- Es jums pasniedzu lielisku problēmu. Spriežot pēc atsaucības, to ir vērts turpināt, neņemot vērā, teiksim tā, finansiālos aspektus.
- Mans draugs, ir sākusies ticības apkarošana. Mēs karojam pret sekulārajiem humānistiem vairākās frontēs. Es varu jebkurā mirklī pārsviest savus spēkus uz citām pozīcijām. Ja vēlaties, lai turpinu kauju jūsu norādītajā frontē, tad… jums jāsniedz savs ieguldījums.
Viesmīlis atnesa pasūtītos liellopu gaļas steikus. Speitss bija pasūtījis labi apceptu, un trīsdesmit deviņus dolārus vērtais gaļas gabals izrādījās tikpat liels un apaļš kā hokeja ripa, turklāt vēl tādā pašā krāsā. Speitss salika rokas un noliecās pār šķīvi. Krolijs ne uzreiz attapa, ka sarunu biedrs svēta ēdienu, nevis osta to.
- Vai kungs vēlēsies vēl kaut ko? - viesmīlis apvaicājās.
Mācītājs pacēla galvu un pasniedza viņam glāzi. - Vēl vienu.
Viņš piemiedza acis, nopētīdams aizejošā viesmīļa augumu.
- Man liekas, ka tas puisis ir homoseksuāls.
Krolijs dziļi ieelpoja, pūlēdamies savaldīties.
- Par kādām attiecībām jūs runājat, svēto tēv?
- Dots pret dotu. Roka roku mazgā.
Krolijs nesteidzās atbildēt.
- Teiksim, pieci tūkstoši nedēļā pret garantiju, ka es pieminēšu projektu "Izabella" katrā sprediķī un apspriedīšu šo jautājumu vismaz vienā kabeļtelevīzijas raidījumā.
Ak tā viņš ir nodomājis!
- Desmit tūkstoši mēnesī, - Krolijs vēsi atteica. - Katrā sprediķī vismaz desmit minūtes tiek veltītas šim jautājumam. Runājot par kabeļtelevīzijas šovu, es vēlos, lai pirmais raidījums tiek pilnībā veltīts "Izabellai", un arī turpmākajos raidījumos šim tematam jātiek apspriestam. Es nosūtīšu ziedojumu katra mēneša beigās pēc raidījumiem. Katrs maksājums tiks oficiāli noformēts kā ziedojums - ar attiecīga satura pavadvēstuli. Tāds ir mans pirmais, pēdējais un vienīgais piedāvājums.
Mācītājs Dons Speitss domīgi vērās Krolijā. Viņa seja izplūda milzu smaidā, un pāri galdam pastiepās vasarraibumiem klāta roka, atkal paverot skatienam oranžo matu mežu.
- Tas Kungs gādās, lai prece ir samaksātās naudas vērta.
15
AGRI OTRDIENAS RĪTĀ VĒL PIRMS BROKASTĪM Fords sēdēja savā namiņā pie virtuves galda un blenza uz dosjē kaudzi. Protams, augsts IQ vien nepasargātu cilvēkus no dzīves likstām, taču šiem ļautiņiem, pēc visa spriežot, ticis vairāk nekā vidusmēram - te bija gan grūtas bērnības, gan disfunkcionālas ģimenes, gan seksuālās identitātes krīzes, milzu nepatikšanas personiskajā dzīvē, pat daži bankroti. Tibodo jau kopš divdesmit gadu vecuma regulāri apmeklējusi psihoterapeitu - viņai bijuši diagnosticēti robežpersonības traucējumi, par ko Fords jau iepriekš bija lasījis. Cečīni pusaudža gados bija sapinies ar kādu reliģisku sektu. Edelšteins bija mocījies ar depresijas lēkmēm. Sentvinsents ir izbijis alkoholiķis. Vorldo pārcietis pēc traumatisko stresu pēc tam, kad Torabora kalnu alā Afganistānā bija redzējis, kā lādiņš sašķaida galvu vienības komandierim. Trīsdesmit četrus gadus vecā Korkorana bija divreiz precējusies un izšķīrusies. Inesam fiksēti aizrādījumi par intīmiem sakariem ar pacientēm.
Tikai Rejas Cenas pagātni nešķita aptumšojam nekādas nelaimes - viņa bija no pirmās paaudzes ķīniešu ģimenēm, kas apmetās Amerikā, un viņas vecākiem piederēja restorāns. Arī Dolbijs likās visumā normāls cilvēks, ja nu vienīgi fakts, ka viņš izaudzis Votsā, vienā no baisākajiem Dienvidlosandželosas rajoniem, un viņa brālis, kuram bandu apšaudes laikā trāpījusi nomaldījusies lode, bija piekalts ratiņkrēslam.
Keitas dosjē pavēstīja visvairāk. Viņš to izlasīja ar slimīgu aizrautību, tomēr juzdamies vainīgs. Keitas tēvs neilgi pēc viņu izšķiršanās bija izdarījis pašnāvību - neveiksmes darījumos bija pamudinājušas viņu nošauties. Māti drīz sākušas vajāt veselības likstas, un septiņdesmit gadu vecumā, kad sieviete vairs nepazina pati savu meitu, viņu ievietoja veco ļaužu namā. Pēc mātes nāves ieraksti aprāvās uz diviem gadiem - Keita bija nomaksājusi sava Teksasas dzīvokļa īri divus gadus uz priekšu un pazudusi, bet pēc šā laika sprīža atkal atgriezusies. Fakts, ka ne FIB, ne CIP nebija varējuši noskaidrot, kur viņa bijusi un ar ko nodarbojusies, uz Fordu atstāja milzīgu iespaidu. Sieviete bija atteikusies atbildēt uz iestāžu jautājumiem pat tad, kad viņai piedraudēts neizsniegt drošības atļauju, kas nepieciešama, lai kļūtu par projekta "Izabella" direktora asistenti. Taču bija iejaucies Hazēliuss, un šāda soļa iemesls nebija grūti nojaušams - abu starpā bija nodibinājušās attiecības. Tiesa, to pamatā drīzāk gan bija draudzība, nevis siltas jūtas, un abi pēc laika draudzīgi izšķīrās.
Viņš nokrāva mapes malā. Fordam derdzās šāda ielaušanās privātajā dzīvē, varas iestāžu īstenotā pilsoņu izsekošana, kuras rezultād atspoguļojās dosjē materiālos. Viņš brīnījās, kā varējis to visu paciest, ilgus gadus strādādams CIP Laikam gan klosterī pavadītais laiks viņu bija mainījis vairāk, nekā viņš pats domāja.
Fords izķeksēja no kaudzītes Hazēliusa dosjē un atvēra to. Viņš bija iepriekš to aši pārskatījis un tagad vēlējās izlasīt rūpīgāk. Ziņas bija sakārtotas hronoloģiskā secībā, un Fords lasīja visu pēc kārtas, lai labāk iztēlotos šā cilvēka dzīves ritumu. Hazēliuss nāca no pārsteidzoši ikdienišķas vides - viņš bija vienīgais bērns kārtīgā skandināvu izcelsmes Minesotas vidusšķiras ģimenē, tēvs bijis veikalnieks, māte - mājsaimniece. Tie bija šķīsti, garlaicīgi, dievbijīgi ļautiņi. Neiedomājami, ka tāda vide spējusi radit šādu pārdabisku ģēniju. Hazēliuss ātri bija apliecinājis sevi kā īstu brīnumbērnu - septiņpadsmit gadu vecumā ar izcilību absolvējis Džonsa Hopkinsa universitāti Baltimorā, divdesmit gadu vecumā Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā ieguvis doktora grādu, divdesmit sešu gadu vecumā kļuvis par pilntiesīgu Kolumbijas universitātes profesoru un trīsdesmit gadu vecumā saņēmis Nobela prēmiju.
Acīm redzama ģenialitāte, taču citā ziņā grūti izprotams cilvēks - viņš nebija tipisks šaurpierains zinātnieks. Kolumbijas universitātes studenti dievināja viņa sauso humoru, rotaļīgo temperamentu un pārsteidzošo noslēpumainību. Krodziņā 110. ielā viņš spēlēja klavieres bugi-vugi un straiddžeza grupā Quarksters, pulcēdams apbrīnotājus no universitātes pēdējiem kursiem. Viņš veda studentus uz striptīzbāriem. Viņš izstrādāja "dīvainas pievilkšanās" teoriju akciju tirgū un rauša miljonus, līdz pārdeva šo sistēmu kādam drošības fondam.
Ieguvis Nobela prēmiju par darbu kvantu sasaistes jomā, Hazēliuss drīz tika saukts par fizikas superzvaigznes Ričarda Fein- mana mantinieku. Viņš sarakstījis ne mazāk kā trīsdesmit teorētisku publikāciju par kvantu teoriju nepilnīgumu, satricinot šīs zinātnes nozari līdz pašiem pamatiem. Pierādījis Laplasa trešo pieņēmumu, viņš ieguva Fīldsa medaļu matemātikā un kļuva par vienīgo cilvēku, kas saņēmis gan Nobela prēmiju, gan Fīldsa balvu. Trofeju sarakstam viņš drīz piepulcināja Pulicera balvu par savu dzejoļu grāmatu - tie bija savdabīgi, skaisti dzejoļi, kuros ekspresīva valoda jaucās ar matemātiskiem vienādojumiem un zinātniskām teorēmām. Hazēliuss bija nodibinājis glābšanas programmu Indijā ar mērķi sniegt medicīnisku palīdzību meitenēm reģionos, kur ierasts ļaut slimām meitenēm nomirt. Programmā bija iekļauta ari neuzkrītoša, tomēr neatlaidīga apmācība ar nolūku mainīt sabiedrības attieksmi pret meitenēm. Viņš bija ziedojis miljoniem dolāru kustībai, kas mēģināja darīt galu sieviešu ģenitāliju kropļošanas tradīcijai Āfrikā. Viņš bija patentējis - Fordam tas šķita komiski - humānāku un iedarbīgāku peļu slazdu.