Vienu roku Semjons turēja uz Guptas pleca, otru virzīja tuvāk savainotajam augšstilbam.
- Nē, man, par laimi, ir plašākas rezerves. Amerikāņiem ari ir šādi tādi triki - viņi spīdzina ar ūdeni, neļauj gulēt, viņiem ir vācu aitu suņi. Bet es tādiem niekiem laiku netērēju. - Viņš satvēra marles pārsēju un norāva to no brūces.
Gupta izlieca muguru un izgrūda vēl vienu kliedzienu. Taču, ieskatījies vecajam sejā, Semjons nemanīja sastingušu izbaiļu skatienu, kāds parasti parādījās neprātīgajiem. Profesors tikai atieza zobus.
- Stulbenis! - viņš nošņāca. - Tu esi tikpat stulbs kā tas aģents!
Aizkaitināts Semjons ar nagiem pastūma malā šuves un iegrūda brūcē divus pirkstus. Atkal sāka šļākties asinis.
- Man pietiek! Kur ir Svifts un Reinoldsa?
- Stulbenis! Idiots! - Gupta kliedza, ar dūri sizdams pa galdu.
Semjons vēl dziļāk urķējās brūcē. Asinis šļācās viņam gar pirkstiem un tecēja lejup pa Guptas stilbu.
- Ja neteiksi, kur viņi ir, es izraušu tās šuves. Un tad kārtu pa kārtai nodīrāšu tev ādu.
Profesors paliecās uz priekšu un nikni ieskatījās Semjonam tieši acīs.
- Tu, nolādētā krievu cūka! Es esmu Henrijs Kobs!
DESMITĀ NODAĻA
Monika veltīja viņam riebuma pilnu skatienu.
- Tas ir neprāts! Mēs velti tērējam laiku!
Viņi atkal bija furgonā, taču tagad strīdējās, nevis skūpstījās. Mašīna atradās degvielas uzpildes stacijā Viktorijas ceļā, aptuveni ceturtdaļjūdzi uz dienvidiem no "Nakts manevru bāra", un Elizabete Gupta stāvēja pie taksofona. Viņai līdzās dežurēja Grediks, kuram rokā bija Dunkin' Donuts kafija, savukārt Deivids, Monika un Maikls gaidīja mašīnā.
- Nav nekāds neprāts, - Deivids uzstāja. - Viss ir loģiski.
Monika papurināja galvu.
- Ja Klainmans negribēja, ka teorija nonāk valdības rokās, kāpēc viņš to saglabāja datorā, kas pieder Savienoto Valstu armijai?
- Militāristu datori ir visdrošākā sistēma pasaulē. Turklāt viņš noslēpa vienādojumus datorspēles programmatūrā, kuru neviens vairs nelieto.
- Taču armijai joprojām ir pieeja šai programmatūrai! Un ja nu kāds kapteinis vai pulkvedis Virtuālo kauju birojā kādudien sāk garlaikoties un nolemj uzspēlēt "Cīnītāju"?
- Pirmkārt, pie teorijas nevar tikt, kamēr nav sasniegts augstākais ekspertu līmenis. Tas, iespējams, nav nemaz tik viegli, ja nespēlē caurām dienām kā Maikls. - Deivids norādīja uz puisi, kurš aizmugurējā sēdeklī bija sakņupis pār datorspēli. - Otrkārt, pat ja kāds būs ieguvis meistarību un atradis vienādojumus, viņš tos nesapratīs, jo nebūs fiziķis. Nodomās, ka tās ir kaut kādas muļķības, un liksies mierā.
Monika nešķita pārliecināta.
- Nezinu, Deivid. Tev jāatzīst, ka versija ir visai traka. Vai esi drošs, ka…
Iekams viņa paguva pabeigt domu, Elizabete nolika tak- sofona klausuli un devās atpakaļ uz furgonu. Arī tagad, uzvilkusi elastīgas sintētikas bikses un teniskreklu, viņa joprojām izskatījās pēc ielasmeitas.
- Neviens neatbild, - Elizabete teica Deividam caur mašīnas logu. - Šila, iespējams, nedēļas nogalē kaut kur aizbraukusi.
Deivids sarauca pieri. Viņš bija cerējis, ka šī Šīla - Elizabetes draudzene, kas joprojām strādāja par sekretāri Virtuālo kauju simulācijas birojā, - varētu palīdzēt iekļūt Beninga fortā.
- Vai pazīsti vēl kādu, kas tur strādā?
- Nē-e, nevienu, - Elizabete atbildēja. - Lielākā daļa puišu tajā birojā bija īsti datoriķi. Kamēr es tur strādāju, viņi pat nesasveicinājās.
Nolādēts, domās sodījās Deivids. Ja mums nepalidzēs kāds, kas strādā bāzē, mēs nespēsim iziet cauri Beninga forta drošības sistēmai un nespēsim iekļūt VKS birojā.
- Jocīgi, - Elizabete turpināja. - Es tos datoriķus arī klubā nekad neesmu redzējusi. Viņiem droši vien pietiek ar pornogrāfiju internetā.
Deividam radās kāda ideja.
- Beta, vai tev ir kādi pastāvīgie klienti, kas strādā bāzē? Puiši, kas regulāri iet pie tevis?
- Pie velna, jā. - Balsi ieskanējās piesardzīga nots. - Ir tādi, kas nak reizi nedēļā. Daudzi.
- Vai kāds no viņiem ir militārais policists?
Elizabete mirkli apdomājās.
- Jā, es pazīstu kādu seržantu no militārās policijas. Seržantu Manheimeru. Gadiem pazīstu, kopš tā laika, kad sāku strādāt klubā.
- Vai zini viņa telefona numuru?
Neatbildējusi Elizabete ieliecās mašīnā un uzsita knipi Maikla deguna priekšā. Puisis atrāvās no datorspēles. Elizabete stingri paskatījās viņā.
- Kolumbusas telefonu gramata, - viņa teica. - Manhei- mers Ričards.
- Septiņi, nulle, seši, pieci, četri, četri, viens, trīs, divi, deviņi, - Maikls skaitīja. Un tad atkal pievērsās spēlei.
Elizabete pasmaidīja.
- Vai nav vareni? Dzīvodams kopā ar mani, viņš iemācījās no galvas Kolumbusas telefonu grāmatu. Un Meikonas telefonu grāmatu arī.
Deivids pierakstīja numuru uz papīra gabaliņa. Viņu Maikla atmiņa nepārsteidza; viņš zināja, ka daudziem au- tiskiem bērniem ir neparastas iegaumēšana spējas, turklāt atmiņā atausa telefonu saraksti, kas saglabāti datorā atpūtas nama. Taču viņu satrauca tas, kā Elizabete izmanto dēla spējas. Acīmredzot ari agrāk viņa bija izmantojusi to knipja sišanu. Droši vien ērts veids, kā sekot saviem klientiem.
Viņš pasniedza Elizabetei papīra lapiņu.
- Piezvaniet seržantam un izlūdzieties pakalpojumu. Pasakiet, ka atbraukuši draugi, kas gribētu iekļūt bāzē. Pasakiet, ka mēs gribam tikt līdz barakām, apciemot mūsu jaunāko brāli, taču nelaimīgā kārtā esam atstājuši mājās personu apliecinošus dokumentus.
Elizabete paskatījās uz numuru un tad papurināja galvu.
- Manheimers par velti neko nedarīs. Viņš gribēs, lai atstrādāju tādu pakalpojumu.
Deivids to bija gaidījis. Viņš izņēma no kabatas maku un noskaitīja piecas divdesmit dolāru banknotes.
- Neuztraucieties, es samaksāšu. Simtnieks tagad, divi simti pēc tam. Norunāts?
Elizabete skatijās uz divdesmit dolāru banknotēm. Pavērusi muti, sieviete aplaizīja lūpas - varbūt jau sajuta metamfetamina garšu. Tad viņa izrāva naudu Deividam no rokas un devās atpakaļ pie taksofona.
Deivids paskatījās uz Moniku, taču viņa aizgriezās. Viņa bija nikna - par to šaubu nebija -, taču neteica ne vārda, un tas bija daudz sliktāk par lamāšanos. Klusēdami viņi vēroja, kā Elizabete paņem klausuli un sāk runāt. Beidzot Deivids pastiepa roku un pieskārās Monikas plecam.
- Ei, kas noticis?
Viņa nopurināja Deivida roku.
- Tu zini, kas noticis. Tu tikko nodarbojies ar sutenerismu.
- Nē! Es tikai…
- Ko, tavuprāt, viņa iesāks ar naudu? Iztērēs par metam- fetaminu un ļausies uzdzīvei. Un tad atgriezīsies striptīza klubā un moteļa istabā.
- Paklau, lai atrastu teoriju, mums vajadzīga viņas palīdzība. Ja tev ir labāks priekšlikums, kāpēc…
Pēkšņi Monika sagrāba Deivida roku.
- Kaut kas nav kārtībā, - viņa teica, rādīdama uz takso- fonu. Grediks stāvēja lidzās Elizabetei un kliedza. Viņa nelikās dzirdam un turpināja runāt pa telefonu. Nākamajā brīdī
Grediks sagrāba viņu aiz vidukļa un sāka vilkt uz furgona pusi. Deivids samulsa, taču tad paskatījās uz Viktorijas ceļu - "Nakts manevru bāra" priekšā bija sastājies pusducis melnu SUV. Viri pelēkos uzvalkos kāpa ārā no mašinām un ielenca striptīza klubu.