Speitss izvilka no apmetņa apakšas vasarraibumiem klātās rokas un novietoja uz manikīra paliktņa. Sieviete sāka ap tām rosīties, klājot grima pamattoni, kas bija domāts grumbu nomaskēša- nai un toņu atšķirību mazināšanai. Rokām vajadzēja būt tādā pašā tonī kā sejai. Vaļsirdīgi sakot, Speitss īpaši uzstāja, lai rokas būtu nevainojamas. Tās bija kā viņa balss pagarinājums. Nevīžīgi uzklāts grims varēja izbojāt viņa vēstījumu, jo kameru tuvplāni atklāja acs neievērotas nepilnības.
Grima klāšana uz rokām aizņēma piecpadsmit minūtes. Vanda apkopa nagus - iztīrīja no to apakšas netīrumus, uzklāja caurspīdīgu nagu laku, apvīlēja, noberza ar rupju vīlīti, atbīdīja un nogrieza ienadžus un visbeidzot pārklāja ar piemērotu pamattoni.
Viņa vēl pēdējoreiz ieskatījās TV monitorā, šur tur pielaboja un atkāpās.
- Viss gatavs, cienīgtēv. - Vanda pagrieza monitoru pret vīrieti.
Speitss apskatīja sevi monitorā - seju, acis, ausis, lūpas, zobus, rokas.
- Bet to plankumu uz kakla, Vanda? Atkal aizmirsi?
Ašs triepiens ar sūkli, pielabojums ar otiņu, un plankums vairs nebija redzams. Speitss apmierināts nogrudzināja.
Vanda steidzīgi noņēma apmetni un atkāpās. No aizkulisēm atsteidzās Speitsa palīgs Čārlzs ar cienīgtēva žaketi. Speitss piecēlās no krēsla un izstiepa rokas, kamēr Čārlzs uzstīvēja viņam mugurā žaketi, paraustīdams un nogludinādams audumu, tad pārlaida ar roku, pielaboja plecu līniju, nogludināja un ielocīja pareizi apkakli, sakārtoja kaklasaiti.
- Kā izskatās kurpes, Čārlz?
Čārlzs pāris reižu pārlaida kurpēm ar spodrināšanas lupatiņu.
- Laiks?
- Bez sešām minūtēm astoņi, cienīgtēv.
Pirms vairākiem gadiem Speitsam bija radusies ideja savu sprediķi televīzijā pārraidīt vakarā, visska tītāka jā laikā, lai nebūtu jāsacenšas ar citiem televīzijas evaņģēlistiem no rītiem. Viņš nosauca savu pārraidi "Vistuvāk Dievam". Visi vienā balsī pareģoja izgāšanos, jo tagad viņam būtu jāsacenšas ar iknedēļas vispopulārākajiem raidījumiem. Taču tas bija izrādījies ģeniāls solis.
Speitss devās uz skatuves aizkulisēm, un Čārlzs viņam pa pēdām. Pa ceļam viņš dzirdēja murdoņu un čaboņu, tūkstošiem ticīgo ieņemot vietas Sudraba katedrālē, no kuras viņš katru svētdienas vakaru pārraidīja divas stundas garo sprediķi "Vistuvāk Dievam".
- Trīs minūtes, - Čārlzs iečukstēja ausī.
Stāvēdams aizkulišu pustumsā, Speitss dziļi ievilka elpu. Pūlis noklusa, kad monitoros parādījās tam domātie rīkojumi. Tuvojās pārraides sākums.
Viņš juta Dieva spēku uzlādējam visu ķermeni ar Svēto garu. Šis brīdis pirms paša sprediķa viņam patika vislabāk, tam nelīdzinājās nekas pasaulē - šie augošie uguns, uzvaras un gaidpil- nās ekstāzes uzplūdi.
- Cik daudz publikas? - viņš klusi taujāja Čārlzam.
- Apmēram sešdesmit procentu.
Priekpilno brīdi aprāva salta naža dūriens. Sešdesmit procentu? Pagājušajā nedēļā bija septiņdesmit. Vēl pirms pusgada cilvēki ik svētdienu bija stāvējuši rindā pēc biļetēm, un visiem nekad nepietika. Taču kopš tā starpgadījuma motelī ziedojumu apjoms bija sarucis divkārt un raidījuma reitings kritās par četrdesmit procentiem. Pretekļi no kristīgās kabeļtelevīzijas jau grasījās atcelt viņa sarunu šovu "Amerikas apaļais galds". Dievam vistuvākā draudze pieredz visdrūmākos laikos kopš tās dienas pirms trīsdesmit gadiem, kad viņš to nodibināja bijušā JCPenney lielveikala vietā. Ja drīz neizdosies palielināt ienākumus, viņš nespēs izpildīt saistības un maksāt par "Tev pieder daļiņa Jēzus!" obligācijām, kuras viņš bija pārdevis raidījuma laikā simtiem tūkstošu ticīgo, lai finansētu Sudraba katedrāles celtniecību.
Domas atgriezās pie šīsdienas tikšanās ar lobistu Bukeru Kroliju. Kāda Dieva žēlastība, ka tieši pie viņa Krolijs vērsies ar savu priekšlikumu! Ja viss noritēs, kā plānots, šis jautājums varētu palīdzēt viņam iepūst jaunu dzīvību draudzē un atjaunināt finansu plūsmu. Diskusija par evolūciju un kreacionismu bija apzelēta līdz nelabumam, ar to papildpunktus iegūt nevar - jārēķinās arī ar milzīgo citu televīzijas evaņģēlistu konkurenci. Turpretī Kro- lija piedāvātais jautājums bija svaigs, jauns un nobriedis.
Lai nolādēts, ja viņš nenoplūks šo nobriedušo augli jau tagad.
- Laiks, svēto tēv, - no aizmugures atskanēja klusa Čārlza balss.
Iedegās gaismas, un pūlis ieaurojās. Mācītājs Speitss izgāja uz skatuves, pieliecis galvu, pacēlis rokas, saspiedis plaukstas kopā un ritmiski tās kratot.
- Vistuvāk Dievam! - viņš izsaucās savā krāšņi tembrālajā, trīsošajā basā. - Vistuvāk Dievam! Dieva slavas brīdis ir vistuvāk klāt!
Skatuves vidū viņš spēji apstājās, pacēla galvu un izstiepa rokas pret publiku kā lūgdamies. Pirkstu gali trīsēja. Vārdi vēlās pāri publikas galvām.
- Sveicināti visi mūsu mīļā Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus vārdā!
Milzīgo Sudraba katedrāli atkal satricināja publikas auri. Televīzijas evaņģēlists pacēla rokas pret debesīm, pavērsis plaukstas uz augšu, un auri nerimās - tiem piepalīdzēja arī darbinieki, kas atradās publikā. Viņš nolaida rokas, un atkal iestājās klusums, kas atgādināja mierpilno brīdi uzreiz pēc negaisa.
Speitss pielieca galvu kā lūgšanā un klusā, pieticīgā balsī sacīja:
- Kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu vinu vidū.
Viņš nesteidzīgi pacēla galvu, stāvēdams ar sāniem pret publiku, un ierunājās savā viskrāšņākajā tonī, lēni vilkdams katru vārdu un gausi, collu pēc collas, celdams augšup roku.
- Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi, - viņš ducināja. - Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem.
Speitss dramatiski ievilka elpu. - Un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.
Pēkšņi viņa balss aizdimdināja cauri Sudraba katedrālei kā ērģeļu notis. - Un Dievs sacīja: "Lai top gaisma!"
Dramatiska pauze, un viņš turpināja, tikko sadzirdami čukstot: - Un gaisma tapa.
Viņš piegāja pie skatuves malas un veltīja dievlūdzējiem draudzīgu smaidu. - Mēs visi zinām Pirmās Mozus grāmatas ievadvārdus. Tie ir vieni no visspēcīgākajiem vārdiem pasaulē. Šeit nav divu domu - tie ir paša Dieva sacīti vārdi, mani draugi. Dievs pats saviem vārdiem stāsta, kā radījis pasauli.
Speitss nevērīgā gaitā pastaigājās gar skatuves malu. - Mani draugi, vai tas jūs pārsteigtu, ja es pastāstītu, ka valdība tērē jūsu smagā darbā pelnītos nodokļu maksātāju dolārus pūliņos pierādīt, ka Dievs ir maldījies?
Viņš pagriezās, pārlaizdams skatienu apklusušajai publikai.
- Jūs man neticat?
Zālē uzvirmoja balsu murdoņa.
Speitss izņēma no žaketes kabatas papīra lapiņu un paplivināja, piepeši ieaurodamies pērkonīgā balsi:
- Tas ir rakstīts te. Es to pirms nepilnas stundas lejupielādēju no interneta.
Murmināšana nerimās.
- Un ko es uzzināju? Mūsu valdība iztērējusi četrdesmit miljardus dolāru, lai pierādītu Pirmajā Mozus grāmatā rakstītā nepatiesīgumu. Četrdesmit miljardus dolāru jūsu naudas, lai uzbruktu vissvētākajiem Vecās Derības rakstiem. Jā, mani draugi, tas ir valdības finansēts sekulāro humānistu karš pret kristietību, un tas ir pretīgs.
Speitss staigāja pa skatuvi. Viņš plivināja papīra lapiņu, tad sagumzīja to saujā.
- Seit teikts, ka Arizonas tuksnesi uzbūvēta iekārta ar nosaukumu "Izabella". Daudzi droši vien par to ir dzirdējuši.
Skaļa, piekrītoša murdoņa.