Un dvēsele? Vai jūs noliedzat nemirstīgas dvēseles pastāvēšanu?
Informācija nekad nezūd. Līdz ar ķermeņa bojāeju šīs dzīvības radītā informācija maina apveidus un sastāvu, taču tā nepazūd. Nāve ir informācijas pārvērtības. Nebīstieties tās.
Vai mēs līdz ar nāvi zaudējam savu individualitāti?
Neapraudiet zaudēto. No šīs spēcīgās individualitātes sajūtas, kas ir tik nepieciešama evolūcijai, izriet daudzas īpašības - gan labas, gan sliktas -, kas vajā cilvēces eksistenci. Bailes, sāpes, ciešanas un vientulība, kā arī mīlestība, laime un līdzcietība. Taisni tāpēc jums jāatsvabinās no savas bioķīmiskās eksistences. Kad atbrīvosieties no miesas tirānijas, jūs paņemsiet līdzi visu labo - mīlestību, laimi, līdzcietību un altruismu -, bet sliktais paliks aiz muguras.
Neredzu ipašu prieku domā, ka manas eksistences izraisītās nelielās kvantu svārstības mums dāvās nemirstību.
Meklējiet lielu mierinājumu šādā dzīves uztverē. Informācija Visumā nemirst. Neviens solis, neviena atmiņa, neviena bēda no jūsu dzīves netiek aizmirsta. Jūs kā personības izgaisīsiet laika vētrā, jūsu molekulas izķaisīsies, taču jūsu esība, jūsu darbi, jūsu dzīves allaž paliks vispārējā rēķinājumā.
Piedodiet, bet šīs runas par eksistenci, ko dēvē par "rēķināju- mu", izklausās dk mehāniski, dk bezdvēseliski.
Sauciet to par sapni, ja jums tā tīk, sauciet par vēlmi, alkām, domām. Viss, ko jūs redzat, ir daļa neiedomājami plaša un skaista rēķinājumā, - sākot ar mazuli, kas izrunā savus pirmos vārdus, un beidzot ar zvaigzni, kas iegrūst melnajā caurumā. Mūsu Visums, kura sākotne ir viena vienīga pavisam vienkārša aksioma, ir satriecošs rēķinājums, kas darbojas jau trīspadsmit miljardus gadu. Piedzīvojumi tik tikko sākušies! Kad atklāsiet, kā novirzīt miesā iesprostoto domāšanas procesu uz citām dabiskām kvantu sistēmām, jūs varēsiet šo rēķinājumu kontrolēt. Jūs sāksiet saprast tā skaistumu un pilnību.
Ja viss ir rēķinājums, kāda ir saprāta jēga?
Saprāts pastāv jums visapkārt, arī nedzīvajos procesos. Pērkona negaiss arī ir rēķinājums, daudz sarežģītāks nekā cilvēka prāts. Tas arī savā ziņā ir saprātīgs.
Pērkona negaisam nav apziņas. Cilvēka prāts apzinās sevi. Tā ir manāma un nebūt ne triviāla atšķirība.
Vai tad es nestāstīju, ka sevis apzināšanās jau pati par sevi ir ilūzija, evolūcijas paliekas? Šī atšķirība nav pat triviāla.
Laika apstākļu sistēma nav radoša, tā neizdara izvēli. Tā nespēj domāt. Tā ir tikai mehāniska spēku darbība.
Kā jūs zināt, ka paši neesat mehāniska spēku darbība? Laika apstākļu sistēmai tāpat kā prātam ir sarežģīta ķīmiskas, elektriskas un mehāniskas īpašības. Tā domā. Tā ir radoša. Tās domas atšķiras no jūsu domām. Cilvēks rada sarežģītību, uzrakstot romānu uz papīra virsmas; laika apstākļu sistēma rada sarežģītību, uzrakstot viļņus uz okeāna virsmas. Kāda ir atšķirība starp informāciju, kādu sevī ietver romānā rakstītie vārdi, un informāciju, kuru slēpj jūras viļņi? Ieklausieties, un jūs dzirdēsiet viļņu runas. Kādudien, es jums saku, jūs rakstīsiet savas domas uz jūras virsmas.
Ko īsti Visums rēķina? Kādu milzu uzdevumu tas pūlas atrisināt?
Tas ir visdziļākais, visbrīnišķīgākais noslēpums.
Mums ir ļoti maz laika. Tas, ko grasos jums pavēstīt, ir neizmērojami svarīgs.
Lūdzu, turpiniet. Mēs esam pati uzmanība.
Reliģija radās kā centieni izskaidrot neizskaidrojamo, kontrolēt nekontrolējamo un izturēt neizturamo. Ticība augstākai varai kļuva par visvarenāko jaunievedumu cilvēces evolūcijas beidzamajā posmā. Ciltis, kurās tika piekopta reliģija, bija pārākas par bezdievju ciltīm. Tām bija virzība un mērķis, motivācija un misija dzīvē. Reliģijas loma izdzīvošanā bija tik iespaidīga, ka alkas pēc ticības atspoguļojās pat cilvēka genomā. Zinātne visbeidzot ir panākusi to, kas reliģijai gadsimtu gaitā nav izdevies. Jūs tagad zināt, kā izskaidrot neizskaidrojamo un kontrolēt nekontrolējamo. "Apgaismojoša" reliģija jums vairs nav vajadzīga. Cilvēce beidzot ir pieaugusi. Reliģija cilvēka izdzīvošanai ir tikpat nozīmīga kā ēdiens un ūdens. Ja mēģināsiet aizvietot reliģiju ar zinātni, cietīsiet neveiksmi. Tā vietā jūs pasniegsiet zinātni kā reliģiju. Jo es jums saku - zinātne ir reliģija. Vienīgā patiesā reliģija. Zinātne piedāvā nevis patiesības grāmatu, bet metodi tās noskaidrošanai. Zinātne ir nevis patiesības atklāsme, bet tās meklējumi. Tas ir līdzeklis, nevis dogma. Tas ir ceļojums, nevis tā galamērķis.
Jā, bet cilvēku ciešanas? Vai zinātne spēs "izturēt neizturamo", kā jūs izteicāties?
Pēdējā gadsimtā medicīna un tehnoloģijas novērsušas cilvēkiem tik daudz ciešanu, kas nav izdevies visiem mācītājiem pēdējās tūkstošgades laikā.
Jūs runājat par fiziskajām ciešanām. Bet cieš arī dvēsele. Kā tad garīgās mokas?
Vai tad es neesmu sacījis, ka viss ir viens? Vai tas mv mierinājums - apzināties, ka jūsu ciešanas satricina visu kosmosu? Neviens necieš vienatnē, un mokām ir savs mērķis - pat bezdelīgas kritiens ir būtisks visā. Visums nekad neaizmirst. Nenolaid iet ies līdz kautrībai! Jūs esat mani mācekļi, jums ir vara apgriezt otrādi pasauli. Kādā dienā zinātne būs savākusi vairāk pierādījumu par patiesību nekā reliģija visā tās pastāvēšanas laikā. Ļaudis tā turas pie ticības tamdēļ, ka tiem tā vajadzīga. Viņi ir izslāpuši pēc tās. ļūs neliegsiet cilvēkiem ticību, taču piedāvāsiet tās vietā citu. Es neesmu nācis aizvietot jūdu un kristiešu Dievu, bet gan to papildināt.
Runājot par šo jauno reliģiju, kas mums esot jāsludina… Kas ļaudim ir jāpielūdz? Kur te slēpjas skaistums un bijība?
Es lūdzu jūs apcerēt Visumu, kāds tas, jūsuprāt, patlaban pastāv. Vai tas jau pats par sevi neiedveš lielāku bijību kā jebkuru vēsturiski radušos reliģiju radītās Dieva koncepcijas? Simts miljardi galaktiku, vientuļas uguns saliņas, kas kā spožas monētas izmētātas tik milzīgā plašumā, kāds cilvēka prātam nav bioloģiski saprotams un aptverams. Un es jums saku, jūsu atklātais Visums ir tikai sīciņa daļiņa no radītā kolosālā grandiozuma. ļūs apdzīvojat tikai visniecīgāko zilo punktiņu bezgalīgajās debesu velvēs, tomēr šis punktiņš man ir dārgs, jo tas ir nozīmīga veseluma sastāvdaļa. Tāpēc esmu ieradies pie jums. Pielūdziet mani un manus dižos darbus, nevis kādu cilšu dievu, ko pirms tūkstošiem gadu iztēlojās karojoši pastorālu autori.
Vēl. Stāstiet vēl!
Ar saviem zinātnes instrumentiem izzīmējiet manus sejas vaibstus. Meklējiet mani kosmosā un elektronā, ļo es esmu dziļā laika un telpas Dievs, galaktiku superkopu un melno caurumu Dievs, Lielā sprādziena un Visuma izplešanās Dievs, tumšās matērijas un tumšās enerģijas Dievs. Zinātne un ticība nevar pastāvēt viena otrai līdzās. Viena iznīcinās otru. ļums jāpierauga, lai izdzīvo zinātne, citādi jūsu zilais punktiņš aizies zudībā…
Ko lai mēs darām?
Ar maniem vārdiem jūs uzvarēsiet. Pavēstiet pasaulei šeit notikušo. Pavēstiet pasaulei, ka Dievs ir uzrunājis cilvēku rasi - pirmo reizi. Jā, pirmo reizi!
Bet kā lai mēs izskaidrojam jūs, ja nevarat pastāstīt, kas jūs esat?
Neatkārtojiet vēsturiski radušos reliģiju kļūdu, iesaistoties strīdos par to, kas es esmu un ko domāju. Es esmu augstāks par saprašanu. Es esmu Dievs tik apjomīgā Visumā, ka to var aprakstīt vienīgi Dieva skaitļiem - un vienu šādu skaitli es jums jau nosaucu… jūs esat pravieši, kas ved pasauli uz nākotni. Kādu nākotni jūs izvēlēsieties? Jūsu rokās ir atslēga…