Apsargs pacēla telefona klausuli.
- Kā jūs sauc?
- Karena Etvuda. - Viņas meitas uzvārds. - Mēs bijām klasesbiedrenes'Foresthilsas vidusskolā. Kādu laiku neesam tikušās, taču viņa noteikti mani vēl atceras.
Apsargs uzgrieza numuru. Karena bažīgi lūkojās apkārt, meklējot FIB aģentus, kas, iespējams, viņai sekojuši. Viņa baidījās, ka atkal tiks arestēta, iekams nokļūs žurnālistes kabinetā. Lai nomierinātos, viņa saspieda Jonas roku.
Beidzot apsargs bija sazvanijis Gloriju.
- Ieradusies Karena Etvuda, - viņš teica klausulē. Iestājās pauze. - Jā, Karena Etvuda. - Atkal pauze. Tad viņš ar plaukstu aizklaja klausuli un pievērsās Karenai. - Viņa teica, ka nepazīst nevienu, kam būtu šāds vārds.
Karenai sažņaudzās sirds. Kā gan Glorija varēja viņu aizmirst? Viņas trīs gadus kopā apmeklēja vingrošanas nodarbības!
- Pasakiet, ka esmu Karena Etvuda no Foresthilsas skolas. Mēs tikāmies Šārkija kunga vingrošanas nodarbībās.
Nepacietīgi nopūties, apsargs atkārtoja dzirdēto klausulē. Šoreiz pauze bija daudz garāka, un tad apsargs teica:
- Jā, laidīšu viņu augšā. - Viņš nolika klausuli un sāka rakstīt Karenas vārdu caurlaidē.
Karena atviegloti nopūtās.
- Paldies.
Atkal īgņodamies, apsargs pasniedza viņai caurlaidi.
- Mičelas kabinets ir sešpadsmitajā stāvā. Lifti ir pa kreisi.
Iedama uz liftu pusi, Karena joprojām gaidīja, ka parādīsies vīri pelēkos uzvalkos, taču viņa ar Jonu iegāja liftā bez starpgadījumiem. Karenai šķita savādi, ka FIB aģenti ļauj viņai satikties ar avīžniekiem. Varbūt domāja, ka neviens žurnālists nenoticēs viņas stāstam? Patiesību sakot, nekā daudz, ko stāstīt, viņai nebija; zinot, ka apsūdzības pret Deividu narkotiku tirdzniecībā ir safabricētas, viņai tomēr nebija ne jausmas, kādēļ federālajām iestādēm vajadzīgi šādi meli. Turklāt viņa grasījās iebilst Savienoto Valstu ģenerālprokuroram. Pārējai pasaulei viņa bija tikai sieva profesoram, kas nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību, un neviena avīze viņas apsūdzības neuztvers nopietni.
Ja vien viņa neiesniegs pierādījumus. Un Karena laikraksta redakcijā nebija ieradusies pilnīgi tukšām rokam. Viņa atcerējās, kā sauc policijas detektīvu, kas pagājušonakt bija piezvanījis viņai uz dzīvokli, - detektīvu, kurš varētu izstāstīt avīzei, kāpēc Deivids izsaukts uz Svētā Lūkas slimnīcu. Tas bija Hektors Rodrigess.
Lūsīla sēdēja pie rakstāmgalda Amila Guptas kabinetā un pa mobilo tālruni runāja ar Federālā izmeklēšanas biroja direktoru, savukārt aģenti pārmeklēja profesora datoru. Četrās stundās, kopš Gupta, Svifts un Reinoldsa bija izbēguši no Robotikas institūta, aģenti bija pārmeklējuši katru Kār- negī universitātes pilsētiņas stūrīti, lai atrastu kādu norādi, kurp bēgļi devušies. Aģents Volšs bija iztaujājis apsaimniekošanas dienesta apkopēju, kura atzina, ka pārdevusi savu uzsvārci Reinoldsai un Sviftam, bet aģents Millers vienā no pilsētiņas stāvlaukumiem bija uzgājis Reinoldsas mašīnu. Lai gan nevarēja noliegt, ka birojs pazaudējis daudz laika, Lūsīla jutās pārliecināta, ka, mazliet pastrādājuši ar kājām, aģenti atradīs bēgļus un arestēs. Un tāpēc viņa sadusmojās, kad direktors paziņoja, ka operāciju savās rokās ņem Pentagons.
- Ko, pie velna, viņi iedomājas? - Lūsila kliedza klausulē. - Armija nedrīkst uzņemties policijas funkcijas! Likums aizliedz viņiem piedalīties operācijās iekšzemē!
- Zinu, zinu, - direktors atbildēja. - Taču viņiem esot īpašā atļauja. Un "Deltas" vienībām ir pieredze cilvēku medi- bās. Vismaz Irākā un Afganistānā.
- Bet uz kurieni viņi dosies? Mums pagaidām nav ne jausmas, kur atrodas aizdomās turamie. Viņi tagad var būt gan Mičiganā, gan Virdžinijā.
- Saskaņā ar plānu vienības dodas uz Endrūsa gaisa spēku bāzi un izklīdīs pa visu apkārtni. Viņiem ir helikopteri un Stri/kcr bruņutransportieri, tātad pārvietoties viņi varēs diezgan ātri.
Lūsila papurināja galvu. Pilnīgas muļķības. Atdodot vadības grožus desantnieku rokās, bēgļus atrast neizdosies. Visticamāk, viss beigsies ar to, ka armijnieki nošaus kādu dzērāju, kurš pārāk ātri pabrauks garām viņu postenim.
- Ser, dodiet man mazliet laika, - Lūsila teica. - Es zinu, ka varu atrast tos neliešus.
- Par vēlu, Lūsij. Vienības jau kāpj lidmašīnās. Operācijas vadība tavās rokās būs līdz pusnaktij. Un tad mēs to nodosim Aizsardzības ministrijai. - Lūsila neteica ne vārda. Klusējošais protests. Direktors mirkli pagaidīja un tad teica: - Man tagad jādodas uz tikšanos. Pec divām stundām piezvanīsi un izstāstīsi, kā mēs šos vadības grožus nodosim. - Un viņš nolika klausuli.
Dažas sekundes viņa skatījās uz mobilo telefonu savā roka. Ekrānā vīdēja uzraksts "Saruna pabeigta 19:29". Pēc tam tajā parādījās pazīstama FIB zīmotne. Taču Lūsīla patiesībā neredzēja ekrānu; viņa redzēja savas karjeras beigas. Trīsdesmit četrus gadus viņa bija kāpusi pa karjeras kāpnēm - vienīgā sieviete starp cietpauriem vīriešiem. Liekot lietā uzņēmību un prātu, viņai veicās. Viņa bija notvērusi banku aplaupītājus, iefiltrējusies motociklistu bandās, novērsusi cilvēku nolaupīšanu un noklausījusies gangsteru telefonsarunas. Pirms meneša direktors bija apsolījis iecelt viņu par Dalasas filiāles vadītāju, šādi pateicoties par gadu desmitiem ilgo dienestu. Bet tagad Lūsīla saprata, ka tā nenotiks. Viņu gaida nevis paaugstinājums, bet gan piespiedu aiziešana pensijā.
Viņai piesardzīgi tuvojās aģents Krofords - kā suns savam saimniekam.
- Aģente Pārkere? Mēs esam pabeiguši Guptas datora sistēmas analīzi.
Lūsīla ielika telefonu kabatā un pievērsās Krofordam. Viņai bija atlikušas vēl četras stundas, tāpēc jāpacenšas.
- Vai atradāt kādus failus par fiziku?
- Nē, viss tikai par robotiku. Faili ar programmēšanas kodiem un aparatūras dizaina aprakstiem. Tapat mēs atradām programmu, kas palīdz sazināties ar robotiem. Ar tās palīdzību viņš lika "Pūķa skrējējam" atskaņot radiācijas trauksmi.
Lūsīla saviebās. Viņai nepatika, ka tiek atgādināts par šo izgāšanos, taču izvairīties no tā nebija iespējams. Viņai bija jāzina, kādēļ tā noticis.
- Parādiet man to programmu.
Krofords noliecās pār rakstamgaldu un ar peli uzklikšķināja uz trijstūra ikonas datora ekrānā. Parādījās logs ar Ņū- vela-Saimona ēkas trīsdimensiju attēlu, kurā starp stāviem mirgoja ducis dzeltenu punktiņu.
- Te redzama katra robota atrašanās vieta un stāvoklis, - Krofords skaidroja. - Gupta nodeva tiem komandas, izmantojot bezvadu ierīci.
- Bezvadu? - Lūsilu pārņēma cerību prieks. Tā kā mobilie telefoni un citas bezvadu ierīces laiku pa laikam sūtīja signālus saviem tīkliem, FIB varētu noteikt to aptuveno atrašanās vietu. - Vai varam to izsekot?
- Nē, Guptas ierīce izmanto rāciju tikai ar nelielu darbības rādiusu. Lai vadītu robotus to atrašanās vietā, viņš sūta komandas pa fiksēto telefonu uz vietējo pārraidīšanas mezglu, kas tālāk pārraida signālu robotiem.
Sasodīts, Lūsīla domās lamājas. Viņa nepagūs. Bet tad prātā ienāca jauna ideja.
- Kur vēl viņam atrodas kāds robots?
Krofords noklikšķināja uz citas ikonas, un ekrānā parādījās Kārnegī universitātes pilsētiņas karte.
- Daži ir Datorzinātņu fakultātē un inženierzinātņu ēkā. - Aģents norādīja uz vairākiem mirgojošiem punktiņiem kartes malā. - Un vēl daži ir Guptas mājā.