Tiktāl viņa tomēr netika, jo pie durvīm zvanīja. Karena uz mirkli sastinga, atcerējusies, kā pagājušonakt dzīvoklī bija iebrāzušies FIB aģenti. Piesardzīgi viņa piegāja pie durvīm un paskatījās actiņā.
Tas bija Emorijs. Viņš stāvēja uz paklājiņa savā lietišķajā pelēkajā uzvalkā, izskatīdamies nikns un noguris. Marles pārsējs vīrietim uz pieres droši vien sedza brūci, ko viņš ieguvis, saķeroties ar FIB aģentiem. Pie auss viņš turēja mobilo telefonu un vairākas reizes palocīja galvu - acīmredzot grasījās beigt sarunu.
Karena atvēra durvis. Emorijs tūdaļ beidza runāt un iegāja dzīvoklī.
- Karena, tev kopā ar mani jābrauc uz ASV ģenerālprokurora biroju. Viņš grib nekavējoties ar tevi aprunāties.
Karena drūmi vērās Emorijā.
- Ko? Vai traks esi? Es uz turieni nebraukšu!
- Tas nav FIB, tas ir ģenerālprokurors. Viņš grib atvainoties par aģentu uzvedību. - Emorijs norādīja uz apsēju virs uzacs. - Man par rupju apiešanos viņš jau atvainojās.
- Atvainoties? - Karena pārsteigta papurināja galvu. - Ja viņš grib atvainoties, lai brauc šurp! Viņam būtu jāmetas ceļos un jālūdz piedošana manam dēlam! Un tad jāpieliecas, lai varu iespert viņam pa pakaļu!
Emorijs gaidīja, kamēr sieviete pabeigs sakāmo.
- Un vēl viņam ir jaunumi tava bijušā vīra lietā. Viņi noskaidrojuši vienu no līdzzinātājiem tajā narkotiku biznesā. Profesore no Prinstonas universitātes, vārdā Monika Reinoldsa.
- Nekad par tādu neesmu dzirdējusi. Un nav nekāda narkotiku biznesa, Emorij. Es jau teicu, ka tā ir safabricēta pasaciņa.
- Baidos, ka tu kļūdies. Tā Reinoldsa ir melnādainā no Vašingtonas, un viņai ir kontakti narkotiku tirdzniecībā. Viņas mate ir narkomāne, bet māsa nodarbojas ar prostitūciju.
Karena pavēcināja roku.
- Un tad? Tas neko nepierāda! Viņi atkal stāsta pasaciņas.
- Viņi to sievieti ir redzējuši kopā ar Deividu. Vai esi pārliecināta, ka Deivids nekad par viņu nav stāstījis?
Emorijs cieši vērās Karenā. Pēc dažām sekundēm sievieti sāka mākt aizdomas. Viņa pamazām atskārta, kāpēc FIB sacerējuši šo pasaciņu, - viņi joprojām cerēja, ka, dzirdot stāstus par Deivida draudzenēm, viņa kļus greizsirdīga un nodos savu bijušo vīru. Bet kāpēc Emorijs tik cieši viņā skatījās?
- Kas notiek? - Karena jautāja. - Kāpēc tu mani pratini?
Emorijs ieķiķinājās par šādu jautājumu, taču tas šķita uzspēlēti.
- Nē, nē, es tikai cenšos noskaidrot faktus. Tā mēs, juristi, parasti darām…
- Jēziņ! Un es iedomājos, ka esi manā pusē!
Emorijs spēra soli tuvāk Karenai un uzlika roku viņai uz pleca. Pieliecis galvu, viņš veltīja sievietei tēvišķu skatienu - tā viņš mēdza noraudzities uz jaunākajiem firmas darbiniekiem.
- Lūdzu, nomierinies. Protams, ka esmu tavā pusē. Es tikai cenšos tevi atbalstīt. Man ir daži draugi, kas labprat palīdzētu.
Viņš glāstīja sievietes delmu, taču Karenu pārņēma aukstas tirpas. Vecais mērkaķis strādā FIB labā. Aģentiem izdevies viņu savervēt. Karena nopurināja virieša roku.
- Man nav vajadzīga tava palīdzība, saprati? Es pati ar visu tikšu galā.
Smaids vīrieša sejā pazuda.
- Karena, lūdzu, uzklausi mani! Šī ir ļoti nopietna lieta, tajā iesaistīti ļoti ietekmīgi cilvēki. Tev nevajadzētu ar viņiem naidoties. Tas nenāktu par labu ne tev, ne tavam dēlam.
Karena apgāja vīrietim apkārt un atvēra ārdurvis. Viņa nespēja noticēt, ka gulējusi ar šo riebekli.
- Vācies prom, Emorij! Un pasaki saviem drauģeļiem, lai iet ellē!
Emorijs saviebās un uzmeta savu patricieša lūpu. Cenzdamies izturēties ar cieņu, viņš izgāja no dzīvokļa.
- Es tavā vietā uzmanītos, - viņš vēsi noteica. - Un noteikti nepieņemtu pārsteidzīgus lēmumus.
Karena aizcirta durvis. Viņa bija nolēmusi rīkoties ļoti pārsteidzīgi.
»**
Sēdēdams pie rakstāmgalda savā rietumu spārna birojā, viceprezidents drūmi bakstīja ēdienu - nelielu, sausu cāja krūtiņas gabalu, ko ieskāva tvaicēti burkāni. Pēc pārciestās ceturtās sirdslēkmes Baltā nama pavāri viņam pasniedza tikai sājus ēdienus ar zemu tauku saturu. Pirmajā gadā viņš stoiski pieņēma jauno diētu - atmiņas par briesmīgajām sāpēm krūtīs bija pietiekami dzīvas, lai godam izturētu ēšanas paradumu maiņu. Bet laiks gāja, un viņš kļuva arvien nīgrāks. Viņš ilgojās pēc Porterhouse steika, kas peld savā sulā, vai dūres lieluma omāra astes, kas mirkst kausētā sviestā. Ēšanas prieku aizliegums bojāja garastāvokli, viņš rūca uz palīgiem un izlūkdienesta vīriem. Taču viņš turpināja strādāt. Amerikas tauta cerēja uz viņu. Prezidents nekam nebija derīgs - bezsmadzeņu lelle, kura vienīgais talants bija spēja uzvarēt vēlēšanās. Bez viceprezidenta padoma un palīdzības administrācija taisnā ceļā nonāktu ellē.
Košļādams bezgaršīgo cāli, viņš izdzirdēja klauvējienu pie durvīm. Ar grūtībām norijis kumosu, viņš teica: -Jā?
Pēc brīža kabinetā ienāca viņa personāla vadītājs. Iekams tas izdvesa kaut vārdu, garām pasteidzās aizsardzības ministrs - stūrainā galva bija pieliekta kā muru dragājamā ierīce.
- Mums jāaprunājas, - viņš paziņoja.
Viceprezidents deva personāla vadītājam zīmi, lai tas iziet no kabineta un aizver aiz sevis durvis. Aizsardzības ministrs pagāja garām polsterētajiem krēsliem telpas vidū un no galdiņa gandrīz nogāza Tiffany lampu. Šis vīrs bija nekaunīgs, iekarsīgs un ārkārtīgi pašapzinīgs, taču bija viens no nedaudzajiem administrācijā, kam viceprezidents varēja uzticeties. Viņi strādāja kopā kopš Niksona laikiem.
- Kas tad šoreiz? - viceprezidents jautāja. - Kārtējais sprādziens Bagdādē?
Aizsardzības ministrs papurināja galvu.
- Mums ir problēma ar operāciju "īsinajums".
Viceprezidents pastūma malā pusdienu šķīvi. Krūtīs dzima sāpju lēkme.
- Manuprāt, tu teici, ka viss tiek kontrolēts.
- Tā ir nolādētā FIB vaina. Viņi jau otro reizi visu salaiduši dēlī! - Ministrs noņēma brilles un pavēcināja tās. - Vispirms viņi pazaudēja aizturēto, jo aizveda viņu uz vāji apsargātu ēku, bet tagad pieļāvuši, ka aizbēg vēl viens objekts, jo pavirši nostrādājusi novērošana. Tagad tie abi bēguļo, un birojam nav ne jausmas, kur viņi atrodas!
Sāpes krūtīs kļuva asākas. Šķita, ka zem krūšu kaula kāds durstītu ar spraudīti.
- Kas ir šie cilvēki?
- Profesori, varbūt kaut kādi ultraliberāļi. Nebūtu pārsteigts, ja viņi sadarbotos ar Al-Qaeda. Bet varbūt viņiem maksā irāņi. Protams, FIB par to nav ne jausmas. Direktors par atbildīgo iecēlis sievieti, un arī tas rada problēmas.
- Kā viņu sauc?
- Pārkere, Lūsīla Pārkere. Neko daudz nezinu, izņemot to, ka viņa ir no Teksasas. Bet tas arī visu izskaidro. Viņai varbūt ir sakari ar mūsu Galveno Kovboju. - Aizsardzības ministrs ar galvu pamāja pa kreisi, uz Ovālā kabineta pusi.
Viceprezidents no glāzes iemalkoja ūdeni, cerēdams, ka tas palīdzēs remdēt sāpes krūtīs. Operācija "īsinajums" bija sākusies pirms divām nedēļām - pēc tam, kad Nacionālās drošības aģentūra, novērojot darbības internetā, bija uzodusi kaut ko dīvainu. Tas bija e-pasts, kas uzrakstīts kodētā valodā un saturēja savādus vienādojumus. Tas bija sūtīts no iestādes garīgi slimajiem Glazgovā, Skotijā. Sākumā aģentūra to uztvēra kā vājprātīga cilvēka garadarbu, bet viens no aģentūras analītiķiem, ziņkārības dzīts, sāka pētīt vēstuli. Izrādījās, ka ziņojuma autors kādreiz bijis fiziķis, kas savulaik strādājis kopā ar Albertu Einšteinu. Vienādojumi bija fragments no plašākas teorijas, taču pārliecināja Nacionālās drošības aģentūru izveidot operatīvo grupu, lai uzmeklētu pārējās vienādojuma daļas. Eksperti uzskatīja, ka šī teorija palīdzētu Savienotajām Valstīm tikt pie jauna spēcīga ieroča terorisma apkarošanā.