Deividu pārņēma pēkšņa vēlme parunāties ar puisi. Viņš paliecās tuvāk Maiklam un norādīja uz ekrānu.
- Kas notiks tālāk?
- Atkal būs pirmais A līmenis.
Maikla balss bija monotona, acis joprojām pievērstas ekrānam, taču tā bija atbilde, skaidri saprotama atbilde. Deivids pasmaidīja.
- Tātad tu uzvarēji? Lieliski!
- Nē, es neuzvarēju. Atkal būs pirmais A līmenis.
Deivids palocīja galvu. Lai būtu. Viņš vēlreiz norādīja uz
ekrānu, kurā bija redzams karavīrs atklātā laukā.
- Taču tā ir aizraujoša spēle, vai ne?
šoreiz Maikls neatbildēja. Viņa uzmanība pilnībā bija veltīta "Cīnītājam". Deivids juta, ka izdevība palaista garām, tāpēc vairs nerunāja, bet vienkārši sēdēja puisim līdzās un sekoja spēlei. No pieredzes viņš zināja, ka nav vajadzīgi vārdi, lai būtu kopā ar kādu cilvēku. Pēcpusdienās kopā ar Jonu viņš bieži sēdēja līdzās dēlam, kurš pildīja mājasdarbus. Pietika ar to, ka esi līdzās.
Pēc desmit minūtēm Maikls bija sasniedzis jau trešo B līmeni. Kaleba tēvs bija pabeidzis maltīti un krēslā aizmidzis. Tad Deivids sadzirdēja balsis - ārā kāds satraukti runājās.
Izbijies viņš pieskrēja pie būdas durvim un, pavēris tās, ieraudzīja Kalebu runājam ar vēl vienu tuklu vīru. Tam mugurā bija platas džinsa bikses un nožēlojams pelēks sporta krekls. Tāpat kā Kalebam, ari viņam bija bieza, brūna bārda un rokā divstobru bise. Tas droši vien ir Grediks, Deivids atvieglots nosprieda. Viņš atvēra durvis un izgāja ārā.
Kalebs apsviedās apkārt.
- Ņem sievu un bērnu! Viņš tūdaļ brauc prom!
- Kas ir? Kas noticis?
Grediks spēra soli uz priekšu. Viņam bija nedabiski zilas, iekritušas acis.
- Apkārt plosās sātana armija. Pa astoņdesmit trešo ceļu šurp brauc Humvee automobiļu konvojs. Un kalna galā nolaidušies melni helikopteri!
- Armagedons, brāl! - Kalebs iesaucās. - Jābrauc, kamēr viņi nav nobloķējuši visus ceļus!
Profesors Gupta gulēja uz sarkankoka galda doktora Milo Dženkinsa ēdamistabā. Zem viņa kājām bija palikti spilveni no dzīvojamās istabas dīvāna, bet brūcē doktors Dženkinss bija ielicis ķirurģijas spailes, lai apturētu asiņošanu. Semjonam tiešām bija veicies, atrodot Dženkinsu - vecmodigu lauku ārstu, kas strādāja mājās un kam bija pieredze apkopt šautas brūces, kādas gadījās apkārtnes fermeriem. Ar ierīcēm no medicīniskā skapīša viņš prasmīgi bija sameistarojis intravenozo sistēmu, kuras gals karājās pie lustras. Bet, noliecies pār asinīm notraipīto galdu un piespiedis pirkstus Guptas kaklam, Dženkinss papurināja galvu. Semjons, kurš savu ieroci bija notēmējis uz doktoru, saprata, ka tiešām kaut kas nav labi.
Dženkinss pagriezās pret viņu. Doktors bija ģērbies rū- totā naktstērpā, kuru tagad klāja tumši sarkani traipi.
- Kā jau teicu, - stiepdams vārdus, Dženkinss iesāka, - ja gribat glābt šā vira dzīvību, viņš jāved uz slimnīcu. Es te vairs neko nevaru līdzēt.
Semjons sarauca pieri.
- Kā jau teicu, man nevajag, lai tiktu glābta viņa dzīvība. Man vajag, lai viņš dažas minūtes būtu pie samaņas. Ar to pietiks, lai mazliet aprunātos.
- Tas vairs nenotiks. Viņam ir hipovolēmiskais šoks pēdējā stadijā. Ja nekavējoties nebrauksiet uz slimnīcu, viņš turpmāk runās tikai ar savu Radītāju.
- Kas ir? Tu taču apturēji asiņošanu un iedevi to šķīdumu. Tagad viņam vajadzētu atlabt.
- Viņš zaudējis pārāk daudz asiņu. Nepietiek sarkano asinsķermenīšu, lai piegādātu orgāniem skābekli.
- Pārlej asinis!
- Domājat, ka man ledusskapī ir asins banka? Viņam vajadzēs vismaz trīs pintes!
Mērķēdams uz Dženkinsu ar savu automātu, Semjons uz- rotīja krekla labo piedurkni.
- Man ir pirmās grupas asinis, rēzus negatīvs. Universāls donors.
- Jucis esat, vai? Ja atdosiet tik daudz asiņu, šoks iestāsies jums!
- Nedomāju vis. Es arī agrāk esmu piedalījies asins pārliešanā. Sameklē vajadzigo aprīkojumu!
Bet Dženkinss pat nepakustējās un sakrustoja rokas uz krūtīm. Savilcis lūpas, doktors izrādīja īstu fermera sturgalvību.
- Nē, man pietiek. Es jums vairs nepalīdzēšu. Ja gribat, varat mani nošaut.
Semjons aizkaitināts nopūtās. Viņš atcerējās dienesta laiku specnazā Čečenijā un problēmas ar kūtrajiem, nepakļāvīgajiem karavīriem. Izrēķināšanās draudi nebija pietiekami, lai piespiestu doktoru Dženkinsu rīkoties. Bija vajadzīga spēcīgāka motivācija.
- Brok! - viņš uzsauca. - Atved Dženkinsa kundzi!
Piecos no rīta, kad virs Vašingtonas Kolumbijas apgabala ausa saule, viceprezidents izkāpa no sava limuzīna un devās uz sānu ieeju rietumu spārnā. Viņam nepatika agri celties; ja Jautu izvēlēties, viņš gulētu līdz septiņiem un strādāt sāktu astoņos. Taču prezidents fanātiski pieprasīja, lai darba diena sāktos līdz ar saullēktu, un viceprezidentam nācās pakļauties. Viņam visu laiku vajadzēja būt līdzās, lai atturētu savu priekšnieku no kādas muļķības pastrādāšanas.
Iegājis ēkā, viņš vienā no krēsliem foajē ieraudzīja aizsardzības ministru, kuram rokā bija pildspalva, bet klēpī Neu> York Times. Uz avīzes malām viņš kaut ko pierakstīja. Šis cilvēks vispār neguļ, viceprezidents nodomāja. Un naktis pavada, klejojot pa Baltā nama gaiteņiem.
Ieraudzījis viceprezidentu, aizsardzības ministrs pielēca kājās. Pacēlis avīzi, viņš sāka to nikni vicināt.
- Vai redzēji? - ministrs sauca. - Mums ir problēmas. Viens no Ņujorkas policistiem izpļāpājies.
- Ko tu…
-Še, lasi pats! - Ministrs iegrūda avīzi viceprezidentam rokā.
Raksts bija pirmās lappuses augšējā kreisajā stūrī.
Apšaubāmie FIB apgalvojumi
Glorija Mičela
Ņujorkas pilsētas policijas detektīvs apstrīdējis Federālā izmeklēšanas biroja apgalvojumu, ka Kolumbijas universitātes profesors iesaistīts brutālā sešu FIB aģentu nogalināšanā ceturtdienas vakarā.
FIB izvērsis plašu Deivida Svifta meklēšanu pēc vairākām slepkavībām, kas pastrādātas slepenas narkotiku iegādes operācijas laikā Hārlemas rietumos. Birojs apgalvo, ka Svifts - vēstures profesors, slavenais Ņūtona un Einšteina biogrāfiju autors - ir kokaīna tirdzniecības tīkla vadītājs un pavēlējis nogalināt slepenos aģentus, tiklīdz noskaidrotas viņu personības.
Bet vakar Manhetenas ziemeļu rajona slepkavību izmeklēšanas nodaļas pārstāvis paziņoja, ka FIB aģenti arestējuši Sviftu ceturtdien apmēram astoņos vakarā - trīs stundas pirms slepkavībām, par kurām ziņo FIB.
Detektīvs, kurš vēlējies palikt anonīms, paziņoja, ka aģenti arestēja Sviftu Svētā Lūkas slimnīcā Morningsaidhaitsā. Tobrīd Svifts apciemoja doktoru Hansu Klainmanu - Nobela prēmijas laureātu fizikā, kas ievietots slimnīcā, kur viņam sniegta palīdzība pēc nopietnas ievainošanas laupīšanas uzbrukumā.