- Es uzņemos pilnu atbildību, ser. Steidzot arestēt aizdomās turamos, mums neizdevās koordinēt savas darbības ar Aizsardzības ministrijas spēkiem.
- Kas tieši notika? Kā viņiem izdevās aizbēgt?
- Iespējams, aizbrauca pa vienu no zemes ceļiem, kas ved uz rietumiem. Armijai bija jārūpējas par tuvākās apkārtnes apsargāšanu, taču viņi pārāk lēni izvietoja spēkus.
- Un ko tagad?
- Diemžēl esam turpat, kur sākuši. Vajadzīgi resursi, ser, vairāk fiziskā spēka. Mums tie kuces bērni jānoķer, iekams viņi nodod informāciju vēl kādam.
Viceprezidents sarauca pieri un savilka bālās lūpas smaidā.
- "Deltas" vienība par to parūpēsies. Mēs ar aizsardzības ministru nospriedām, ka F1B palīdzība uzdevuma izpildē vairs nav nepieciešama. Tagad tā būs strikti militāra operācija.
Lai gan Lusīla to bija gaidījusi, atstādināšana joprojām sā- pēja.
- Un tāpēc esmu šeit? Lai varētu mani pagrūst malā?
Viceprezidents centās izmocīt smaidu, taču velti - tas sanāca greizs.
- Nebūt ne. Man jums ir jauns uzdevums. - Viņš paņēma New York Times eksemplāru un norādīja uz virsrakstu pirmajā lappusē - "Bruklinā nošauta žurnāliste". - Mums ir problēmas. Times apsūdz F1B viņu žurnālistes nogalināšanā, un tā ir žurnāliste, kas bija devusi pajumti Svifta sievai. Visticamāk, bijuši aculiecinieki, ka šāvējs izskatījies pēc FIB aģenta. Absurds apgalvojums, taču piesaista uzmanību.
- Baidos, ka tā varētu būt taisnība. Viens no mūsu aģentiem ir pazudis, un ir pierādījumi, ka viņš strādā otras puses labā. Iespējams, viņš arī nošāvis to žurnālisti, lai tiktu klāt Svifta sievai.
Lūsīla bija iedomājusies, ka viceprezidentu ķers trieka, izdzirdot šos jaunumus, taču viņš tikai atgaiņājās.
- Tas nav būtiski. Jau esmu sasaucis preses konferenci. Gribu, lai jūs uz stingrāko noliedzat šos apgalvojumus. Neatkāpieties no narkotiku versijas. Pasakiet, ka jūsu komanda izmeklē varbūtību, ka žurnālisti nogalinājuši un Svifta sievu nolaupījuši viņa partneri narkotiku tirdzniecībā.
Lūsīla papurināja galvu. Viņai līdz nāvei riebās šī muļķošanās.
- Piedodiet, ser, bet es to nevaru.
Viceprezidents pārliecās pāri rakstāmgaldam. Sejā bija atgriezies ierastais greizais smaids.
- Tad ir tikpat svarīgi kā atrast aizdomās turamos, Pārkere. Mums nepieciešami līdzekļi cīņai ar teroristiem. Un Kongress šos līdzekļus grasās mums atņemt. Pēdējais, kas mums vajadzīgs, ir tādi skandalozi apgalvojumi.
Lūsīla nopūtās un piecēlās. Pienācis laiks doties atpakaļ uz Teksasu.
- Es labāk iešu. Jāsakārto rakstāmgalds.
Arī viceprezidents piecēlās.
- Jāatzīst, ka tas mani sarūgtina. FIB direktors apgalvoja, ka esat velns brunčos.
Lūsīla paskatījās uz viņu.
- Ticiet man, sarūgtinājums ir abpusējs.
Mašīna apstājās. Tā ka rokas bija sasietas uz muguras, Karena nevarēja paskatīties pulksteni, taču minēja, ka kopš izbraukšanas no priežu meža pagājušas apmēram sešas stundas. Trīcēdama viņa pavirzījās tuvāk Jonam.
- Lūdzu, Jēzus, lūdzu, - viņa klusi čukstēja, - nepieļauj, ka tie riebekļi atkal atņem man dēlu! - Kad tas notika pēdējo reizi, Karena gandrīz sajuka prātā. Lai gan Broks atveda Jonu atpakaļ jau pēc divdesmit minūtēm, zēns pēc tam vairākas stundas raudāja.
Broks izkapa no mašīnas un apgāja tai apkart. Kad viņš atvēra aizmugurējās durvis, Karena varēja ieelpot svaigu gaisu un ieraudzīja tumšu, milzīgu garāžu ar izdauzītiem logiem un sadrupušām sienām. Viņi atradās pie kaut kādas sagrabējušas noliktavas - vecas ēkas, kas pamesta pirms daudziem gadiem. Netālu stāvēja trīs baltas piegādes mašīnas un ducis jaunekļu. Nepārprotami, tie bija aspirantūras studenti - kaulaini, bāli un nabadzīgi ģērbušies. Ieraugot Jonu, Karenu un vēl divas gūsteknes, kam sasietas rokas un aizbāztas mutes, viņi iepleta acis. Tad Broks uzkliedza:
- Pie velna, ko gaidāt?
Un studenti metās klāt.
Kad divi studenti iekāpa mašīnā un sagrāba Jonu, viņš sāka mežonīgi raustīties. Kaut arī viņas mute bija aizbāzta, Karena iekliedzās:
- Nē!
Bet tajā brīdī viņu satvēra divi citi studenti. Viņa centās izlocīties, taču tvēriens bija ciešs. Jaunekļi iznesa viņu no mašīnas un stiepa uz garāžu.
Viņi nonāca līdz vienai no piegādes mašīnām. Uz tās sāniem bija uzrakstīts "Nacionālā Fermi paātrinātāju laboratorija". Izstīdzējis students, kas izskatījās ļoti noskrandis - mugurā viņam bija nožēlojams teniskrekls ar periodiskās tabulas attēlu -, atritināja mašīnas kravas nodalījuma pārklāju. Jaunekļi, kas turēja Jonu, iestūma viņu mašīnā; pēc tam tur nonāca arī Karena. Apsēdināta blakus dēlam, viņa atvieglota ieelsojās. Tātad vēl kādu brīdi viņi būs kopā.
Jau gulēdama uz grīdas kravas nodalījumā, Karena ieraudzīja pārējās divas gūsteknes - mierīgu melnādaino un nervozu balto; viņas tika aizvestas uz citu mašīnu. Šī droši vien ir tikšanās vieta, Karena prātoja, kur tie nelieši tiek pie citām mašīnām un pārējām vajadzīgajām lietām. Viņa nopētīja apkārtni, cenšoties ieraudzīt kādas pazīšanās zīmes, norādes par to, kur atrodas, taču nekā tāda nebija. Un tad garāžas otrā galā viņa pamanīja neparastu kņadu. Divi studenti stāvēja līdzās pikapam un stīvējās ap vēl vienu savažotu gūstekni. Karenai aizžņaudzās kakls - tas bija Deivids. Viņš locījās un pretojās tik neganti, ka studenti nespēja noturēt, un gūsteknis nokrita zemē. Karena atkal iekliedzās. Tad pievienojās vēl viens students - kopā viņi pacēla Deividu un aizvilka uz trešo furgonu.
Bija vēls, pāri pusnaktij. Kravas mašīnas lēni brauca pa līkumoto ceļu. Lai gan Monika neko ārā neredzēja, bija dzirdama riteņu sišanās un jūtama nemitīgā mašīnas pagriešanās. Iespējams, viņi brauca pa nomaļiem ceļiem, lai izvairītos no kontrolpunktiem uz starpštatu šosejām.
Pa kreisi ap datoru kravas nodalījuma tālākajā stūrī stāvēja profesors Gupta un viņa studenti. Dažu pēdu attālumā uz grīdas sēdēja Maikls, kas atkal spēlēja "Cīnītāju"; kāds bija uzlādējis baterijas. Gupta pēdējo stundu laikā bija ņēmies savam mazdēlam čukstus uzdot jautājumus par Einheitliche Feldtheorie, savukārt studenti ievadīja Maikla atbildes datorā. Tagad izskatījās, ka profesors ir uzzinājis visu, ko vēlējies. Viņš triumfēdams uzsmaidīja datora ekrānam, tad atrāvās no pārējiem un piegāja pie Monikas. Viņai gribējās mesties nelietim pie rīkles, taču rokas joprojām bija sasietas un mute aizbāzta.
- Gribu, lai jūs to redzētu, doktore Reinoldsa, - viņš teica. - Piepildās visu fiziķu sapnis. - Viņš pievērsās diviem bāliem, izstīdzējušiem studentiem ar biezām brillēm. - Skot, Ričard, vai jūs, ludzu, nepavadītu doktori Reinoldsu līdz terminālim?
Sagrābuši Moniku aiz pleciem un potītēm, studenti aiznesa viņu līdz datoram un novietoja saliekamajā krēslā. Gupta pārliecās viņai par plecu.
- Mēs esam radījuši programmu, kas simulē papildu dimensiju neitrmo stara radīšanu. Pateicoties informācijai, ko izvilinājām no Žaka Bušē un Elestēra Makdonalda, mēs jau zinājām, ka stara ģenerēšanai varam izmantot tevatronu. Tiklīdz Maikls pateica lauka vienādojumus, mēs varējām aprēķināt nepieciešamos kolaidera regulējumus. Tagad varam izmēģināt sistēmu datorā, tātad drīz zināsim, kā tas darāms Fermi laboratorija. - Viņš pasniedzās pēc tastatūras, nospieda Enter un norādīja uz ekrānu. - Skaties uzmanīgi! Vispirms tu redzēsi daļiņu sadursmju simulāciju.