājot istabu, Konvejs vēl joprojām nespēja iedomāties, kā viņš uzsāks pacienta ārstēšanu. Viņš nezināja arī to, cik laika tam vēl atlicis.
Kapteinis Samerfilds, Hendrikss un citi kosmiskā kuģa pētnieki pašlaik pārāk ir aizņemti ar daudzo mīklu minējumiem, lai domātu vēl par ko citu. Taču pēc kāda laika arī viņiem ienāks prātā šāda doma. Viņus no tās atdalīja tikai kādas pāris dienas, bet, iespējams, arī stundas.