- Šī nav filma, ko uzņēmis nejaušs amatieris, kurš nolēmis paskatīties Savienoto Valstu prezidenta izbraucienu Dalasas ielās. Cilvēks ar kameru… nē, būsim precīzāki… jo kamera bija sievietes rokās, vai ne? Un tā bija mana vecmāmiņa. Tieši tādēļ filma pēc slepkavības palika pie viņas. Ari viņa bija tur. Rajs joprojām klusēja, bet Zoja neatlaidīgi turpināja: Un tavs… slepkava zināja, ka viņa ir tur. To apliecina viņa pozēšana kamerai. Kāpēc viņi vispār gribēja to nofilmēt? Ne jau tādēļ, lai pierādītu, ka darbiņš paveikts, jo Kenedija nāve būtu visnotaļ pietiekams apstiprinājums…
- Dzīvības apdrošināšanas polise, Rajs sacīja, pārtraukdams Zoju pusvārdā. Palaidis vaļā aizkaru, viņš pagriezās pret Zoju. Tiklīdz noziegums ir pastrādāts, šāvējs kļūst par draudu slepkavības pasūtītājam, un draudi ir jānovērš.
"Jānovērš." Izklausījās pēc frāzes no filmas "Labie puiši", taču smieties negribējās nemaz.
- Par tādu draudu laikam tagad uzskata mani, Zoja secināja, pat nemēģinādama slēpt savas bailes. Domāju, ka es gribu braukt mājās.
- Ei! Raja vaibsti atmaiga, un lūpās parādījās tik raksturīgais, tikko jaušamais smaids. Lai arī amatiere, tu tomēr lieliski ar visu tiec galā. Pat nedoma tagad mest plinti krūmos!
- Paldies, laikam jau… Bet vienu es tomēr nesaprotu. Kas ir tas vīrietis ar zirgasti? Viņš runā ar krievu akcentu, tātad varam domāt, ka viņu algo Popovs un VDK vai kā nu mūsdienās to iestādi sauc, un viņš medī šo filmu. Bet ne, viņš vispirms nogalina manu vecmāmiņu un pēc tam uzbruk man ar velosipēda ķēdi, lai dabūtu kaut kādu kaulu altāri…
Rajs pieskrēja viņai klāt tik veikli, ka Zoja pat attapties nepaguva. Viņš sagrāba Zoju aiz pleciem, pagrieza apkārt un piespieda pie sienas. Runāja viņš klusi, taču ik vārds skanēja skaidri un biedējoši.
- Ko tu zini par kaulu altāri?
Zoja mēģināja iespert uzbrucējam pa kājstarpi, taču Rajs bija ar visu augumu piespiedis viņu pie sienas un viņa nevarēja atvēzēties.
- Tev ir divas sekundes, lai palaistu mani vaļā, Zoja sacīja. Pēc tam es kliegšu tik skaļi, ka mani dzirdēs pat Eifeļa tornī.
Tiklīdz Rajs viņu atbrīvoja, Zoja piegāja pie gultas, paņēma filmu un ielika to savā audekla somā.
- Tu esi briesmonis, varbūt pat melis, un es eju prom.
- Neāksties. Rajs nostājās viņai priekšā, aizšķērsojot ceļu. -Ja mēģināsi pati ar visu tikt galā, tie vilki tevi dzīvu apēdīs.
- Un kas tad tu esi? Pats gan apgalvo, ka esi labais puisis. Jā, varbūt tu tāds arī esi, bet varbūt neesi. Līdz šim man nav bijis pārāk daudz iemeslu tev uzticēties.
- Varbūt tāpēc, ka es vēl joprojām neesmu īsti pārliecināts, vai varu uzticēties tev. Es… Viņš pēkšņi apklusa un pagriezās pret durvīm. Tad arī Zoja saklausīja dēļu čīkstēšanu kāpņu laukumiņā. Gulies! Rajs uzsauca un nogāza Zoju uz grīdas.
Jau nākamajā brīdī durvis atsprāga vaļā.
Divdesmit piektā nodaļa
Pusautomātiskais ierocis spļāva lodes, sacaurumojot sienu Zojai virs galvas, kamēr viņa aizvēlās lidz nelielajai vannas istabai.
Tur viņa pietrausās četrrāpus un pagriezās tanī brīdī Rajs pa grīdu paslidināja viņai lielu melnu pistoli. Dzīvoklītis bija ļoti šaurs, un viņam nebija laika meklēt aizsegu, tādēļ viņš gulēja uz grīdas, galvu saķēris. Zoja ar šausmām gaidīja to mirkli, kad nezināmie šāvēji sacaurumos ari Raju.
Taču apšaude pēkšņi beidzās un iestājās spocīgs klusums, ko pārtrauca tikai Zojas sirdspuksti un tinkšķēšana no gleznas pie sienas bira lejā sašķaidītā stikla lauskas.
Drebošām rokām Zoja pārbaudīja munīciju Raja pasviestajā Valtera sistēmas 1*99 modeļa pistolē. Viņa piespiedās pie sienas starp tualetes podu un durvīm, sažņaudza ieroci abās rokās un gaidīja.
No savas vietas viņa redzēja, kā Rajs sastindzis guļ uz grīdas, taču puspievērtās vannas istabas durvis traucēja saskatīt šāvējus. Zoja uzskatīja, ka uzbrukuši divi vīrieši krekliņos ar kapucēm. Vienam bija melns krekls, otram zils, un abi izskatījās redzēti. "Varbūt tas pārītis no kafejnīcas? Turklāt šāva viņi augstu, tātad nogalināt negribēja. Pagaidām."
Gaitenī iekrakšķējās grīdas dēlis.
Tā, tā, smīnēdama novilka Jasmīna Pūla. Vai tik tas nav aģents Railends O'Melijs? Tevi gan ir grūti nogalināt. Biju pārliecināta, ka Galvestonā stāvu pie tava ūdens kapa, bet tu atkal maisies man pa kājām. Un es zinu, ka vannas istabā ir Dmitrova kundze. Atdod man filmu, un es atstāšu tevi dzīvu.
Rajs saskatījās ar Zoju un tikko manāmi papurināja galvu, taču viņai tāds brīdinājums nebija vajadzīgs. Viņa saprata, ka abi būs dzīvi tikai tik ilgi, kamēr spēs nosargāt filmu.
- Vai dzirdi sirēnas, Zoja? Tavs vārds ir ierakstīts FIB un Interpola teroristu sarakstā. Pati saproti, ka aizbēgt un paslēpties vairs nav iespējams. Ja atdosi man filmu, es tev palīdzēšu tikt prom. Kā mēdz teikt, aizmirsīsim visu, kas bijis.
Sirēnas kauca arvien skaļāk, tās tuvojās. Zoja nosprieda, ka tikai šī nenovēršamā Francijas policijas ierašanās vēl var glābt Rajam O'Melijam dzīvību. Viņš joprojām gulēja uz grīdas, nekustējās lielisks mērķis Jasmīnai Pūlai vai abiem šāvējiem.
"Domā!"
Zem izlietnes viņa pamanīja spaini ar tīrīšanas līdzekļiem. Viena pudele bija ražota Amerikā traipu tīrītājs ar balinātāju aerosola pudelē. Lai apslāpētu trokšņus, kas rastos, kamēr viņa pa grīdu aizslīd līdz spainim, Zoja uzsāka sarunu:
- Man šķiet, ka ķezā esam mēs visi, Jasmīna. Es varu pagaidīt franču policijas ierašanos, visu izstāstīt un atdot filmu viņiem. Tādā gadījumā ari tev nāksies daudzas lietas paskaidrot, piemēram, kāpēc C1P ir iedomājusies, ka var savas slepenās operācijas veikt Francijas teritorijā.
- Ik brīdi mēs kaut ko iegūstam, Jasmīna I'ula atbildēja, un kaut ko zaudējam. Es tomēr riskēšu.
- Ak tā? Aerosola pudele bija pilna. Zoja pārliecinājās, ka sprausla ir vaļā. Bet iztēlojies, kas sāksies, kad viņi noskatīsies filmu! Quelle horreur. Quelle suprise. Kādas šausmas! Kāds pārsteigums! Kadri ar otro šāvēju zālainajā paugurā noteikti parādīsies vakara ziņās. Vai tavi darba devēji to uzskatīs par ieguvumu? Zoja nolika traipu tīrītāju uz grīdas sev starp kājām un izņēma filmu no somas. Ar vienu roku atvērt kārbu izrādījās sarežģīti, taču viņa neuzdrošinājās nolikt ieroci. Ak jā, kas ir tavi darba devēji? CIP vai tie, kas nogalināja Kenediju? Bet varbūt tas ir viens un tas pats?
Beidzot Zojai izdevās dabūt kārbu vaļā. Viņa ieslidināja filmas lenti atpakaļ somā un aizvēra tukšo kārbu, tad sasvērās uz sāniem un pielieca galvu, lai pa spraugu starp durvju vērtni un aplodu saskatītu uzbrucējus. Tagad viņa tiešām varēja redzēt gan Jasmīnu Pūlu, gan abus šāvējus, kas stāvēja katrs savā pusē sievietei un ieročus bija notēmējuši uz Raju. Jasmīnai pistoles rokā nebija, taču Zoja atcerējās, ka tā atrodas somiņā.
- Aģent Blektorn, Jasmīna Pūla pavēlēja, iešaujiet aģentam O'Melijam ceļgalā!
- Nē, pagaidiet! Zoja iesaucās, un paniku balsī nevajadzēja pietēlot. Viņai vairs nebija laika gan Jasmīnas, gan franču policijas dēļ. Sirēnas gaudoja pavisam tuvu, varbūt jau blakus ielā vai uz stūra. Es atdošu jums filmu. Nedariet viņam pari! Vēl pēdējo reizi saskatoties ar Raju, Zojai šķita, ka viņš piemiedz ar aci, lai gan vīrietis zilajā kreklā stāvēja viņam blakus un mērķēja viņam dažas collas zem ceļgala. Saproti, Jasmīna, es esmu nobijusies. Vai tu apsoli, ka laidīsi mūs vaļā?