- Aizvediet mani uz turieni! Man jāredz dēls!
Viņa mēģināja apiet apkārt Brokam, lai tiktu līdz durvīm, taču aģents aizšķērsoja viņai ceļu.
- Ei, es teicu - lēnāk! Drīz atkal būsiet kopā ar savu dēlu. Taču vispirms es uzdošu jums dažus jautājumus.
- Paklau, es esmu juriste! Es varbūt ari nepraktizējos krimināltiesībās, taču zinu, ka tas nav likumīgi. Jūs nedrīkstat mūs šeit turēt, ja neesat izvirzījuši apsūdzību!
Broks saviebās. Viņam juristi bija acim redzami vienaldzīgi.
- Mēs varam izvirzīt apsudzibu, ja vēlaties. Kā būtu ar nolaidīgu izturēšanos pret bērnu? Vai tas, jūsuprāt, butu pietiekami likumīgi?
- Ko? Ko jūs ar to gribat teikt?
- Par jūsu bijušā vīra aizraušanos ar narkotikām. Un to, ka viņš pārdeva kokaīnu Kolumbijas universitātes studentiem. Lielākoties darbojās Centrālparkā, tiklīdz bija izņēmis dēlu no skolas.
Karena vērās FIB aģentā. Kaut ko tik smiekligu viņa savā dzīvē vēl nebija dzirdējusi.
- Kādas muļķibas! Briesmīgākais, ar ko viņi nodarbojās parkā, bija spēles ar ūdenspistolem!
- Mums ir ieraksti no novērošanas kamerām, kas fiksējušas darījumus. Saskaņā ar mūsu avotiem Svifts ar to nodarbojies gadiem ilgi.
- Jēziņ! Ja Deivids būtu tirgojis narkotikas, es to zinātu!
Broks paraustija plecus.
- Varbūt zinātu, bet varbūt arī nezinātu. Bet skaidrs ir viens - bāriņtiesa noteikti gribēs zināt, vai ari jūs ar to nodarbojāties. Iespējams, nolems līdz apstākļu noskaidrošanai nodot jūsu dēlu aizbildnībā.
Karena papurināja galvu. Broks meloja. Kā juriste viņa pelnīja sev iztiku, apspriežot uzņēmumu apvienošanas līgumus, un parasti viņa juta, kad otra puse blefo.
- Labi, pierādiet to! Parādiet man tos videonovērošanas ierakstus!
Broks spēra soli tuvāk.
- Neuztraucieties, šovakar ziņās jūs tos redzēsiet. Saprotiet, jūsu bijušais virs vēlējās paplašināt biznesu, tāpēc sāka sadarboties ar Latin Kings*. Pieļauju, ka esat par viņiem dzirdējusi.
Karena aizdomīgi vērās aģentā.
- Jus gribat teikt, ka Deivids sadraudzējies ar gangsteriem?
- Latin Kings kontrolē narkotiku tirdzniecību Augšman- hetenā. Pagājušajā naktī viņi nogalināja mūsu aģentus. Nošāva trīs aģentus, kas satikās ar Sviftu, lai veiktu kontrol- pirkumu, un vēl trīs, kas strādāja novērošanas komandā.
Karena riebumā nosprauslājās. Aģents stāsts bija pilnīgi absurds. Tie, kas pazina Deividu, uzreiz to saprastu. Bet kāpēc FIB nodarbojās ar tādām pasaciņām? Ko viņi centās noslēpt? Atkāpusies no Broka, viņa pavirzījās tuvāk metāla galdam un apsēdās uz krēsla.
* Latin Kings - viena no lielākajām bandam pasaulē, kas dibināta 1940. gadā Čikāgā, vēlāk izplatījusies ari citās pilsētas un valstis; lielākoties tajā darbojas izceļotāji no Latiņamerikas; tiek lēsts, ka bandā ir simts tūkstoši locekļu. ASV banda nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību un cīnās ar citiem grupējumiem par ietekmes sfērām.
- Labi, aģent Brok, pieņemsim, ka jūs runājat patiesību. Ko jūs gribat no manis?
Broks no jakas kabatas izņēma piezīmju bloknotu un pildspalvu.
- Mums vajadzīga informācija par jūsu bijušā vīra paziņām. īpaši par tiem, kas dzīvo Ņūdžersijā.
- Ņūdžersijā? Jūs domājat, ka Deivids ir Ņūdžersijā?
Broks drūmi paskatījās uz Karenu.
- Jautājumus uzdošu es, labi? Mēs jau esam apzinājuši viņa kolēģus Kolumbijas universitātē. Tagad meklējam viņa draugus un paziņas.
- Es neesmu īstā, kam tas būtu jājautā. Mēs ar Deividu jau divus gadus esam šķīrušies.
- Nē, jūs esat visīstākā, kam pajautāt! Saprotiet, Svifts tagad bēguļo, tāpēc noteikti meklēs kādu draugu, kas varētu palīdzēt. Tuvu draugu, ja saprotat, ko ar to gribu teikt. - Aģents pielieca' galvu un veltīja Karenai zinīgu skatienu. - Vai viņam Ņūdžersijā ir šādi draugi?
Karena atkal papurināja galvu. Cik patētiski, viņa nodomāja. Broks cenšas izraisīt manī greizsirdību.
- Man nav ne jausmas.
- Izbeidziet! Jūs neko nezināt par viņa mīlas dzīvi?
- Kādēļ lai es kaut ko par to zinātu? Mēs vairs neesam precējušies.
- Un pirms šķiršanās? Vai Deivids kādreiz gāja pa kreisi? Vai kādreiz vēlā naktī nav braucis pāri Džordža Vašingtona tiltam?
Karena ieskatījās aģentam tieši acīs.
- Nē.
Broks nostājās līdzās krēslam, uz kura sēdēja Karena. Vienu roku aģents uzlika uz galda malas un noliecās tā, ka viņa seja atradās tikai dažu collu attālumā no Karenas vaiga.
- Jūs nemaz negribat sadarboties, Karena. Vai tad nevēlaties tikties ar savu dēlu?
Karenai sažņaudzās vēders.
- Jūs man draudat?
- Nebūt ne. Gribēju tikai atgādināt par bāriņtiesu. Ja neiesniegsim pozitīvu ziņojumu, viņi var izlemt nodot jūsu dēlu aizbildnībā. Bet jūs taču negribat zaudēt dēlu, vai ne?
Broka seja bija tik tuvu, ka Karena varēja saost mutes skalojamā līdzekļa smaržu - šķebinošu krūzmētras smārdu. Uz mirkli Karenai šķita, ka tūdaļ vems, bet tad viņa atgrūda krēslu un piecēlās. Garām Brokam sieviete taisnā ceļā devās pie spoguļa telpas otrā galā. Viņa centās skatīties tam cauri, taču redzams bija tikai pašas atspulgs.
- Labi, nelieši, - viņa teica spogulim, - vai esat beidzot noskaidrojuši, ar ko jums darīšana?
Spogulī Karena ieraudzīja, ka tuvojas Broks.
- Tur neviena nav, Karena. Šeit esam tikai mēs divi.
Karena ar pirkstu norādīja uz spoguli.
- Emorijs van Klīvs. Vai šis vārds jums kaut ko izsaka? Viņam pazīstama puse juristu Tieslietu ministrijā, un viņš nebūt nepriecāsies, kad uzzinās, kā esat ar mani izrīkojušies.
Broks bija tikai dažu soļu attālumā no Karenas.
- Labi, pietiks. Jūs labāk…
- Pazūdiet no manām acīm! - Karena nokliedza, ar pirkstu norādīdama uz Broku, taču acis neatraudama no spoguļa. - Ja Emorijs vēl ir dzīvs, es nepagūšu noskaitīt lidz desmit, kad viņš jus visus jau būs nolicis pie vietas. Viņš aprunāsies ar saviem draugiem Tieslietu ministrijā, un jus visus ieliks cietumā!
Uz piecām sekundēm telpā iestājās klusums. Pat Broks pievēra muti, gaidīdams, kas notiks tālāk. Tad Karena atkal saklausīja soļus gaitenī. Durvis atvērās, un telpā ienāca sieviete baltā blūzē, uz acīm viņai bija lasāmās brilles.
- Vai ar jums viss kārtībā, mīļumiņ? - viņa jautāja, stiepjot vārdus. - Izdzirdēju skaļas balsis un nolēmu…
Karena spēji pagriezās.
- Pat nesāciet! - viņa nokliedza. - Vienkārši aizvediet mani pie dēla!
Deivids pamodās zemu nolaistā pasažieru sēdeklī Monikas mašīnā. Samiegojies un nesaprazdams, kur atrodas, viņš paskatījās ārā. Mašīna brauca pa starpštatu maģistrāli - pa kokiem apaugušu kalnainu apkārtni, kas rīta gaismā šķita suligi zaļa. Plašā nogāzes pļavā līdzās milzīgai sarkanai kūtij un nesen uzartam laukam ganijās bruņas govis. Jauka ainava, tāpēc Deivids ilgi noskatījās uz rāmo, nekustīgo ganāmpulku. Tad viņš sajuta spējas sāpes muguras lejasdaļā - tas neapšaubāmi bija iepriekšējās nakts jezgas rezultāts - un atcerējās, kāpēc traucas cauri visai valstij.
Viņš sagrozījās neērtajā krēslā. Monika skatījās uz ceļu, viena roka bija uz stūres, bet otra rakņājās pa paciņu ar vaniļas cepumiem. Pirms iziešanas no mājas viņa bija uzģērbusi baltu, ērtu blūzi un haki krāsas šortus, bet tagad bija uzlikusi iPod austiņas un pašu aparātiņu ielikusi klēpī. Galva viegli šūpojās mūzikas ritmā. Monika nemanīja, ka Deivids pamodies, un viņš dažas sekundes vēroja sievieti - glezno kaklu un slaidos kakao krāsas lielus. Bet jau pēc brīža viņš sāka justies kā Iūriķis, tāpēc nožāvājās, lai pievērstu Monikas uzmanību, un izstaipīja rokas, cik nu tas šaurajā mašīnā bija iespējams.