Plati pasmaidījis, Semjons nolika binokli un steidzās atpakaļ uz savu Ferrari.
SEPTĪTĀ NODAĻA
Tumšajā Highlatider salona nodalījumā Amils Gupta bija sa- kņupis pār vadības paneli. Šaurajā telpā vajadzēja ievietoties četriem cilvēkiem - Deivids bija iespiests starp Guptu un Moniku, bet Maikls, saplacis pretējā stūrī, spēlēja pārvietojamo spēļu konsoli Game Boy, ko viņš turēja uz ceļiem.
Gupta bija brīdinājis, ka mazdēls, ja viņam pieskaras, sāk kliegt, tāpēc Deividam ar Moniku nācās sakļauties pavisam cieši, lai turētos kaut dažu collu attālumā no puiša. Monikas dibens spieda Deividu pie grīdas, bet elkoņi spiedās viņam sānos. Vienubrīd Monikas pakausis atsitās pret Deivida zodu, un viņš iekoda sev mēlē, taču neizdvesa ne skaņu. Viņš zināja, ka ārpusē ir FIB aģenti. Tie bija redzami vadi- bas paneļa monitorā, kas tiešraidē atspoguļoja visu, ko uzņēma Highlander kameras.
Panelis atgādināja lidmašīnas vadības sistēmu - pa kreisi un pa labi no centrālā ekrāna bija vairāki melni kloķi. Gupta parāva sviru labajā pusē, lai mašīna palielinātu ātrumu, un saspieda kreiso, lai bremzētu. Viņš manevrēja mašīnu ārā no stāvlaukuma - prom no FIB aģentiem. Izstūrējis Forbsa avēnijā, viņš atviegloti nopūtās.
- Domāju, tagad mēs esam drošībā, - Gupta teica. - Neizskatās, ka mums sekotu.
Gupta turējās labajā joslā un pārvietojās gliemeža ātrumā, lai studenti pagūtu sekot, ejot kājām. Deivids pamanīja, ka kompasā virs ekrāna bija rakstīts "Austrumi".
- Uz kurieni mēs braucam? - viņš jautāja.
- Konkrēta mērķa nav, - Gupta atbildēja. - Es tikai cenšos panākt, lai starp mums un tiem džentlmeņiem no FIB būtu pietiekams attālums.
- Brauciet uz pilsētiņas austrumu stāvlaukumu, - Monika izgrūda. - Tur es atstāju savu mašīnu. Es šādā sprostā ilgi neizturēšu.
Gupta palocīja galvu.
- Labi, bet paies vairākas minūtes, kamēr nokļūsim tur. Es varu braukt arī ātrāk, taču, ja atraušos no studentiem, tas izskatīsies pārāk aizdomīgi.
Šķita, ka vecais'vīrs visai meistarīgi tiek galā ar mašīnas vadību. Acīmredzot darijis to vairākkārt.
- Es kaut ko nesaprotu, profesor, - Deivids teica. - Kāpēc robotā ierīkojāt šo vadības sistēmu?
- Highlander radīts pēc armijas pasūtījuma, - Gupta paskaidroja, - un armijai nepieciešams robots, ko vajadzības gadījumā var vadīt arī cilvēks. Pentagons, redziet, neuzticas tehnoloģijām. Es iebildu, bet viņi uzstāja. Tāpēc mēs izstrādājam vadības sistēmu un kabīni diviem cilvēkiem. Kabīni izvietojām tā, lai maksimāli atbrīvotu vietu bruņojumam.
- Bet kāpēc FIB aģenti nesaprata, ka iekšā var būt cilvēki? Vai tad viņi neko nezina par armijas projektiem?
Profesors ieķiķinājās.
- Jūs acīmredzot nekad neesat strādājis valsts dienestā. Visi pētījumu un uzlabojumu projekti ir slepeni. Armija neatzīsies juras kara spēkiem, ar ko nodarbojas, un jūrnieki neatzīsies armijai. Tas tiešām ir ļoti smieklīgi.
Deivids juta, ka zem Monikas svara sāk tirpt labā kāja. Viņš mēģināja to pakustināt, vienlaikus cenzdamies neuz- grūsties Maiklam. Puiša pirksti klabināja spēļu konsoles pogas, bet pārējais ķermenis nekustējās un bija savilkts rāmā embrija pozā. Aparātiņa ekrānā kāds karavīrs šāva pa dzeltenu neapdzīvotu ēku. Deivids dažas sekundes vēroja spēli, bet pēc tam paliecās tuvāk Guptam.
- Tagad jūsu mazdēls šķiet daudz mierīgāks, - viņš čukstēja. - Datorspēle atstāj uz viņu labu iespaidu.
- Tas ir viens no autisma simptomiem, - Gupta atbildēja. - Nodarbošanās ar konkrētām lietām, lai noslēgtos no citām. Tā viņš norobežojas no pasaules.
Gupta runāja lietišķā tonī, it kā butu zēna ārsts - bez nožēlas vai izmisuma pieskaņas. Deividam šāda spēja apvaldīt emocijas šķita kā varoņdarbs. Ja Jonam būtu iedzimts au- tisms, viņš tā nespētu.
- Kur ir puiša vecāki?
Gupta papurināja galvu.
- Mana meita ir narkomāne, bet par zēna tēvu viņa nekad nav stāstījusi. Zēns pēdējos piecus gadus dzīvo pie manis.
Gupta joprojām vērās vadības paneļa ekrānā, taču rokas šķita sažņaudzam sviras ciešāk. Lai apvaldītu emocijas, Deivids nodomāja. Pat visracionālākajiem prātiem ir savas vājās puses. Lai vairs nemocītu veco vīru, Deivids norādīja uz spēļu aparātiņu.
- Vai tā ir tā pati spēle, kas pieņemamās istabas datorā?
Profesors sparīgi pamāja ar galvu - arī viņš vēlējās mainīt sarunas tematu.
- Jā, tā ir programma ar nosaukumu "Cīnītājs". Armija to izmanto apmācībās. Robotikas institūtam bija līgums par jauna programmas interfeisa izstrādi, un reiz, kad strādājām laboratorijā, tajā ienāca Maikls. Viņš tikai ieskatījās ekrānā, un kopš tā mirkļa ir aizrāvies. Mēģināju zēnu ieinteresēt par citām spēlēm - kaut vai augstākās līgas beisbola spēlēm -, taču viņš grib tikai "Cīnītāju".
Tagad sakustējās Monika - viņa pavirzīja savu dibenu nost no Deivida augšstilba, taču samicīja viņa ceļgalu. Dibens bija stingrs un muskuļots. Par spīti sāpēm kājā, Deivids juta, ka viņu pārņem iekāre. Viņš jau krietnu laiciņu nebija atradies tik tuvu sievietei. Gribējās apvīt rokas Monikas viduklim un ieelpot viņas maigo smaržu, taču šis pavisam noteikti nebija istais bridis. Deivids atkal pievērsās Guptam.
- Jūsu institūtam ir daudz militāro pasutijumu, vai ne? "Pūķa skrējējs", Highlander, "Cīnītājs".
Gupta paraustīja plecus.
- Tā ir mūsu nauda. Manam fondam ir vairāki ienesīgi avoti, bet tikai Pentagonam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai finansētu tādus ilgtermiņa pētniecības projektus. Taču es nekad neesmu piedalījies ieroču izstrādes projektos. Novērošanas ierīces - jā, kaujas apstakļu simulācijas ierīces - jā. Bet ieroči - nekad.
- Kāpēc, jūsuprāt, militāristi ir tik ieinteresēti apvienoto lauku teorijā? Kādus ieročus, izmantojot šo teoriju, var radīt?
- Es jau teicu, ka nezinu Einheitliche Feldtheorie detaļas. Taču ikvienas apvienotās teorijas uzdevums ir aprakstīt, kas notiek ar daļiņām un spēkiem milzigu enerģiju ietekmē. Šīs enerģijas ir salidzināmas ar tām, kas darbojas, piemēram, melnajā caurumā. Ir iespējams, ka šādos apstākļos parādās negaidīts fenomens.
Monika atkal sagrozījās Deividam klēpī. Viņas augums šķita saspringts.
- Bet kā šie fenomeni palīdz radīt ieročus? - viņa jautāja.
- Nav reālu iespēju radīt tādas milzu enerģijas. Tam nepieciešams daļiņu paātrinātājs, kas izmēra līdzinās Piena ceļa galaktikai.
- Varbūt jā, bet varbūt arī nē, - Gupta atbildēja. - Fizikā nav iespējams paredzēt jauna atklajuma sekas. Piemēram, ņemsim Herr Doktor speciālo relativitātes teoriju. Kad izcilais zinātnieks tūkstoš deviņsimt piektajā gadā pabeidza šo darbu, bija vajadzīgi vairāki mēneši, lai saprastu, ka viņa vienādojumi noveduši pie formulas E=mc2 . Un pagāja vēl četrdesmit gadi, iekams fiziķi iemācījās izmantot šo formulu, lai radītu atombumbu.
Deivids palocīja galvu.
- Kādā preses konferencē trīsdesmitajos gados Einštei- nam tika jautāts, vai ir iespējams atbrīvot enerģiju, sašķeļot atomu. Viņš pilnībā noliedza šādu ideju. Viņš teica tā: "Tas būtu tāpat, kā tumsā šaut uz putniem valstī, kur ir tikai daži putni."