Sākumā Deivids neatcerējās šo vārdu.
- Elizabetes?
- Manas meitas! - Gupta iesaucās. - Sīkā…
Bet viņš nepaguva pabeigt teikumu, jo būdas durvis atsprāga vaļā.
Lūsīla sēdēja dienesta SUV pasažiera sēdeklī - mašīna ar iedegtām zilajām bākugunīm brauca pa piecdesmit otro ceļu. Pie stūres sēdēja aģents Krofords, savukārt viņa pa satelit- telefonu sarunājās ar aģentiem Broku un Santullo, kas bija paslēpušies mežā pie būdas. Sakari bija briesmīgi - varbūt tāpēc, ka aģenti atradās tādā apvidū. Broka čērkstošā balss te pieklusa, te kliedza, bet laiku pa laikam to nomāca skaļi sprakšķi.
- Brok, te Pārkere, - Lūsila kliedza klausulē. - Nesapratu, ko tu tikko teici! Atkārto!
- Sapratu! Mēs mājā novērojam četrus aizdomās turamos. Gupta, Svifts, Reinoldsa un neidentificēts puisis. Tagad mēs pārvietojamies uz citu pozīciju, lai labāk varētu redzēt, kas notiek iekšā. Logs ir pie otras… - Pēdējos vārdus aprija sprakšķi.
- Sapratu! Lielāko daļu es sapratu. Galvenais, turies ēnā, kamēr ierodas papildspēki. Aizdomās turamajiem atklājieties tikai tādā gadījumā, ja viņi grasās atstāt ēku. Dzirdi mani, Brok?
- Skaidrs. Mēs turēsimies jaunajās pozīcijās. Beidzu.
Lūsīlu pārņēma bažas. Diemžēl tieši Broks un Santullo bija
pirmie, kas ieradās notikuma vietā. Broks viņai nepatika - tas bija karstgalvīgs un uzpūtīgs cilvēks, balansēja uz nepakļaušanās robežas. Viņš spētu atklāt uguni un nogalināt aizdomās turamo. Vai, vēl ļaunāk, pats kļūt par upuri. Tieši tāpēc viņa bija likusi Brokam turēties ēnā. Lūsīla nevēlējās zaudēt vēl kādu aģentu.
Tumsā parādījās ceļa zīme "Velša, 5 jūdzes". Viņi atradās mazāk nekā pusstundas attālumā no Džolo, bet trīs Rietum- virdžīnijas štata policijas patruļmašīnas bija vēl tuvāk. Ja viss noritēs, kā plānots, līdz pusnaktij darbiņš būs pabeigts.
Tajā brīdī satelīttelefonā atskanēja Broka balss.
- Trauksme! Trauksme! Lūdzu atļauju nekavējoties ielauzties! Atkārtoju, lūdzu atļauju nekavējoties ielauzties!
Lūsīla piespieda klausuli ausij.
- Kas noticis? Vai viņi grasās braukt prom?
- Mēs atkal viņus novērojam, un viņi sastājušies apkārt datoram! Lūdzu atļauju ielauzties, iekams viņi paguvuši izdzēst svarīgu informāciju!
Lūsīla dziļi ievilka elpu. Bija jāpieņem izšķirošs lēmums. Viņas primārais uzdevums bija aizsargāt informāciju, kas ir vitāla valsts drošībai. Un Brokam varēja but taisnība - aizdomās turamie, iespējams, cenšas izdzēst datus. Taču Lūsīla ticēja biroja datoru ekspertiem. Viņa bija redzējusi, kā šie puiši atjauno izdzēstus datus.
- Atļauja netiek dota. Papildspēki ir mazāk nekā divdesmit minūšu attālumā. Līdz viņu atbraukšanai turieties savās pozīcijās.
- Sapratu! Mēs ejam iekšā!
Lūsīla iedomājās, ka sprakšķu dēļ aģents nepareizi sadzirdējis.
- Nē, es teicu, ka jāpaliek pozīcijās! Iekšā neiet! Atkārtoju - iekšā neiet!
- Sapratu! Kamēr aizturēsim aizdomās turamos, radiosakari būs izslēgti. Beidzu.
Lūsīlu pārņēma panika.
- Nolādēts, Brok, es teicu, ka jāpaliek pozīcijās! Iekšā ne…
Bet saruna jau bija pārtraukta.
Viņi bija divi. Divi muskuļoti pretekļi tumši zilos kombinezonos ar zeltītiem burtiem FIB. Viens bija garš, plecīgs gaišmatis, otrs - melnīgsnējs Vidusjūras tips ar garām ūsām. Abiem rokā deviņu milimetru Glock pistoles, kas nomērķētas uz Amilu, Deividu un Moniku.
Profesors Gupta instinktīvi aizsedza savu mazdēlu - nostājās priekšā Maiklam, kas bija notupies uz grīdas līdzās brontozaura robotam un, šķita, neievēroja apkārt notiekošo. Gaišmatainais aģents nomērķēja savu pistoli Guptam pierē.
- Vēl viens solis, un es izšķaidīšu tavas smadzenes! - aģents uzkliedza. - Rokas augšā, tu, mēsla gabals!
Vecais virs vērās pistoles stobrā. Viņa kreisais vaigs raustījās. Viņš novaidējās un lēni pacēla rokas. Tad pagriezās un paskatījās uz savu mazdēlu.
- Ludzu… ludzu, piecelies, Maikl. - Profesora balss bija klusa un trīcēja. - Un pacel rociņas! Lūk, šādi.
Tad gaišmatainais aģents nomērķēja pistoli uz Deividu. Vira deguns bija šķībs - iespējams, vairākkārt lauzts - un vaigi izvagoti ar sārtām līnijām. Viņš šķita pārāk izvirtis, lai būtu FIB aģents, un vairāk atgādināja kausli no bāra.
- Un tu, stulbeni, - viņš teica, - rokas augšā!
Pacēlis rokas, Deivids paskatījās uz Moniku, kas stāvēja Guptam un Maiklam otrā pusē. Viņš zināja, ka sievietei šortos ir revolveris. Bet tikpat labi zināja, ka viņai pietiktu vien pasniegties pēc tā, lai pārējie tūdaļ būtu beigti. Viņš tikko jaušami papurināja galvu, dodams zīmi, ka nevajag izmantot ieroci. Mirkli svārstījusies, ari Monika pacēla rokas.
Gaišmatainais aģents pievērsās savam kolēģim.
- Pieskati viņus, Santullo! Es pārmeklēšu, vai nav ieroču.
Vispirms vīrietis piegāja pie Deivida un vairākās vietās
uzsita pa ķermeni. Pabeidzis viņš iegrūda pistoli Deividam sānos.
- Tu nu gan esi muļķis, - viņš teica.
Deivids stāvēja pilnīgi mierīgs. Nē, viņš domās sprieda, tas nelietis nešaus. Es viņiem esmu vajadzīgs dzīvs. Bet pilnīgi pārliecināts par to viņš nebija. Aptverē bija lode, tā ka atlika tikai nospiest gaili.
Taču aģents to neizdarīja. Viņš tikai paliecās uz priekšu, lidz lūpas gandrīz pieskārās Deivida auss ļipiņai.
- Tev vajadzēja palikt pie sievas, - aģents nočukstēja. - Viņa ir daudz glītāka par šito nēģerieti.
Tad vīrs atkāpās un piegāja pie profesora Guptas. Deivids, niknuma pārņemts, palaida rokas zemāk, taču aģents Santullo tūdaļ nomērķēja uz viņu ar pistoli.
- Rokas augšā! - viņš uzkliedza. - Tas ir pēdējais brīdinājums!
Kamēr Deivids izpildīja pavēli, gaišmatainais aģents pārmeklēja profesoru. Vecais vīrs izmocīja smaidu un paskatījās uz mazdēlu.
- Maikl, šis cilvēks uz brīdi tev pieskarsies. Bet neuztraucies, viņš tev nenodarīs pāri. Redzi, tagad viņš pieskaras man, un man nemaz nesāp.
Aģents veltīja viņam glūnošu skatienu.
- Kas tam puisim ir? Aizture?
Gupta nenovērsās no Maikla.
- Tu nekliegsi, labi? Viņš tikai dažas sekundes tev pieskarsies, un viss.
Šķita, ka profesora vārdi iedarbojas - kad aģents pārmeklēja Maiklu, puisis tikai reizi iesmilkstējās, taču kliegt nesāka. Tad aģents pievērsās Monikai un ātri vien atrada revolveri. Viņš to izvilka un pacēla, lai visi varētu redzēt.
- Paskat tik! - viņš uzsauca. - Šitai meičai biksēs ir melnais spēks!
Monika veltīja viņam iznīcinošu skatienu - acīmredzot nožēloja, ka nebija izšāvusi. Aģents savu ieroci ielika makstī un atvēra revolvera cilindru, lai paskatītos, vai tas pielādēts.
- Man gan veicas, - viņš teica, - bet jums neveicas, Rei- noldsas kundze! Es tikko atradu slepkavības ieroci.
Viņš aizvēra revolvera cilindru un pagriezās pret savu ko- lēģi. '
- Es runāju par šo. - Viņš nomērķēja Santullo galvā un izšāva.
Tas notika tik ātri, ka bridi, kad lode ieurbās galvaskausā, Santullo acis joprojām bija pievērstas Amilam, Deividam un Monikai. Lodes izejas vietā pašķida asinis un smadzenes. Triecienā Santullo sagriļojās un nokrita uz grīdas, un pistole izkrita viņam no rokas. Gaišmatainais aģents to pacēla; nu vienā rokā viņš turēja Santullo pistoli, bet otrā - Monikas revolveri.