- Tieši tā. Herr Doktor ārkārtīgi maldījās. Un noteikti nevēlējās atkārtot šādu kļūdu. - Profesors papurināja galvu.
- Priecājos, ka man nav uzkrauta apvienotās teorijas smagā nasta, taču es zinu, kas likts uz spēles. Tā nav fizikas problēma, tā ir cilvēku rīcības problēma. Cilvēki vienkārši nav tik inteliģenti, lai pārtrauktu nogalināt cits citu. Viņi gatavi izmantot jebko, lai tik iznicinātu savus ienaidniekus.
Profesors apklusa, jo vadības paneļa ekrānā parādījās ieeja pilsētiņas austrumu stāvlaukumā, kas bija vairakas reizes lielāks par laukumu, no kura viņi izbrauca pirms piecām minūtēm. Vecais virs iestūrēja mašīnu stāvlaukumā un saspieda kreiso sviru, lai tā apstātos. Tas viņš nospieda pogu, kas nomainīja attēlu ekrānā - tagad bija redzams viss laukums.
- Gribu jums kaut ko nodemonstrēt, - viņš teica. - Doktore Reinoldsa, vai jus varētu ekrānā paradīt savu mašīnu?
Monika izstiepa kaklu, lai apskatītos tuvāk. Pēc dažām sekundēm viņa norādīja uz sarkanu Corvette, kas atradās apmēram simts jardu attāluma.
- Lūk. Atceros, ka novietoju to līdzās tūristu autobusam pašā stūrī.
Gupta pieskārās ekrānam, un virs Monikas mašīnas pa- radijās balts X. Tad viņš nospieda vēl kadu pogu un sakrustoja rokas uz krūtīm.
- Tagad pārslēdzu Highlander automātiskajā režīmā. Skatieties ekrānā!
Mašīna pati sāka pārvietoties pa stāvlaukumu. Tā izvēlējās tuvāko ceļu līdz Monikas mašīnai, kustēdamās ar ātrumu piecpadsmit jūdzes stunda un meistarīgi apbraukdama citus transporta līdzekļus. Kad Highlander bija veicis apmēram pusceļu, pēkšņi no savas stāvvietas izbrauca minivens - tikai desmit pēdu attālumā. Ekrānā bija redzams, ka Highlander traucas tieši virsū otras mašīnas bīdāmajām durvīm. Deivids automātiski izstiepa labo kāju, it kā gribētu nospiest bremžu pedāli, taču Gupta rokas joprojām turēja sakrustotas uz krūtīm. Iejaukšanās nebija nepieciešama, jo viņu mašīna jau samazināja ātrumu, lidz beidzot apstājās.
- Iespaidīgi, vai ne? - Gupta jautāja, norādīdams uz ekrānu. - Autonomā navigācija ir kaut kas vairak par vienkāršu algoritmu. Tā ietver apkārtnes analizēšanu un šķēršļu identificēšanu. Tas ir ārkārtīgi komplicētu lēmumu pieņemšanas process, bet lēmumu pieņemšana ir intelekta un prāta atslēga. - Profesors atkal pievērsās Deividam un Monikai. - Tāpēc es no fizikas pārslēdzos uz robotiku. Sapratu, ka pasaule nevirzās tuvāk Herr Doktor sapnim par universālu mieru. Un sapratu, ka viņa sapnis nekļūs par realitāti, kamēr fundamentāli netiks mainīta cilvēku apziņa.
Minivena vadītājs pārslēdza ātrumu un aizbrauca prom. Pēc brīža robotizētais transporta līdzeklis atsāka virzīšanos tuvāk Monikas mašīnai. Gupta atslīga pret kabīnes sienu.
- Iedomājos, ka mākslīgais intelekts varētu kalpot par tiltu uz šo jauno apziņu, - viņš teica. - Ja varētu iemācīt mašīnas domāt, tad ari mēs paši kaut ko varētu iemācīties. Zinu, ka šāda pieeja izklausās visai utopiska, bet jau divdesmit gadus tas ir mans tālais sapnis. - Profesors pielieca galvu un nopūtās. Vadības paneļa blāvajā gaismā viņš izskatījās noguris. - Bet mums vairs nav laika. Mūsu mašīnām piemīt intelekts, taču tas ir tikai termīta intelekts. Ar to pietiek, lai pārvietotos pa stāvlaukumu, bet ne vairāk.
Mašīna beidzot nonāca pie ieprogrammētā mērķa. Ekrānā bija redzams Monikas mašīnas pakaļgals, kas atradās dažu pēdu attālumā; uz numura zīmes bija lasāms vārds "Stīgas". Deivids pievērsās Guptam cerībā, ka tas atklās nākamo soli, taču profesors tikai vērās grīdā.
- Tā izniekots laiks, tā izniekots laiks, - viņš murmināja, purinādams galvu. - Nabaga Elestērs, tas noslēpums padarīja viņu traku. Viņš devās atpakaļ uz Skotiju, lai aizmirstu vienādojumus, ko Herr Doktor viņam uzticēja, taču nespēja tos izdzēst no prāta. Žaks un Hanss bija stiprāki cilvēki, taču arī viņus teorija nomocīja.
Monika pār plecu saskatījās ar Deividu. Viņiem nebija laika garam sarunām šajā stāvlaukumā. FIB atradās tikai jūdzes attāluma, un, pārmeklējuši katru collu Ņūvela-Sai- mona ēkā, viņi paplašinās pārbaudāmo teritoriju. Iespējams, izdomās, ka vēlreiz jāapskata Highlander. Deividu atkal pārņēma nemiers, tāpēc viņš paliecās tuvāk Guptam un pieskārās vecā vira rokai.
- Profesor, mums jādodas tālāk. Kā atvērt lūku?
Gupta pacēla galvu, taču skatiens šķita aizklīdis tālumā.
- Vai zināt, ko man teica Hanss, kad mēs pēdējoreiz tikāmies? Ka visiem būtu labāk, ja viņš ar Žaku un Elestēru ļautu nomirt apvienotajai teorijai kopā ar viņiem. Es biju šokā, jo Hanss ar šo teoriju bija aizrāvies vairāk nekā pārējie. Ikreiz, kad fizikā tika atklāts kaut kas jauns - augšējie kvarki vai lādiņa paritātes laušana -, viņš man zvanīja un teica: "Redzi? Herr Doktor to paredzēja!"
Deivids, izdzirdējis pieminam savu mentoru Hansu Klainmanu, mazliet pierima. Nabaga vientulis! Viņam nācās slīpēt Rietumhārlemas ielas, turot prātā Visuma noslēpumus. Nav brīnums, ka viņš tā arī neapprecējās un nenodibināja ģimeni. Taču bez draugiem viņš tomēr nepalika. Viņš uzturēja sakarus ar Amilu Guptu.
- Kad jūs pēdējoreiz tikāties ar doktoru Klainmanu? - Deivids jautāja.
Gupta mirkli apdomājās.
- Šķiet, pirms apmēram četriem gadiem. Ja, ja, pirms četriem. Hanss tikko bija aizgājis no Kolumbijas universitātes un likās mazliet nomākts, tāpēc uzaicināju viņu uz Kārnegī atpūtas namu. Mēs kopā pavadījām divas nedēļas.
- Kārnegī atpūtas nams? Kas tas tāds?
- Skan dižāk, nekā ir patiesībā. Tā ir vienkārša mednieku būda Rietumvirdžīnijā, kas pieder Kārnegī universitātei. Vasarā turp drīkst braukt ikviens fakultātes mācībspēks, taču tikai retais tur pavada atvaļinājumu. Tas ir pārāk tālu.
Būda meža vidū. Pirms četriem gadiem Klainmans un Gupta pavadījuši kopā vairākas nedēļas, taču tā bija vienīgā saikne ar šo vietu, tātad diez vai par to ir zināms FIB un teroristiem.
- Vai tajā būdā ir datori?
Guptu šis jautājums, šķiet, pārsteidza. Viņš pielika roku zodam un ar rāditājpirkstu bungoja pa lūpām.
- Jā, mēs tur instalējām datorsistēmu, lai Maikls varētu spēlēt datorspēles. Tolaik viņam bija trīspadsmit gadi.
Monika sagrozījās, lai varētu saskatīties ar Deividu.
- Kas tev prātā? Ka Klainmans vienādojumus noglabājis tur?
Deivids palocīja galvu.
- Tas ir iespējams. Klainmana iedotais kods norāda, ka teorija ir pie Guptas, vai ne? Amilam vienādojumi nav zināmi, bet varbūt Klainmans tos saglabājis kādā profesora datorā. Klainmans zināja, ka nedrīkst izmantot datorus Robotikas institūtā vai Amila mājā - ja varas iestādes sāks teorijas medības, tie tiks pārmeklēti pirmām kārtām. Tā būda Rie- tumvirdžīnijā būtu daudz labāka slēptuve. To, ka Klainmans tur bijis, zina tikai Amils.
Gupta joprojām bungoja pa lūpām. Viņš šķita svārstāmies.
- Ne reizi neredzēju Hansu pie datora Kārnegī atpūtas namā. Ja viņš nolēma tur noslēpt teoriju, kāpēc nepateica man?
- Varbūt baidījās, ka jūs kāds var izprašņāt. Vai spīdzināt.
Iekams Gupta paguva atbildēt, Monika norādīja uz vadības paneļa ekrānu. Abi studenti, kas bija sekojuši mašīnai no Ņūvela-Saimona ēkas līdz stāvlaukumam, māja kamerai, lai pievērstu uzmanību. Viens jauneklis bija īss un tukls, otrs - garš un pūtains, taču abiem bija raižpilnas sejas.