- Pagaidi! Kaut ko līdzīgu jau esmu dzirdējis.
- Stīgu teorijas aizstāvji par šo principu runā jau gadiem ilgi, jo tā iespējams vienkāršot fiziku. Taču izrādās, ka Ein- šteinam šī ideja ienākusi prātā jau pirms pusgadsimta. Ap to būvēta visa viņa apvienotā teorija. Viņš izmantoja holo- grāfijas principu, lai attēlotu Visuma vēsturi. Tas ir darba otrajā daļā, lūk.
Viņa norādīja uz vēl kādu savādu vienādojumu. Līdzās tam bija datorgrafikas attēlu rinda - acīmredzot doktors Klainmans reproducējis trīs skices, ko Einšteins savulaik zīmējis ar roku. Pirmajā attēlā bija redzamas divas plakanas virsmas, kas tuvojās viena otrai. Otrajā attēlā bija redzams, kā šis plaknes saduroties izliecas un viļņojas, bet trešajā tas atrāvās viena no otras, un katrā kā baku rētas bija iezīmētas no jauna dzimušās galaktikas.
- Kas tas? - Deivids jautāja. - Izskatās pēc folijas loksnēm.
- Stigu teorijā tās sauc par brānām. Diagrammās izskatās pēc divdimensiju objektiem, bet patiesībā katra atspoguļo trīsdimensiju Visumu. Šāda brāna satur katru mūsu Visuma galaktiku, zvaigzni un planētu. Tas vairāk ir mušpapīrs nekā folija, jo pie tā pielīp gandrīz visas daļiņas. Otra brāna ir pilnīgi cits Visums, un tās abas virzās uz lielāku telpu, ko sauc par Lielo apjomu un kam ir desmit dimensijas.
- Kāpēc tās saduras?
- No brānas atrauties un ceļot cauri Lielajam apjomam var gravitācija. Viena brāna var ar gravitācijas spēku piesaistīt otru, un, kad tās saduras, tās izliecas un rada enerģiju. Es pati strādāju ar šo teoriju, tāpēc pazinu tās diagrammas, taču tā ari netiku pat tuvu šim. Einšteins izstrādājis vienādojumus mūsu brānai un pareģojis, kā tā attīstījusies. Viņa apvienotā teorija izskaidro, kā viss sācies.
- Tu domā Lielo sprādzienu?
- To rāda šīs diagrammas. Divas tukšās brānas saduras, un enerģija no šīs sadursmes piepilda mūsu Visumu, līdz beidzot pārvēršas par atomiem, zvaigznēm un galaktikām, un visas laužas uz āru kā gigantisks vilnis. - Monika atkal sagrāba Deivida piedurkni un ieskatījās viņam acīs. - Tas ir radīšanas mistērijas izskaidrojums.
Deivids apmulsis pētīja zīmējumus.
- Bet kur ir pierādījumi? Nu, ideja, protams, ir interesanta, bet…
- Pierādījumi ir šeit! - Monika bakstīja ar pirkstu formulās zem diagrammām. - Einšteins pareģoja visus novērojumus, ko veikuši astronomi pēdējo piecdesmit gadu laikā. Visuma izplešanās ātrumu, matērijas un enerģijas sabrukšanu. Tas viss ir šeit!
Jūtu pārņemts, Deivids vērās topoloģiskajos vienādojumos. Kaut viņš spētu tos saprast tikpat viegli kā Monika!
- Tad kāda ir problēma? - Deivids jautāja. - Kāpēc tu teici, ka man tas nepatiks?
Viņa dziļi ievilka elpu un parādija nākamo lapu ar noslēpumainiem simboliem.
- Arā no brānas lielā apjoma papildu dimensijās var izlauzties ne tikai gravitācija. Tu taču zini, kas ir neitrīno, vai ne?
- Protams. Elektrona brālītis. Daļiņa bez lādiņa un ar ļoti mazu masu.
- Daži fiziķi izsaka viedokli, ka iespējama daļiņa, ko sauc par sterilo neitrīno. To sauc par sterilo, jo parasti tā mūsu Visumā nepiedalās mijiedarbībā ar citām daļiņām. Sterilie neitrīno plūst cauri papildu dimensijām un mūsu brānai kā ūdens cauri sietam.
- Ļauj minēt. Apvienotajā teorijā ir vienādojums ari šai daļiņai.
Monika palocīja galvu.
- Tieši tā. Un šis vienādojums paredz, ka, izliecot mūsu brānas telplaiku, var radīt daļiņu eksplozijas. Ja brānu pietiekami izliec, sterilie neitrīno var izšauties no vienas mūsu Visuma daļas un ieplūst citā, izmantojot Isceļu cauri Lielajam apjomam. Paskaties uz šo!
Monika norādīja uz vēl kādu diagrammu, ko savulaik bija zīmējis Einšteins.
Deividam šis attēls bija pazīstams.
- Tārpeja, vai ne? Tilts, kas savieno attālus telplaika reģionus?
- Jā, taču pa šo īsceļu pārvietoties var tikai sterilie neitrīno. Saskaņā ar apvienoto teoriju daļiņas, pārvietojoties pa papildu dimensijām, var uzņemt enerģiju. Sasodīti daudz enerģijas, ja neitrīno plūsmu pareizi novirza.
Deivids papurināja galvu. Oda pēc sēra.
- Un kas notiek, ja enerģiju uzņēmušās daļiņas atgriežas mūsu Visumā? Vai teorija izskaidro arī to?
Monika aizvēra un izslēdza datoru. Viņa negrasijās rādīt Deividam pēdējos vienādojumus šajā darbā.
- Atgriezušās daļiņas var izraisīt pamatīgu vietējā telplaika savērpšanos. Atbrīvotās enerģijas daudzums atkarīgs no tā, kā tu vadi eksperimentu. Pareizajos apstākļos šo procesu var izmantot, lai ražotu siltumu vai elektrību. Bet to var izmantot arī kā ieroci.
Vējiņš sakustināja priežu skujas. Lai ari bija silts, Deivids nodrebēja.
- Var izmantot punktu, kurā daļiņas atgriežas mūsu Visumā? Raidīt sterilo neitrīno staru no Vašingtonas un ar rikošetu cauri papildu dimensijām trāpīt bunkuram Teherānā?
Monika atkal palocīja galvu.
- Tev tikai jākontrolē mērķa koordinātas un trieciena stiprums. Viena tāda sterilo neitrīno eksplozija var likvidēt kodolražotni Irānā vai Ziemeļkorejā, pat ja tā atrodas jūdzi zem zemes.
Tagad Deivids saprata, kāpēc FIB vajā viņu pa visu valsti. Ar šādu ieroci lieliski varētu apkarot terorismu. Pentagons varētu likvidēt ienaidnieku arī bez desantniekiem un spārnotajām raķetēm. Tā kā daļiņu stars var ceļot cauri papildu dimensijām, to neuztvers radari, pretgaisa aizsardzības sistēmas vai kas cits.
- Cik daudz enerģijas stars var nest? Kāds ir limits?
- Tur jau tā lieta. Limita nav. Šo tehnoloģiju var izmantot, lai jebkurā brīdī uzspridzinātu veselu kontinentu. - Monika turēja klēpjdatoru izstieptā rokā, it kā tas kuru katru mirkli varētu eksplodēt. - Bet ir kaut kas vēl ļaunāks. Ir daudz vieglāk radīt šādu ieroci nekā atomieročus. Vairs nav jābagātina urāns kodolgalviņām vai jāpalaiž ballistiskā raķete, lai to nogādātu vajadzīgajā vietā. Vajadzīgi tikai šie vienādojumi un inženieru komanda. Irāņi un ziemejkorejieši to var bez liekām raizēm. Par Al-Qaeda nemaz nerunājot.
Deivids aizgriezās prom un sāka skatīties uz ugunskuru.
- Nolādēts, - viņš norūca. - Nav brīnums, ka Einšteins to nevēlējās publicēt.
- Jā, ir pilnīgi skaidrs, ka viņš saprata, ar ko tas viss var beigties. Pētījuma pēdējā daļā viņš iekļāvis formulas papildu dimensiju staru radīšanai. Tev tikai jāsavērpj neliela daļa telplaika perfektā lodē. Iespējams, to var panākt, kolaiderā triecot protonus vienu pret otru.
Deivida sirds sāka auļot kā neprātīga.
- Tu gribi teikt, ka var radīt ieroci, izmantojot daļiņu paātrinātāju?
Ugunskura liesmas vējā plivoja, un uz brīdi Monikas seja šķita pazūdam.
- Paātrinātāji laboratorijās ir piemēroti maksimizēt daļiņu sadursmju skaitu. Esi dzirdējis par tevatronu - kolaide- ru Fermi laboratorijā? Turienes fiziķi var sablīvēt triljoniem protonu starā, kas ir tievāks par cilvēka matu. Protams, ko- laiders jānoregulē tā, lai telplaiks savērptos un tiktu radīti sterilie neitrīno. Bet Einšteina vienādojumi ļaus aprēķināt nepieciešamos regulējumus.