Labās ziņas - zibatmiņas moduli tiešām bija saglabāti zinātniskie darbi, ko pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem uzrakstījis Alberts Einšteins. Sliktās ziņas - viss bija vācu valodā. Nosaukums bija Nene Untersuchung ūber die Einheitliche Feldtheorie, ko Deivids iztulkoja apmēram šādi: "Jauna izpratne par apvienoto lauku teoriju". Bet tas ari viss. Dučiem lapu ar vienādojumiem, taču simboli, cipari un apakšraksti Deividam bija tikpat sveši kā vārdi vācu valodā. Šie vienādojumi neatgādināja nevienu no tiem, ko viņš bija redzējis citos Einšteina darbos. Herr Doktor acīmredzot bija devies pilnigi citā virzienā, izmantojis pilnīgi citu matemātiku. Tas bija neciešami mokoši - atbilde ir viņiem rokā, taču pilnīgi nesaprotama.
Monika sēdēja viena zālē un joprojām vērās datora ekrānā. Deivids kādu bridi skatījās sievietei pār plecu, taču viņa sūdzējās, ka tas novērš uzmanību, tāpēc viņš devās uz izcirtuma otru galu. Nolādēts, viņš domās sodījās, kaut es zinātu vācu valodu! Lai gan - ja arī viņš būtu dzimis vācietis, vēl būtu jāapgūst matemātika. Nē, Monika bija piemērotāka šim uzdevumam. Viņa pārzinaja dažādus matemātikas virzienus un jau bija atzinusi, ka daži vienādojumi šķiet pazīstami.
Salicis starp zariem vairākus kumšķus avīžu, Grediks ar sērkociņu iekūra uguni. Viņš devās pie furgona un, atgriezies ar piecām kārbām Dinty Moore sautējuma, atvēra tās un nolika pie ugunskura. Tad viņš apsēdās zālē līdzās Deividam un Maiklam.
- Mums laimējies, - viņš teica, norādīdams uz zvaigžņoto debesi. - Šonakt nelīs.
Deivids palocīja galvu. Maikls joprojām spēlēja "Cīnītāju". Grediks norādīja uz mēnesi, kas vīdēja virs horizonta austrumos.
- Rīt dosimies turp, - viņš teica. - Uz Hova pauguru. Brauksim pa Smitfīlda ceļu līdz galam un tad augšā kalnā.
- Kāpēc tā? - Deivids pajautāja.
- Lieliska vietiņa, kur paslēpties. Tur ir kaļķakmens alas, un netālu ir kalnu strauts. Apkārt viss redzams jūdzēm tālu, tātad vajātājus var laikus pamanīt.
- Bet ko mēs ēdīsim? Kad beigsies sautējums…
- Neuztraucies, es jūs apgadāšu. Sātana viri mani nemeklē, tātad es varu brīvi pārvietoties. Kad pagāni padosies, jums būs vieglāk tikt līdz Kanādai, Meksikai - kur vien vēlēsieties.
Deivids centās to iztēloties - vasara kaļķakmens alā kopā ar Moniku, Maiklu un Elizabeti. Vairāk nekā nepraktisks plāns - patiesībā pilnīgi bezcerīgs. Lai arī cik ilgi viņi slēptos kalnos, armija un FIB nepadosies. Un ja ari kādā brīnumainā kārtā izdosies izvairities no vajātājiem un šķērsot robežu, drošība viņi vēl nebūs. Agri vai vēlu Pentagons nonāks viņiem uz pēdām - gan Kanādā, gan Meksikā, gan Antark- tīdā.
Pēc dažām minūtēm Grediks piecēlās un devās pie ugunskura, kas nu jau koši dega. Ietinis roku pelēkā kabat- lakatā, viņš ņēma uzsildītās sautējuma kārbas un sadalīja Deividam, Maiklam un Monikai. Katram tika ari pa plastmasas karotei, ko Grediks sameklēja mašīnas cimdu nodalījumā. Sautējums bija tik tikko remdens, tomēr Deivids sāka ēst, ķeksējot stiegraino liellopa gaļu ārā no kārbas un cerot, ka izdosies kaut uz mirkli aizmirst par problēmām. Taču, nepaguvis iebāzt mutē otro kumosu, viņš pacēla galvu - aiz muguras ne vairāk kā tris pēdu attālumā stāvēja Monika, pa- situsi padusē datoru. Pat tumsā bija redzams, ka viņa ir satraukta. Sievietes mute bija vaļā, viņa strauji elpoja.
- Kaut ko atradu, - viņa teica, - taču tev tas nepatiks.
Deivids nolika sautējumu un piecēlās kājās. Viņi aizgāja
līdz nokaltušai priedei izcirtuma malā, aptuveni divdesmit pēdu attālumā no Gredika un Maikla. Deivids bija domājis, ka šajā brīdī gribēs gavilēt, taču patiesībā viņu mocīja ļaunas priekšnojautas. Monikas sejas kreisajā pusē atblāzmoja ugunskurs, bet labā puse slīga ēnā.
- Vai tur ir apvienotā teorija? - viņš jautāja.
- Sākumā es tā nedomāju. Vienādojumi, patiesību sakot, šķita nesakarīgi. Bet tad atcerējos, ko pagājušonakt runājām. Par geonu teoriju.
- Gribi teikt, ka tā ir geonu teorija?
- Bija vajadzīgs krietns laiciņš, kamēr sapratu saistību. Jo vairāk skatījos uz vienādojumiem, jo vairāk tie man atgadi- nāja topoloģijas formulas. Tā ir matemātikas apakšnozare, kas pēta virsmas, formas un mezglus. Un iedomājos par geoniem - mezgliem telplaikā. Nāc, parādīšu!
Monika atvēra klēpjdatoru un nostājās līdzās Deividam, lai arī viņš redzētu ekrānu. Piemiedzis acis, viņš ieraudzīja duci vienādojumu - katru no tiem veidoja gara grieķu burtu rinda un savādi simboli - dakša, mārciņas apzīmējums, apji un krustiņi. Tiešām izskatījās nesakarīgi.
- Pie velna, kas tas ir?
Monika norādīja uz lapas augšpusi.
- Šis ir apvienoto lauku vienādojums, kas izteikts diferenciālās topoloģijas valodā. Līdzīgs klasiskajiem relativitātes vienādojumiem, taču tiek izmantots arī daļiņu fizikā. Einšteins atklāja, ka visas daļiņas ir geoni. Katra daļiņa ir noteikts telplaika savijums, bet spēki ir auduma vilnīši.
Viņa sāka runāt arvien skaļāk un satvēra Deivida piedurkni, pavilka Deividu tuvāk, lai viņš varētu izpētīt vienādojumus, taču viņš joprojām neko nesaprata.
- Pag, pag! Vai esi pārliecināta, ka tā patiešām ir?
- Tu tikai paskaties! - Monika ar pirkstu vilka līdz lapas apakšai. - Šis ir viens no lauka vienādojuma risinājumiem, kas apraksta fundamentālu daļiņu ar negatīvu lādiņu. Tas ir geons, ļoti maza tārpeja ar slēgtiem laika izliekumiem. Risinājums pat norāda daļiņas masu. Vai pazīsti šo skaitli?
Zem Monikas rādītājpirksta bija vienādojums:
M=0.511 MeV/c2
- Jēziņ, - Deivids nočukstēja. - Elektrona masa.
Lai gan matemātika nebija Deivida stiprā puse, viņš zināja, ka viena no Visa Esošā teorijas raksturīgākajām iezīmēm bija iespēja paredzēt visu fundamentālo daļiņu masas.
- Un tas ir tikai sākums. Viņam bija vismaz divdesmit risinājumu daļiņām ar dažādiem lādiņiem un spiniem. Vairākums šo daļiņu tika atklātas krietnu laiku pēc Einšteina nāves. Viņš paredzēja kvarku un tau leptonu eksistenci. Un uzrakstīja risinājumus tām daļiņām, kas vēl nav atklātas. Bet varu likt galvu ķīlā, ka tā^eksistē.
Monika rādija lapas citu pēc citas, un visās bija topolo- ģiskie vienādojumi. Skatoties datora ekrānā, Deividu pārņēma arvien lielāks prieks. Tas bija salīdzināms tikai ar pacilātību, kas viņu pārņēma, kad piedzima Jona. Tas bija fizikas triumfs - klasiskā teorija apvienota ar kvantu mehāniku, viena vienādojumu kopa, kas var aprakstīt visu, sākot no protona darbības un beidzot ar galaktikas struktūru. Viņš aizgriezās no ekrāna un uzsmaidīja Monikai.
- Zini ko? Tas daudz neatšķiras no tā, ko cenšas panākt stīgu teorijas aizstāvji. Tikai šeit daļiņas ir telplaika cilpas, nevis enerģijas stīgas.
- Ir vēl kāda lidzība. Paskaties! - Dažas lapas tālāk Monika norādīja uz vienādojumu, kas bija uzrakstīts atsevišķi no citiem:
S < A/4
- Tas taču ir vienādojums, ko redzēju, piedaloties "Cīnītājā"!
Monika palocīja galvu.
- To sauc par hologrāfijas principu. S apzīmē informācijas maksimālo daudzumu, ko var sablīvēt telpas vienībā, bet A apzīmē šīs telpas vienības virsmas laukumu. Pamatā princips norāda, ka visu informāciju trīsdimensiju telpā - katras daļiņas pozīciju, katra spēka lielumu - var saturēt telpas divdimensiju virsma. Tātad vari iztēloties Visumu kā hologrammu, kādas redzi uz savām kredītkartēm.