- Vai esmu arestēts? - Deivids jautāja. - Ja tā, es vēlētos aprunāties ar savu advokātu.
Lūsīla pasmaidīja.
- Nē, jūs neesat arestēts. Piedodiet, ja radījām jums tādu iespaidu.
- Iespaidu? Jūsu aģenti saslēdza mani rokudzelžos un uzvilka galvā to sasodīto maisu!
- Ļaujiet paskaidrot, dārgumiņ! Šī ēka ir tā saucamā slepenā māja. Un mēs, vedot cilvēkus uz šejieni, rīkojamies atbilstoši standarta instrukcijai. Mēs nedrīkstam izpaust šīs ēkas atrašanās vietu, tāpēc jāizmanto tas maiss.
Deivids piecēlās.
- Ja neesmu arestēts, es drīkstu iet, vai ne?
Aģents Holijs satvēra Deivida plecu. Smaidīdama Lūsīla papurināja galvu.
- Baidos, ka situācija ir mazliet sarežģītāka. - Viņa pasniedza Deividam papīra glāzīti. - Apsēdieties, Svifta kungs! Iedzeriet ūdeni!
Roka uz Deivida pleca kļuva daudz smagāka. Viņš apsēdās.
- Doktors Svifts, - viņš palaboja. - Un es neesmu izslāpis.
- Varbūt gribat kaut ko stiprāku? - Lūsīla koķeti piemiedza ar aci un izņēma no žaketes iekškabatas sudraba blašķi. - īsta Teksasas ugunsdzira, simt astoņdesmitā prove. Manam draugam Labokā pieder degvīna dedzinātava. Viņam ir īpaša ATF* atļauja, tātad viss ir legāli. Vēlaties malciņu?
- Nē, paldies.
- Ak jā, biju piemirsusi. - Lūsīla ielika blašķi atpakaļ kabatā. - Jus tam nekad vairs nepieskarsieties, vai ne? Tēva dēļ?
Deivids sastinga. Daži draugi un kolēģi zināja, ka viņš jau sen nozvērējies nelietot alkoholu, taču tikai bijusī sieva un daži senākie draugi zināja, kāpēc, bet Lūsīla to pateica kā pašu par sevi saprotamu lietu!
- Kas īsti notiek? - viņš noprasīja.
- Nomierinieties, dārgumiņ! Tas rakstīts jūsu lietā. - Viņa no milzīgas somas, kas karājās uz krēsla atzveltnes, izņēma divas mapes - biezu un plānu. Uzlikusi lasāmās brilles, viņa atvēra plānāko mapi. - Tātad ģimenes vēsture. Tēva vārds: Džons Svifts. Profesionāls bokseris no tūkstoš deviņi simti sešdesmit astotā līdz tūkstoš deviņi simti septiņdesmit ceturtajam. Iesauka: Divdūru Terorists. Jā, tā gan ir laba!
Deivids neatbildēja. Tēvs nekad nesasniedza līmeni, lai atbilstu savai iesaukai ringā. Vienīgie cilvēki, kurus viņš patiešām sekmīgi terorizējis, bija paša ģimenes locekļi.
Lūsīla pievērsās lappuses apakšai.
- Četras uzvaras, sešpadsmit zaudējumi. Tūkstoš deviņi simti septiņdesmit piektajā sācis strādāt par autobusa šoferi Ņujorkas sabiedriskā transporta uzņēmuma. Atlaists tūkstoš deviņi simti septiņdesmit devītajā, kad arestēts par braukšanu reibumā. Tūkstoš deviņi simti astoņdesmit pirmajā no-
* ATF - Bureau of Alcohol, Tobacco, Firearms and Explosives - Alkohola, tabakas, šaujamieroču un sprāgstvielu birojs; ASV Tieslietu ministrijas struktūrvienība, kuras uzdevums ir terorisma, smagu kriminālnoziegumu novēršana un nācijas aizstāvēšana; alkohola un tabakas izstrādājumu kontrabandas izskaušana; tādu noziegumu izmeklēšana un profilakse, kuros iesaistīti šaujamieroči un sprāgstvielas; šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu tirgošanas, lietošanas un pārvadāšanas atļauju izsniegšana.
I
tiesāts par vardarbību un uz trim gadiem ieslodzīts Osinin- gā. [7] - Viņa aizvēra mapi un ieskatījās Deividam tieši acīs. - Piedodiet. Tas droši vien bija šausmigi.
Prātīgi, domās nosprieda Deivids. Iespējams, tieši to FIB aģentiem mācīja akadēmijā. Vispirms parādi cilvēkam, ka jau zini visus viņa noslēpumus. Un tad piebeidz viņu līdz galam.
- Jums ir lieliski pētnieki, - Deivids noteica. - Vai jūs to visu uzzinājāt pēdējās pusstundas laikā?
- Nē, jūsu lietu aizsākām pirms dažām dienām. Mēs vācam materiālus par visiem, kas strādājuši kopā ar Klainmanu, un jūs tikāt minēts kā viena viņa darba līdzautors. - Lūsīla paņēma biezo mapi. - Šī ir paša profesora lieta. - Viņa atvēra mapi un, grozīdama galvu, sāka šķirstīt. - Hmm, tā fizika ir viena sarežģīta lieta. Nu, piemēram, kas ir Klain- mana-Guptas efekts? Tas te minēts vismaz pusduci reižu, taču es tā arī nespēju saprast.
Deivids cieši nopētīja pretim sēdošo sievieti. Nebija skaidrs, vai viņa patiešām neko nesaprot, vai arī tikai izliekas, lai piespiestu Deividu runāt.
- Fenomens, kas parādās, kad sabrūk noteikti nestabili atomi. Doktors Klainmans kopā ar kolēģi Amilu Guptu to atklāja tūkstoš deviņi simti sešdesmit piektajā gadā.
- Un tā rodas radiācija, ja? Kad sabrūk atomi.
Deivids sarauca pieri.
- Paklausieties, es labprāt jums to visu izstāstīšu, taču šeit to darīt negrasos. Brauksim uz manu biroju, un tur es jums visu paskaidrošu!
Lūsīla noņēma lasāmās brilles.
- Es saprotu, ka kļūstat nepacietīgs, Svifta kungs, taču jums nāksies mani pieciest. Redziet, profesoram Klainmanam bija pieeja slepenajai informācijai, un mums ir aizdomas, ka iespējama noplūde.
Deivids šķībi paskatījās uz viņu.
- Ko jūs ar to gribat teikt? Viņš valdības dienestā strādāja pirms četrdesmit gadiem! Un no militārā dienesta izstājās, kad pabeidza savus radiācijas pētījumus.
- So lietu viņš necentās afišēt. Aiziedams no Kolumbijas universitātes, Klainmans iesaistījās kādā Aizsardzības ministrijas projektā.
- Un jūs domājat, ka tāpēc viņam uzbrukts?
- Varu pateikt tikai to, ka Klainmanam bija pieejami ārkārtīgi svarīgi materiāli. Mums tagad tie jāatrod. Ja viņš slimnīcas palātā jums kaut ko pateica, mums tas jāzina.
Lūsīla paliecās uz priekšu un uzlika elkoņus uz galda. Sieviete vairs nesmaidīja un nesauca Deividu par dārgumiņu; nu viņas seja pauda dziļu nopietnību. Tagad Deivids vairs nešaubījās, ka Pārkere ir FIB aģente. Taču viņš nenoticēja pasaciņai par svarīgajiem materiāliem.
- Piedodiet, taču tas nešķiet ticami. Tas neizskatās pēc doktora Klainmana. Viņš nožēloja, ka kalpojis militārajā dienestā. Viņš teica, ka šis darbs pārkāpis visas morāles normas.
- Iespējams, jus nepazināt viņu tik labi, kā bijāt iedomājies.
Deivids papurināja galvu.
- Nē, skan neloģiski. Viņš Kolumbijas universitātē organizēja protesta akcijas. Uzstāja, lai visi fiziķi paraksta paziņojumu pret atomieročiem.
- Es nemaz neapgalvoju, ka viņš izstrādāja ieročus. Viņš Aizsardzības ministrijas labā sāka strādāt pēc vienpadsmitā septembra [8] . Piedāvāja savu palīdzību terorisma apkarošanā.
Deivids apsvēra dzirdēto. Aiz matiem pievilkts, taču ticams. Klainmans bija radioaktīvās sabrukšanas eksperts, īpaši daudz zināja par urāna atomu sabrukšanu, ko izmantoja atomieroču kaujas galviņās. Šīs zinašanas noteikti noderēja terorisma apkarošanā.
- Un ko tad viņš darīja? - Deivids jautāja. - Izstrādāja jaunu radiācijas detektoru?
- Es nedrīkstu to atklāt. Taču varu jums kaut ko parādīt. - Lūsīla atkal paņēma Klainmana mapi un sāka šķirstīt. Viņa izņēma kāda senāka dokumenta kopiju un pasniedza Deividam. Desmit mazliet apdzeltējušas lappuses.
- Varat izlasīt. ŠI informācija nav slepena.
Raksts publicēts tūkstoš deviņi simti septiņdesmit piektajā gadā žurnālā Pfn/sical Revieiv. Virsraksts "II mezonu plūsmas mērījumi", autors - H. V. Klainmans. Deivids šo rakstu nekad agrāk nebija redzējis. Diezgan neskaidrs, un aspirantūras laikā viņam nebija nācies to lasīt. Vēl ļaunāk, raksts bija pārblīvēts ar fantastiski komplicētiem vienādojumiem.